Žanis Grīva
07.12.1910 – 14.06.1982
Žanis Grīva (īstajā vārdā Žanis Folmanis; 1910–1982) – rakstnieks. Literatūrā darbojies galvenokārt prozā, dramaturģijā un publicistikā. Literāros darbos lielāko tiesu izmantoti paša pieredzē gūtie iespaidi. Vairākos darbos izmantojis Spānijas pilsoņa un Otrā pasaules kara tematiku (pats cīnījies frontē), rakstījis par jūrniekiem un zvejniekiem. Rakstījis prozu arī bērniem. Viņš bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļa kandidāts, vairākkārt tika ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, ilgus gadus bija Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts, apbalvots ar vairākiem ordeņiem un medaļām.
Birth time/place
07.12.1910
Aizupe
Dzimis Aizupes pagasta "Ķirpjos".
Place/time of death
14.06.1982
Rīga
Personal information
Dzimis muižas kalpa Kārļa Folmaņa (~1870–1943) un Annas Folmanis (1873–1948) ģimenē. Māsas – Marija (~1897–1918), Lība precējusies – (Irbe; 1899–1947), Anna (precējusies – Valdmanis; 1905–1961) brāļi – Fricis (1902–1973), Jānis (1908–1979), Ādolfs (1913–1917). Tēvs bijis aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Bērnībā agri sācis strādāt lauku darbus. Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējusies uz Vidzemi, bet, kad vācu karaspēks ienācis arī tur, ģimene atgriezusies atpakaļ Aizupē.
Precējies divas reizes – ar Viju Svīkuli (dzimusi Zvezdova; (1924–1971) un 1972. gadā ar Ainu Folmani (dzimusi Sīpols; 1922–1998). 1956. gadā adoptējis sievas Vijas Svīkules nepilngadīgo māsu Dainu Zvezdovu.
1929: iestājies Rīgas 2. arodskolas grāmatrūpniecības nodaļā.
1932: par līdzdalību audzēkņu streika organizēšanā no Rīgas 2. arodskolas izslēgts. Strādājis gadījuma darbus.
1932–1937: sācis mācīties Raiņa vakara vidusskolā.
1937–1939: brīvprātīgi devies uz Spāniju un kā internacionālās brigādes artilērists piedalījies cīņās pie Madrides, Andalūzijā, Estremadurā, Katalonijā, darbojies frontes žurnāla "Fuego!" ("Uguni!") redakcijā.
1939–1941: pēc Spānijas republikas sagrāves nokļuva koncentrācijas nometnēs Francijā.
1941, maijs: atgriezies Latvijā. Strādājis laikraksta "Jaunais Komunārs" redakcijā.
1941–1944: Otrā pasaules karā piedalījies kaujās pie Tallinas un Ļeņingradas. Bijis latviešu strēlnieku divīzijas izlūku vienības komandieris. Kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, demobilizēts.
1944, rudens: atgriezies Latvijā. Strādājis Latvijas Ļeņina Komjaunatnes Savienības Centrālkomitejā.
1945–1947: strādājis laikrakstā "Cīņa".
1947–1949: strādājis Drāmas teātrī par literārās daļas vadītāju.
1962–1981: Miera aizstāvēšanas Latvijas republikas komitejas priekšsēdētājs.
Professional activity
1931: pirmā publikācija – dzejolis "Divas vēstules" žurnāla "Domas" 7. numurā.
1937: Spānijā sarakstījis pirmo stāstu "Maksiljo", kas publicēts ASV latviešu strādnieku vienības laikrakstā "Strādnieku Cīņa".
Stāsti un stāstu krājumi1948: "Viņpus Pirenejiem".
1950: "Ulitas upes ieleja".
1950: "Stāsti par Spāniju".
1958: "Vai tu esi cilvēks?".
1961: "Ugunskuģis".
1962: "Noktirne" (ekranizēta 1966).
1964: "Divi cilvēki jūrā".
1966: "Antistāsti".
1974: "Degošais olīvkoks".
Romāni1953: "Dzīvības ceļš".
1963: "Mīlestība un naids".
1967: "Cilvēks gaida rītu".
1969: "Zemes bērni".
Lugas1957: "Zibens".
1957: "Sniga sniegi...".
1959: "Medūzas plosts".
1960: "Nemierīgie ūdeņi".
1964: "Noziegums Granādā".
1975: "Septiņi cilindri".
