Valdis Lukss

Dzimis Kristapa un Lības Luksu trīs bērnu ģimenē kā jaunākais dēls. Vecākais brālis 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz Kanādu. Vidējais brālis Roberts 1941. gadā tika nošauts.
Sieva Olga Luksa (1913). Dēls – Jānis (1946), meita – Ruta (1947).1915–1921: sākoties Pirmajam pasaules karam, Valda Luksa ģimene evakuējās uz Akmoļinskas apgabalu netālu no Omskas.
1921: ģimene atgriezās Latvijā, Valdis Lukss apmetās uz dzīvi Rīgā un atsāka mācības.
1938: iestājās nelegālajā organizācijā "Sarkanā palīdzība", kas bija saistīta ar komunistisko pagrīdi.
1941–1945: sākoties kara darbībai Latvijas teritorijā, evakuējās uz Kirovu, Uržumu, vēlāk iestājās Latviešu strēlnieku divīzijā, bija vada komandieris, strādāja frontes laikrakstos "Latviešu Strēlnieks" un "Par Padomju Latviju".

1925: pirmie dzejoļi publicēti žurnāla "Darba Jaunatne" 9. un 10. numurā.
1926: dzejoļi publicēti kopkrājumā "5x5=25".
Studiju laikā Valdis Lukss publicējies žurnālā "Trauksme", "Domas" u. c. izdevumos.

Dzejoļu krājumi1941: "Skarbums".
1943: "Sniga sniegi".
1945: "Kara krūze".
1949: izlase "Dzejas".
1955: "Izlase".
1962: "Marts".
1964: "Dzērves".
1970: "Asins raudze".
1973: "Apvaga".
1975: "Strūgala".
1978: "Klātums".
1980: "Iepēdas".
1985: izlase "Norudenes".

Dzejoļu krājumi un poēmas bērniem1948: "Augsim".
1949: "Uzbrukums N pilsētai".
1951: "Rīta solis".
1953: "Mani draugi".
1954: "Pavasaris".
1955: izlase "Dzejoļi un poēmas".
1956: "Pirmklasnieki".
1957: "Tinces varavīksne".
1959: "Dziesma par slinko Jānīti".
1962: "Dziesma par cāļiem".
1964: "Klases draugs".
1966: "Labrīts".
1970: "Septiņas sarunas".
1974: dzejisks mīklu alfabēts "Kas tas ir?".
1975: "Tā atsoļo rīts".
1977: "Es būšu... Vasaras raibumi".

Poēmas1945: "Tēvs un dēls".
1948: "Rita sāk dzīvot" (poēma jaunatnei).
1957: "Slava".
1968: "Četri tūkstoši pirmajam – ceļu!".

Kopoti raksti1965–1967: Raksti 4 sējumos.

Vēstules1975: "Kara dienu vēstules".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi grāmatāsNo krievu valodas
1947: Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti".
1947: Agnija Barto "Tavi svētki".
1948: Agnija Barto "Mazuļi".
1951: Aleksandrs Tvardovskis "Vasilijs Tjorkins" (atdzejojis kopā ar Jāni Plaudi un Pēteri Silu).
1953: Visarions Sajanovs "Ļeņins Gorkos".
1961: Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni'', "Kremļa kuranti", "Trešā patētiskā" (kopā ar Valiju Brutāni, Oļģertu Dunkeru).
1967: Samuils Maršaks "Kaķu nams".

Periodikā Valdis Lukss publicējis literatūrkritiskus rakstus.

""Es negribētu teikt, ka mans tēvs ar savu radošo darbību
pastāvošajai iekārtai apzināti maksāja kaut kādas nodevas," spriež Jānis. Viņš
pārstāvēja to revolucionāri domājošo paaudzi, kas augusi trūkumā pagājušā
gadsimta 30. gados un patiesi ticēja komunisma ideāliem. [..] Tēvs nebija
radikāls cilvēks, bet viņš darīja daudz, lai šo spiedienu izturētu un ne viens
vien kompartijai nevēlams autors tomēr varētu publicēties un izdzīvot.
Mudīte: "Tas gan ir fakts – no tā laika rakstniekiem neviens
nekad par Valdi Luksu nav teicis nevienu sliktu vārdu. Vecais Lukss esot bijis
godīgs, krietns cilvēks, lāga vīrs un labs Rakstnieku savienības vadītājs. Viņš vienmēr bija gaiši noskaņots, labvēlīgs pret pasauli, un ar apbrīnojamu humora izjūtu. [..]
Viņš bija ideālists, ticēja sociālisma idejām, par spīti šīs
varas nejēdzībām. Taču arī spēja Rakstnieku savienībā saglabāt demokrātisku
gaisotni, veidot augsni, kur nākamajai rakstnieku un dzejnieku paaudzei
attīstīties.""


