Tēvijas Kara ordenis

1942 – 1991

Tēvijas Kara ordenis (krievu: Орден Отечественной войны) bija Padomju Savienības kara ordenis, ko piešķīra Sarkanās armijas, Kara flotes, NKVD un partizānu vienībās dienošajiem par varonību, izturību, nelokāmību un vīrišķību, kas izrādīta kaujas laikā, kā arī karavīriem, kas ar savām darbībām sekmējuši kaujas operāciju veikšanu Lielā Tēvijas kara laikā. Ar šo ordeni tika apbalvoti vairāk kā 9,1 miljons cilvēku.

Nodibināts 1942. gada 20. maijā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu. Vēlāk tika veiktas izmaiņas ordeņa aprakstā 1943. gada 19. jūnijā un ordeņa statusā 1947. gada 16. decembrī. Ordenim bija divas pakāpes, no kurām 1. pakāpe bija augstākā. Piešķiršanas noteikumus regulēja PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēta noteikumi. Ordeni piešķīra, piemēram, tiem, kuri notriekuši noteiktu skaitu ienaidnieku lidmašīnu, personīgi iznīcinājuši 2-3 tankus, ieņēmuši pretinieka karakuģi, pirmie ielauzušies ierakumos vai blindāžā, iznīcinājuši pretinieka garnizonu utt. Pēc kara ar šo ordeni apbalvoja arī ārzemju pilsoņus. Tēvijas Kara ordeni pārtrauca piešķirt sešdesmitajos gados, bet 1985. gadā tas tika atjaunots par godu 40. gadiem kopš Otrā pasaules kara beigām. Līdz ar PSRS sabrukumu ordenis beidza pastāvēt.

Lielā Tēvijas kara I pakāpes ordeņa zvaigzne ir pārklāta ar rubīnsarkanu emalju, tai ir starveida zelta pamatne, centrā — zelta sirpis un āmurs. Lielā Tēvijas kara II pakāpes ordenim ir sudraba stari un apzeltītas tās daļas, kas nav emaljētas.