1975: "Somu pirts".
Ceļojumu apraksti1956: "Zem albatrosa spārniem".
1960: pamfleti "Laikmeta komēdijas".
1966: "Džungļu upe Mellakore".
Proza bērniem1960: "Pasaka par Diegabiksi".
1963: "Pasaka par zelta brīnumskroti".
1965: "Pasaka par Skudri un Mīkstpēdiņu".
1968: "Bitītes Dūcenītes ceļojums".
1970: "Ho".
1971: "Ziemeļblāzmas zemē".
Dzeja bērniem1984: "Suņu karaļa Moro piedzīvojumi".
Memuāri 1971: "Atspulgi atmiņu spoguļos".
Affinities
Aina Folmane - Wife
Vija Svīkule - Wife
Name at birth
Žanis Rūdolfs Folmanis
Pseudonym
Žanis Aizupnieks, Žanis Aizpurnieks, J. Vaivars, Vaivars, Ačuks, Don Kučiljo
Education
–1928
Varieba 6-year Primary School
Varieba
1922–1929
Aizupe Primary School
Aizupe
09.1929–06.1932
Rīgas 2. arodskola
Strūgu iela 4, Rīga
Mācījies tipogrāfijas nodaļā. Sakarā ar arodskolnieku streika organizēšanu 1932. gadā no skolas izslēgts.
1932–1937
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
1945–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Filoloģijas fakultāte. 3. kursā studijas pametis.
Participation in organisations
Vispasaules Miera padome
Padomes loceklis
Rīga
Padomju–bulgāru draudzības biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs
Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība
Prezidija loceklis
Padomju miera aizstāvēšanas komiteja
Prezidija loceklis
1931
Rīga
Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības biedrs
1933–1934
Latvijas Darba Jaunatnes savienība
Rīga
Iestājies, lai organizētu komunistiskās jaunatnes šūnas.
1934–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1935
Latvijas Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku nelegālā apvienība
Rīga
Biedrs, 1936. gadā – komitejas loceklis
1938
Spānija
Spānijas komunistiskā partija
1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Rīga
Loceklis
1947–1982
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs. Ievēlēts valdē 1954. un 1958. gadā.
1952–1982
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
1961–02.1971
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Loceklis
01.1976–1982
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Locekļa kandidāts
Working place
05.1927–08.1929
Aizupe
Strādājis par kalpu Aizupes pagastā.
06.1931–06.1932
Rīga
Strādājis dažādus gadījuma darbus
07.1933–03.1934
Rīga
Strādājis dažādus gadījuma darbus
09.1933–11.1933
Rīgas Centrāltirgus
Strādājis pie ābolu tirgotāja Ernesta Sprūda.
03.1934–05.06.1937
Ernesta Plātesa grāmatu spiestuve
Rīga
Kurjers, palīgstrādnieks, ratiņstūmējs, vēlāk – māceklis
15.05.1941–24.06.1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Skolu daļas vadītājs
1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Rīga
Skolu daļas vadītāja vietnieks
01.1945–11.1947
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Propagandas, vēlāk – literatūras un mākslas nodaļas vadītājs
11.1947–03.1949
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Literārās daļas vadītājs
03.1949–03.1951
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Atbildīgais sekretārs
03.1951–01.1953
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais konsultants
1962–1981
Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komiteja
Rīga
Komitejas priekšsēdētājs
1962–1966
PSRS Augstākā Padome
Maskava
6. sasaukuma deputāts
1967–1982
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
7. un 8. deputāts
Service
06.1932–07.1933
Latvian Army
Dienests 6. Rīgas kājnieku pulka 2. rotā. Beidzis instruktora kursu 4. Valmieras kāju pulka instruktoru rotā. Pēc kursu beigšanas paaugstināts par kaprāli.
05.06.1937–09.02.1939
Spānija
Kā brīvprātīgais internacionālās brigādes artilērists devies uz Spāniju. Iedalīts 1. Slāvu smagās artilērijas grupā Kolarova. Frontē strādājis kā lielgabalu komandieris un observators, vēlāk – seržants. Cīnījies pie Madrides, Andalūzijā, Estremadurā, Katalonijā.
07.1941–12.1944
Sarkanā armija
Krievija
Palīdzējis organizēt latviešu strādnieku gvardes bataljonu, vēlāk ir tā komandieris. Piedalījies kaujās Ziemeļu-rietumu frontē. Piedalījies Tallinas un Ļeņingradas aizstāvēšanā, pēc tam – Latviešu strēlnieku divīzijas pulka izlūku priekšnieks. 1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.
