Vladimirs Alatircevs

Dzejoļu krājumi1941: "Весна в засурье" ("Pavasaris Zasurjē"; Čeboksari: Госиздат ЧАССР).
1944: "Фронтовая тетрадь" ("Frontes burtnīca"; Čeboksari: Чувашгосиздат).
1946: "Голос сердца" ("Sirds balss"; Čeboksari: Чувашгосиздат).
1949: "Стихи" ("Dzeja"; Latvijas Valsts izdevniecība).
1952: "В родном краю" ("Dzimtajā pusē"; Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "От имени поколения" ("Paaudzes vārdā"; Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "По тропам юности" ("Pa jaunības takām"; Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Горный перевал" ("Kalnu pāreja"; Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: "Обновление" ("Atjaunotne"; Liesma. Krājums izdots no atstātajiem rokrakstiem).
1969: izlase "Все, что сердце имело" (Čeboksari: Чувашское книжное издательство).
1976: izlase "Ясень" ("Osis"; Liesma).

Žurnālā "Karogs" ievietoti Vladimira Alatirceva dzejoļu cikli "Pilsēta pie jūras" (1961), "Piemiņa" (1963), vairākas dzejoļu kopas publicētas laikrakstā "Cīņa", "Literatūra un Māksla".

"Mēs atceramies Vladimiru Alatircevu kā dzejnieku aģitatoru, kas gāja kopsolī ar savu laiku. Viņa dzeju raksturoja laikmetīgums, kaujinieciska aktualitāte, aktīva iejaukšanās dzīvē. Tiesa, viens otrs uzskatīja Alatircevu par vienplāna, viena šaura daiļrades virziena dzejnieku un apgalvoja, ka viņam esot svešas liriskas pārdomas, ka viņam pietrūkstot dzejiskā skatījuma nesteidzīguma un dabas glezniecības. Taču jau krājumā "Kalnu pāreja" dzejnieks prata apvienot abus savas daiļrades strāvojumus — aģitācijas un lirisko, sāka droši atbrīvoties no pārmērīga tiešuma un retoriskuma, daudz pamatīgāk iedziļinājās visās dzīves parādībās."

Zorins, Mihails. Dzejnieka liriskā balss. Karogs, Nr. 1, 1967, janv., 154. lpp.
"Pedagogs, karavīrs, dzejnieks – V. Alatircevs vispirms ir komunists. Partijnieka pozīcija saskatāma katrā viņa dzejolī, katrā kritiskā piezīmē, padomju dzejnieka augsto pienākumu un tiesību izpratnē.
V. Alatircevam tuvāki ir dzejas liroepiskie žanri. Viņa lielākais darbs šajā nozarē ir poēma "Ļeņins Rīgā". Alatirceva dzejas valoda ir vienkārša, skaista, tīra un viegli uztverama. Plašām lasītāju aprindām svešāka viņa lirika, bet tajā ir daudz vērtīga. Padomju Dzimtenes mīlestība, mīlestība uz savu tautu, dzimtenes aizstāvja un mierīga celtnieka patoss, uzmanība pret cilvēka raksturu, interese par viņa pārdzīvojumiem – tas viss vieno V. Alatircevu ar plašo padomju dzejnieku saimi un veido viņa dzejas vērtību."

Arseņjevs F. Dzejnieks cīnītājs. Rīgas Balss, Nr. 257, 1958, 30. okt.

journalist
poet
teacher
translator

Владимир Иванович Алатырцев

Čeboksari
Čuvašijas Valsts pedagoģiskā institūta neklātiene

1928
Porecka
Poreckas pedagoģiskais tehnikums

–1939
Strādājis par skolotāju vairākās vietās

Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais konsultants, vadīja Latvijas Padomju rakstnieku savienības Krievu rakstnieku sekciju

1939–1942
Čeboksari
Čuvašijas Valsts pedagoģiskā institūta literatūras pasniedzējs

1942
Ložmetējnieku skola

1944–1950
Laikraksta "На страже Родины" redakcija.

1950–1956
Almanahs "Советская Латвия"
Rīga
Redaktors

1956–1961
Almanahs "Парус"
Rīga
Redaktors

1942–1945
Sarkanā armija
Vada momandieris. Otrā pasaules kara laikā cīnās Ziemeļrietumu frontē – pie Staraja Rusas, Holmas, Novosoļņikiem un II Baltijas frontē, Rīgā.

1944–1964
Rīga

1945–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1948–1964
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1952–1964
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

21.11.1964
Raiņa kapi

Tēvijas Kara ordenis
1. pakāpe
0

Sarkanās Zvaigznes ordenis
0