Lielbārde, Zanda. Dzejnieka mantojums: [par dzejnieku Valdi
Luksu (1905–1985) tekstā stāsta dēls Jānis Lukss, vedekla Mudīte Luksa]. Ievas
Stāsti, 2016, Nr. 9, 29. apr./ 12. maijs, 32., 35. lpp.

Voldemārs Lukss

Valdemārs

Baznīcas iela 4, Rīga

Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga

1922
Brīvības iela 149, Rīga

1926
Brīvības iela 151, Rīga
Dzīvojis Brīvības ielā 153 (nams mūsdienās neeksistē).

–1930
Rīga
Pasniedzis privātstundas

1930–1940
Šoseju un zemes ceļu departaments
Gogoļa iela 3, Rīga
Rēķinvedis

1934
Rīga
Komunistiskās partijas laikraksta "Apskats" redaktors

1940–1941
Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvalde
Rīga
Galvenās literatūras pārvaldes pilnvarotais

1940–1941
Laikraksts "Literatūras Avīze" (1940–1941)
Rīga
Redakcijas sekretārs

08.1940–09.1940
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Redaktors

09.1940–06.1941
Latvijas PSR AP Prezidija izdevums "Ziņotājs"
Rīga
Atbildīgais redaktors

09.1941–11.1942
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Frontes laikraksta līdzstrādnieks

11.1942–05.1945
Laikraksts "Par Padomju Latviju"
Krievija

05.1945–02.1946
Literature and Art
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Laikraksta redaktors

10.1947–04.1950
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Jauno literātu konsultants

01.04.1950–31.12.1965
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes pirmais sekretārs

1958–1962
PSRS Augstākā Padome
Maskava
5. sasaukuma deputāts

1959–1971
PSRS Rakstnieku savienība
Maskava
Valdes sekretārs.

Reizi vai divreiz gadā darbs (līdz trīs mēnešu ilgs) PSRS Rakstnieku savienībā.

Japāna

Lielbritānija

Islande

Itālija

11.1947
Rumānija

1948
Vācija
Vācijs Demokrātiskā republika

1960
Čehija
Čehoslovākija

1914–1915
Smārdes pagastskola
Smārde
Mācījies vienu ziemu. Mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš.

1915–1916
Viesienas pagasta Gaiziņkalna sešklašu pamatskola
Viesiena
Mācījies skolā vienu ziemu bēgļu gaitās Vidzemē.

1921–1922
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga

08.1922–06.1926
Rīga City 4th Secondary School
Gaiziņa iela 3, Rīga

1926–1939
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1926. gadā iestājās Arhitektūras fakultātē, 1927. gadā pārgāja uz Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. Piešķirts vēstures zinātņu kandidāta grāds.

1933./1934., 1934./1935. mācību gadā bijis studiju pārtraukumā obligātā karadienesta dēļ.

06.1915–08.
Piebalgas

09.1915–1916
Viesiena

1916–1917
Omska
Evakuējās uz Akmoļinskas apgabalu netālu no Omskas.

06.1941–08.1941
Kirova

06.1941–08.1941
Uržuma

1927–1937
Studentu biedrība "Zemgalija"
Rīga
Biedrs

11.1928
Trauksmes grupa
Rīga
Biedrs

1938
Iestājies nelegālajā organizācijā "Sarkanā palīdzība", kas bija saistīta ar komunistisko pagrīdi.

1940–1985
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1944–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1952–1985
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1956–1959
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Loceklis

15.04.1934–15.04.1935
Latvian Army
Aizpute
10. Aizputes kājnieku pulka seržants. Specialitāte kara dienestā – ložmetējnieks.

08.1941–09.1941
Sarkanā armija
Krievija
Latviešu strēlnieku divīzijas vada komandieris

27.07.1985
Raiņa kapi

Medaļa "Par kaujas nopelniem"
0

Tēvijas Kara ordenis
2. pakāpe
1944

Medaļa "Par Maskavas aizstāvēšanu"
1944

Medaļa "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1945

Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"
1946

Darba Sarkanā Karoga ordenis
1948

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1955

Darba Sarkanā Karoga ordenis
1956

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija iešķirta par bērnu dzejoļu krājumiem "Pirmklasnieki" un "Tinces varavīksne" un poēmu "Slava".
Literatūrā
1958

Ordenis "Goda Zīme"
1965

Medaļa "20 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
1965

Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi"
1968

Oktobra Revolūcijas ordenis
Par nopelniem padomju literatūras attīstīšanā un sakarā ar 70. dzimšanas dienu.
1975

Tautu Draudzības ordenis
1984