1943
Jaroslavļa
Detention
09.02.1939–12.03.1941
Sensiprjēna
Koncentrācijas nometne
09.02.1939–12.03.1941
Gurs
Koncentrācijas nometne
09.02.1939–12.03.1941
Aržalē
Koncentrācijas nometne
09.02.1939–12.03.1941
Les Milles
Koncentrācijas nometne
Residence
12.03.1941–15.05.1941
Maskava
05.1941–06.1941
Bruņinieku iela 50, Rīga
1943–1944
Jaroslavļa
1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.
1950
Kokneses prospekts 14, Rīga
Travelled
1956
Tūrisma brauciens pa Eiropu – Francija, Itālija, Grieķija, Turcija.
1956
Fēru salas
Brauciens no Farēru salām līdz Kaļiņingradai.
1956
Kaļiņingrada
Brauciens no Farēru salām līdz Kaļiņingradai.
1959
Špicbergena
Komandējums speciālā uzdevumā.
1959
Arhangeļska
Komandējums speciālā uzdevumā.
1959
Murmanska
Komandējums speciālā uzdevumā.
1959
Londona
Komandējums speciālā uzdevumā.
1963
Bulgārija
1963
Gvineja
12.1964
Francija
Komandējumā uz Francijas Ārlietu ministrijas Kultūras sakaru departamentu.
1965
Donava
Miera reiss pa Donavu. Vispasaules Miera padomes delegācijas brauciens
04.09.1965–07.09.1965
Vīne
07.09.1965
Budapešta
1966
Vjetnama
12.1966
Kuba
Komandējums Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas sastāvā.
1969
Bulgārija
Komandējums Padomju-bulgāru draudzības biedrības delegācijas sastāvā.
1970
Spānija
Komandējums PSRS Draudzības un kultūras sakaru biedrības pasniedzēju delegācijas sastāvā
11.1971–12.1971
Vjetnama
Komandējums Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas vadībā.
1972
Čehoslovākija
Vispasaules Miera padomes plēnums Čehoslovākijā.
18.05.1973–09.06.1973
Kruīzs pa Baltijas un Ziemeļjūru: Ļeņingrada – Gdiņa – Varnemunde – Kopenhāgena – Oslo – Hamburga – Stokholma – Helsinki – Ļeņingrada
18.05.1973
Sanktpēterburga
19.05.1973
Kronštate
20.05.1973
Gdiņa
21.05.1973
Varnemunde
22.05.1973
Rostoka
23.05.1973–24.05.1973
Kopenhāgena
25.05.1973–28.05.1973
Oslo, Norvēģija
1974
Somija
1974
Bulgārija
1975
Varšava
1975–1976
Helsinki
Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas delegācijas sastāvā
06.05.1975
Sanktpēterburga
07.05.1975–11.05.1975
Tampere
11.05.1975–14.05.1975
Helsinki
14.05.1975–15.05.1975
Sanktpēterburga
24.10.1975–04.11.1975
Bulgārija
Komandējums Padomju grāmatu dekādes sakarā.
1977
Varšava
Buried
18.06.1982
Raiņa kapi
Atvadīšanās Akadēmiskajā Drāmas teātrī. Apbedīšana Raiņa kapos.
Awards
Medaļa "Par Ļeņingradas aizstāvēšanu"
1942
Medaļa "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1945
Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1946
Tēvijas Kara ordenis
1. pakāpe
1951
LPSR Augstākās Padomes Prezidija atzinības raksts
1955
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1956
Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par māksliniecisku reportāžu "Zem albatrosa spārniem".
Literatūrā
1957
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1960
VDR medaļa "Cīnītājiem pret fašismu (1933–1945)"
1963
Medaļa "20 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1965
Igaunijas PSR Augstākās Padomes Prezidija atzinības raksts
1966
Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968
Vispasaules Miera padomes piemiņas medaļa
1969
Padomju Savienības Miera aizstāvēšanas komitejas goda medaļa "Miera cīnītājam"
1969
Darba Sarkanā Karoga ordenis
1970
Medaļa "Par varonīgu darbu. Atzīmējot V. l. Ļeņina 100. dzimšanas dienu"
1970
VDR Miera padomes medaļa par miera kustības stiprināšanu starp tautām
1970