Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos

Grāmatā izmantots apjomīgu materiālu klāsts no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Volfenbiteles Hercoga Augusta bibliotēkas, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas, Dānijas Karaliskās bibliotēkas, Upsalas Universitātes bibliotēkas, Polijas Nacionālās bibliotēkas un Viļņas Universitātes bibliotēkas.


Monogrāfijā iekļauta arī 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugu antoloģija un galveno notikumu hronika, kā arī vārdnīca, kurā skaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini. Savukārt LU LFMI mājaslapā pieejams grāmatas pielikums ar senās dzejas un tās izdevumu paraugiem:
http://lulfmi.lv/latviesu-dzejas-sakotne.

Kopsavilkuma tulkotāja angļu valodā Margarita Spirida, vācu valodā – Sabīne Jordana.



Publicitātes informācija


Monogrāfijas galvenās atziņas varētu formulēt četrās tēzēs: pirmkārt, latviešu agrīnā dzeja paver plašāku skatu uz laikmetu, latviešu sadzīvi. Uz personībām – tulkotājiem, priesteriem un mācītājiem – un viņu savstarpējām attiecībām; otrkārt, šajā laikā radušies atdzejojumi nav oriģinālu vienkāršojumi, to saturā un izteiksmē jaušams mēģinājums tuvoties latviešu garīgajai pasaulei; treškārt, 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas poētika nepārprotami apliecina piederību vēlās renesanses un baroka laikmetam; ceturtkārt, dzejas sākotnes atsevišķas iezīmes atbalsojas latviešu nacionālajā literatūrā līdz pat 20. gadsimtam, savukārt šā laikmeta klātbūtne latviešu kultūrā plašākā nozīmē jaušama joprojām.


Gvido Straube,
Dr. hist.: "Māra Grudule ir apskatījusi apjomīgu avotu bāzi un šos materiālus konfrontējusi ar līdz šim veiktajiem pētījumiem par latviešu literatūras vēsturi, tas ļāvis izteikt interesantus apgalvojumus. Pētījumā atklāta savdabīgā 16. un 17. gadsimtam tipiskā autorības problēma, tādējādi, no vienas puses, parādot latviešu dzejas ārējās saknes, no otras, norādot uz katra “starpautora” pirmtiesībām uz attiecīgo sacerējumu. Šis darbs būs noderīgs ne tikai literatūrvēstures pētniekiem, bet arī attiecīgā laikmeta vēsturniekiem."
Ināra Klekere: "Darba galvenā vērtība meklējama autores spējā daudzveidīgo kultūras vēstures faktu materiālu apvienot harmoniskā kopumā ar literāro tekstu analīzi, īpašu uzmanību veltot autoru loka, dzejas formas, tulkošanas un tulkojumam izmantotās oriģinālvielas raksturojumam.” 
Viesturs Vecgrāvis: "Plaši tekstuāli salīdzinājumi atklāj, kā latviešu dzejas rakstītāji meklē tiltus un pārejas, tiecoties būt saprotami sava laika eventuālajam un ne īpaši erudītajam latviešu zemniekam. Blakus tam sniegts intriģējošs vācu baroka dzejnieku māksliniecisko īpatnību un atšķirību raksturojums, kas lieti noder, skatot, kā vispārējās baroka tendences transformējas latviešu lirikas augsnē. Cilvēciski pievilcīgi tēloti arī talantīgākie minētā laikmeta latviešu dzejas autori.



Satura rādītājs

Priekšvārds, kurā autore
iepazīstina ar šīs grāmatas idejas rašanos un pateicas saviem domubiedriem un
atbalstītājiem

Saīsinājumu saraksts 
Laika skala 
Ievads, kurā ir pamatota
tēmas izvēle, raksturoti galvenie 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas
žanri, atrodamas norādes par iepriekšējiem pētījumiem un seno tekstu atveides
principiem 

1. nodaļa sniedz ieskatu
latviešu kristīgajā dzīvē viduslaikos un izvirza hipotēzi par latviešu
līdzdalību baznīcas kultā jau viduslaikos, kā arī analizē līdz šim pilnīgi
novārtā atstāto, bet poētikas ziņā aizraujošo priestera Georga Elgera sakārtoto
pirmo latviešu katoļu dziesmu grāmatu
(1621)

2. nodaļā izklāstīta
latviešu luterāņu dziesmu rašanās vēsture, tās centrā – Vidzemes (Rīgas) un
Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas veidošanās; tajā ar atkāpi lauksaimniecībā
pievērsta uzmanība latviešu grāmatu adresāta maiņai. Nodaļu noslēdz ieskats
Georga Manceļa tulkotajās garīgajās dziesmās, kā arī pārdomas par to, kāda loma
šajā laikā bija dziesmai latviešu draudzēs

3. nodaļā ieskicētas
līdzības vācu un latviešu valodas un poētikas pētniecībā un pievērsta uzmanība metafiziskās
dzejas veidošanās cēloņiem. Šajā nodaļā stāstīts par latviešu baroka dzejas pārsteidzošo
strofu dažādību un piesaukts Andrejs Upīts

4. nodaļā pievērsta
uzmanība Kristofora Fīrekera oriģināldzejas un atdzejojumu mākslai – skaņu
spēlēm un deminutīviem, kā arī Sapfo strofai, aleksandrietim, eteostiham un
akrostiham; norādīts uz latviešu aforistiskās dzejas sākumiem un pieminēti
Fīrekera laikabiedri kurzemnieks Gerhards Remlings un atdzejas tradīcijas
turpinātājs Nikolajs Hespe

5. nodaļā sniegts ieskats
Dundagas mācītāja Johana Višmaņa dzīvē un pirmajā latviešu poētikā (1697), kā
arī vilktas paralēles ar Jura Alunāna “Dziesmiņām” (1856); te stāstīts par
Višmaņa un Bīnemaņa kopkrājumu “Kukuru un Mežmuižas draudzu dziesmu grāmatiņa”
(1714) un par pirmās latviešu pretalkohola dziesmas
rašanos

6. nodaļā raksturota
latviešu dzeja Vidzemē 17. gadsimta otrajā pusē – pārlūkoti Bībeles tulkotāja
Ernsta Glika dzejoļi latviešu, vācu un krievu valodā, valodnieka Liborija
Depika asprātīgie latviešu frazeoloģismiem piebārstītie un zemnieku sadzīvei
tuvinātie atdzejojumi un Depkina kolēģu Andreasa Baumaņa un Kristiāna Lauterbaha
devums garīgo dziesmu laukā

7. nodaļas centrā ir
Svante Gustavs Dīcs, daža viņa gara pasaules šķautne, dažs baznīcas funkcionāra
darbības aspekts un rosīgā atdzejotāja darbība. Šajā nodaļā analizēti pirmie
atdzejojumi no zviedru valodas, kā arī, baroka laikmeta izskaņai tuvojoties,
sperts solis apgaismības
virzienā

8. nodaļā ir ieskats
latviešu laicīgās dzejas sākotnē: tā veltīta pirmajiem gadījuma jeb veltījuma, svinību jeb
okazionālajiem dzejoļiem latviešu valodā; šie teksti, kaut maz zināmi un maz
pētīti ir formas, valodas un izteiksmes ziņā tikpat daudzveidīgi, nepilnīgi un
neskaidri, kā to žanra apzīmējums

Antoloģija ietver trīsdesmit
16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugus

Nobeigums
Hronikā reģistrēti
galvenie notikumi 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas attīstības gaitā 

Vārdnīcā izskaidroti
atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini

Literatūra
Personu rādītājs
Summary
Zusammenfassung