Andrejs Spāģis
14.01.1820 – 29.07.1871
Andrejs SPĀĢIS (1820-1871) ir latviešu tautskolotājs un dedzīgs cīnītājs par latviešu tautas tiesībām. Viņš pieder pie jaunlatviešu - Krišjāņa Valdemāra, Friča Brīvzemnieka u.c. loka latviešu intelektuāļiem. Andrejs Spāģis sarakstījis vairākas mācību grāmatas latviešu skolām, septiņus atkārtotus izdevumus izpelnījusies viņa sastādītā ābece un lasāmgrāmata. Andrejam Spāģim ir arī neliela loma latviešu valodniecības vēsturē - kopā ar Frici Brīvzemnieku, Laubes Indriķi, Krišjāni Kalniņu u.c. viņš strādājis pie Krišjāņa Valdemāra izlolotās trīsvalodu - krievu-latviešu-vācu - vārdnīcas sastādīšanas, kas gan nāk klajā jau pēc Spāģa nāves 1872. gadā.
Par galveno Spāģa darbu uzskatāms divsējumu izdevums vācu valodā Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland ("Brīvās zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē". Leipciga, 1860-1863), kas publicēts anonīmi. Tas rodas kā atbildes raksts uz Baltijas vācu muižniecības viedokli par zemnieku tiesībām, pienākumiem un stāvokli Baltijā, galvenokārt - Kurzemē. Tā otrais sējums izaug no Baltijas vācu muižniecības un garīdzniecības asās pretreakcijas Eiropas un Baltijas vācvalodīgajā presē. Dažu mēnešu laikā Andrejs Spāģis sagatavo manuskriptu, kurā šīs publikācijas ir analītiski izvērtētas un autora viedoklis pamatots ar laikmeta dokumentiem un Baltijas likumdošanas piemēriem. Grāmatas otrā daļa satur arī Krievijas zemnieku 1861. gada 19. februāra nolikumu jeb dzimtbūšanas atcelšanas Krievijas impērijā nolikumu. Šajā darbā Andrejs Spāģis atklājas ne tikai kā zinoša, likumdošanu pārvaldoša, vācu literatūru un Baltijas vācu vēstures avotus studējusi personība, bet arī kā asprātīgs polemiķis ar teicamām vācu valodas zināšanām. Kā pamatoti norāda Silvija Brice, Krišjāņa Valdemāra un Andreja Spāģa raksti "ievada latviešu tautas politisko cīņu pret vācu muižniecību."