Valters un Rapa
Dibināšana un pirmās desmitgades
1912. gadā 10. martā dibināta akciju sabiedrība, bet 1912. gada 1. jūnijā darbu sāka komandidsabiedrība "A. Valters, J. Rapa un biedri", sākotnēji Teātra ielā 9, agrākā K. Zihmaņa grāmatu veikala telpās.
Dibinātāju vidū bija skolu inspektors F. Adamovičs, zvērināts advokāts A. Bergs, pedagogs J. Dāvis, skolu priekšnieks V. Olavs, grāmatnieki J. Brigaders, J. Rapa un A. Valters, arī Krišjānis Barons, Dr. med. K. Barons ar kundzi, direktors K. Celmiņš, zemnieku virstiesas priekšsēdētājs P. Grigorijs, Dr. med. F. Lūkins, Dr. med. G. Reinhards, direktors J. Taube un K. Vanags.
Pirmā pasaules kara laikā (1915–1918) Jānis Rapa vadīja komanditsbiedrības nodaļu Maskavā, bet Arturs Valters darbojās Rīgā.
1920. gadā “Valters un Rapa” no komantidsabiedrības kļuva par akciju sabiedrību, kā arī no 1. augusta darbojās jaunās telpās Teātra ielā 11.
Apvienojot E. Plātesa spiestuvi Rīgā un J. F. Stefenhāgena spiestuvi Jelgavā, Jānis Rapa izveidoja plašu un modernu poligrāfijas uzņēmumu Brīvības gatvē 129/133.
1928. gadā smagās ekonomiskās krīzes un citu apstākļu spiests J. Rapa bija spiests pārdot savas dzimtās "Ķipu" mājas, ieguldot iegūtos līdzekļus akciju sabiedrības "Valters un Rapa" darbības stabilizēšanai.
Līdzstrādnieki
1924. gadā nomira Arturs Valters, 1925. gadā Jānis Rapa sāka sadarboties ar Jāni Grīnu.
Bieži ar firmu sadarbojās Pēteris Ērmanis, kurš publicēja savus darbus, kārtoja latviešu rakstnieku kopotos darbus, rakstīja grāmatām priekšvārdus un recenzijas.
Latviešu un pasaules rakstnieku, filozofu, zinātnieku un folkloras darbi iznāca augstvērtīgā tehniskā un ilustratīvā apdarē. Grāmatas ilustrēja Alberts Kronenbergs, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Indriķis Zeberiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Sigismunds Vidbergs un daudzi citi latviešu mākslinieki.
No 1937. līdz 1940. gadam "Daugavas gadagrāmatas" literāro pielikumu rediģējusi Zenta Mauriņa.
Darbība un nozīmīgākie izdevumi
Brīvvalsts laikā "Valters un Rapa" tapa par lielāko grāmatu izdevniecību Baltijā. Tas bija universāls grāmatniecības uzņēmums ar trim lieliem darbības virzieniem: grāmatu izdošanu, iespiešanu un pārdošanu. Firma viena no pirmajām Latvijā apvienoja izdevniecību, spiestuvi, burtu lietuvi, cinkogrāfiju un grāmatu tirgotavu.
J. Valtera un J. Rapas firmas 39 pastāvēšanas gados tika izdoti ap 3500 dažāda nosaukuma izdevumi, pārsvarā mācību un daiļliteratūras grāmatas ap 11 miljonu tirāžā. Apgādā līdzās daiļliteratūrai un mācību grāmatām izdoti nozīmīgi latviešu valodai veltīti darbi – K. Mīlenbaha iesāktā, Jāņa Endzelīna turpinātā "Latviešu valodas vārdnīca" 4 sējumos, J. Plāķa "Latviešu valodas rokasgrāmata", K. Barona "Latvju Dainas" 8 grāmatās, P. Šmita sakārtotās "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos, kā arī citi svarīgi pētījumi arheoloģijā, mākslas vēsturē u.c. Tika izdoti Jāņa Akuratera, Brigaderes, Zentas Mauriņas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa, Aleksandra Grīna, Jēkaba Janševska, Aīdas Niedras un citu rakstnieku darbi, Rūdolfa Blaumaņa, Jura Alunāna, Viļa Plūdoņa, Ezeriņa, Zentas Mauriņas, Friča Bārdas Kopoti raksti, kā arī vairāki citi latviešu rakstnieku darbu apkopojumi un ap 50 dzejas grāmatu.
Plašu popularitāti ieguva izglītībai un skolām paredzētās mācību grāmatas, kā arī sērijas "Rakstnieku sejas", "Pasaules klasiķi" un "Latviešu klasiķi skolai".
Latviešu literāro žurnālu vidū īpaši izceļams no 1928. gada līdz 1940. gadam izdotais žurnāls "Daugava". Tajā tika popularizēta ne tikai latviešu literatūra, bet lasītāji tika iepazīstināti ar kvalitatīviem cittautu literatūras tulkojumiem.
Apgāds padomju laikā un tā atjaunošana
Apgāda darbība pēc padomju okupācijas 1940. gadā pārtraukta, bet nams nacionalizēts un tajā izvietojies jaundibinātās Valsts apgādes un poligrāfijas pārvaldes apgāds. J. Rapa kļuvis par apgāda tehnisko redaktoru, bet gadu vēlāk neilgi pirms vācu okupācijas izdarījis pašnāvību.
Vācu okupācijas laikā, 1941. gada jūlijā, agrākie uzņēmuma akcionāri mēģināja tā darbību atjaunot, bet vācu varas iestādes tajā nebija ieinteresētas. Namā Aspazijas bulvārī 24 izvietojusies cita izdevniecība – Latvju grāmata, kā arī ģimnāzija.
Pēc kara Aspazijas bulvāra 24 namā darbojušās vairākas izdevniecības. Uz "Valtera un Rapas" grāmatnīcas bāzes tika izveidota Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes (VAPP) Centrālā grāmatnīca.
Apgāda darbība atjaunota 1994. gadā.
Avots: Latvijas kultūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 227.–228. lpp.