Andrejs Bergmanis
08.12.1810 – 21.03.1869
Andrejs Bergmanis (1810–1869) – pedagogs, ērģelnieks un literāts. Bijis Cīravas draudzes mācītāja J. K. Voltera skolēns un aizbilstamais. Mācījies Deksenes skolotāju seminārā Austrumprūsijā. No 1833. gada strādājis par skolotāju Cīravas-Dzērves latviešu skolā, kur līdz 1843. gadam sagatavojis arī apmēram 25 pirmos Kurzemes tautskolotājus, tostarp Andreju Spāģi un Ernestu Dinsbergu. Pirmā publikācija – tulkots dzejolis "Tas žēlsirdīgs bagātais" laikrakstā "Latviešu Avīzes" (1830). No vācu valodas tulkojis dzeju, ko tāpat kā savus oriģināldzejoļus, rakstus par skolām, audzināšanas jautājumiem un sēriju "Vectēvu sakāmvārdi" publicējis laikrakstos "Latviešu Avīzes", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" un citos. Sekmējis latviešu grāmatu izplatīšanu, iekārtojot Cīravā komisijas tirdzniecības noliktavu.
Dzimšanas laiks/vieta
08.12.1810
Cīrava
Kalnenieki
Miršanas laiks/vieta
21.03.1869
Cīrava
Personiska informācija
Dzimis saimnieka, muižas dārznieka Mārtiņa Kalnenieka ģimenē.
1820: Cīravas mācītājs un muižnieks Volters Andreju pieņēmis savā aizbildniecībā, vāciskojot viņa uzvārdu no Kalnenieka par Bergmani.
1976: Dzērves skolas parkā izvēlēts piemiņas ozols, kas nosaukts par Andreju.
Profesionālā darbība
1830: Pirmā publikācija – tulkots dzejolis "Tas žēlsirdīgs bagātais" laikr. "Latviešu Avīzes" (03.04.).
Laikrakstos "Latviešu Avīzes", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" un citos publicējis no vācu valodas tulkotus dzejoļus, rakstus par skolām, audzināšanas jautājumiem un sēriju "Vectēvu sakāmvārdi" (1838–1840).
Laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1831. gadā ievietotas 25 Bergmaņa no Vācijas sūtītās vēstules un patriotisks raksts "Maniem brāļiem, kuriem kā rekrūšiem savu dzimteni jāatstāj".
Sekmējis latviešu grāmatu izplatīšanu, iekārtojot Cīravā komisijas tirdzniecības noliktavu.
Citātu galerija
ANDREJA BERGMAŅA BĒRNĪBA
"Volters savā muižā bija pieņēmis jau 1820. gadā kādu savas muižas arāja – Kalnenieku saimnieka Mārtiņa dēlēnu Andrēju. Andrējs izrādījies par ļoti centīgu zēnu un Volters pats raksta: "Viņš nevien izmācījis lasīt, dziedāt, rakstīt, rēķināt, to vācu valodu itin skaidri un citas gudras lietas, bet viņš arī pie dārznieka amata tapa īsti derīgs un iekš sniķera un dreimaņa darbiem labi saprātīgs, tā ka viņš savu maizi pilnam daudz vietās būtu varējis nopelnīt. Dažs labs, kas tikdaudz zināja, kā viņš bij mācījies, būtu lepns tapis, domādams, ka viņam nu jau gudrības pilnība; bet viņam prāts palika pazemīgs, arī negribēja augstā vietā, jeb vācietis tapt. No latvieša dzimis, viņš gribēja latvietis palikt.""
Vinča, A. Pirmā skolotāju semināra nodibināšana Kurzemē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.10.1921.
PAR A. BERGMAŅA PEDAGOĢISKO DARBĪBU
"Liels prieks ir visiem, kas šo skolmeisteri pazīst, par viņa gudru saprašanu, mīlestību, pazemību un Dieva bijāšanu. It tīk klausīties, ka viņš bērniem tik ar lēnību un mīlestību visas mācības izstāsta, tā ka tie bērni ar prieku visu mācās un savu skolmeisteri ļoti mīļo. Visas mācības, ar kurām viņš bērnu sirdis gaismo, allaž uz Dievu griežās un uz to mūžīgu dzīvošanu iet. Tie bērniņi mācās nevien Dievu kā savu tēvu pazīt, bet arīdzan to no visas sirds, no visas dvēseles mīlēt un savu tuvāku kā sevi pašu."
Zīle, Jēkaups. Prieka ziņa par Cīravas-Dzērves latviešu skolu. Latviešu Avīzes, 19.07.1834.
PAR A. BERGMAŅA DAUDZPUSĪBU
"Salīdzinot ar Voltēru, Andreja Bergmaņa (1810–1869) redzes aploks ir šaurs, un viņš kā tiesiski, tā garīgi: ir pārāk atkarīgs no tām autoritātēm, kuru ietekmes sfairā viņš nonāk. Viņš pieder, tā sakot, pie dū minorum gentium. Bet kā praktiska darba darītājs viņš ir īsti fainomenāls. Ar visu īso skolas laiku viņam ir stipri daudzpusīgas zināšanas, un kad viņš 1833. gada Jāņos uzsāk darbu Cīravas Dzērves skolā, tad ir ko brīnīties par viņa daudzpusību. Kā skolotājs viņš māca ziemās bērnus, tai pašā laikā arī konfirmandus milzīgā skaitā, tālāk nodarbojas ar skolotāja amata kandidātiem, latviešiem un krieviem, un dod jaunajam baronam privātstundas. Tālāk viņš ir ķesteris un ērģelnieks, pa starpām arī mācītāja vietnieks. Pats par sevi saprotams, ka viņš ir arī dārznieks, gan sev, gan muižai ražodams, pie tam dārzkopības visdažādākajās nozarēs. Blakus dārzkopībai stāv arī dravniecība. Arī to Bergmanis kopj. Bet Bergmanis izplata arī avīzes un pārdod grāmatas, pats tās iesiedams. Pats šo to sacer un arī iespiež; audzina pārdošanai dēles un krāso sievām vilnu etc, etc."
Bērziņš, Ludvigs. Skolas svētki Cīravā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.07.1933.
Saiknes
Andrejs Spāģis - Skolnieks
Ernests Dinsbergs - Skolnieks
Nodarbes
Dzimtais vārds
Kalnieks (Kalnenieks)
Pseidonīms
Andreas, Andrejs, "29"
Papildu vārdi
Bergmann
Izglītība
1819
Cīrava
No deviņu gadu vecuma mācījies pie Cīravas draudzes mācītāja J. K. Voltera
02.1831–11.1832
Vācija
Mācījies Deksenes skolotāju seminārā Austrumprūsijā. Vienlaikus privāti apguvis klavieru skaņošanu un ērģeļspēli.
Darbavieta
1833–1869
Dzērves Cīravas pamatskola
Cīrava
Skolotājs. Mācību procesā lielu vērību veltījis mūzikai un tādējādi rosinājis 19. gs. izplatīto tradīciju veidot skolu kā novada mūzikas dzīves centru. Bergmanis nākamajiem tautskolotājiem mācījis dziedāšanu (sākumā relatīvo solmizāciju pēc t. s. ciparu metodes, vēlāk dziedāšanu pēc notīm), ērģeļspēli (korāļu atskaņošanu) un ģenerālbasa pamatus.
Apglabāts
1869
Mācītājmuižas kapi