Georgs Mancelis

Dzimis Mežmuižas mācītāja Kaspara Manceļa ģimenē.
Georga Manceļa vectēvs – Rīgas pilsonis un tirgotājs Joachims Mancelis, Joachima sieva – Dorotea fon Jatcov no Pomerānijas.
Georga Manceļa brālis – Fridrihs Mancelis.

1620.–1625. gadā Georgs Mancelis bijis mācītājs Sēlpils draudzē. Šajā laikā mēra epidēmijā zaudēja visu ģimeni, trīs bērnus. Viens dēls izdzīvo, taču dažus gadus vēlāk arī mirst Tērbatā.

Manceļa literāro darbību var iedalīt trīs daļās:
1) akadēmiski teoloģiskie raksti, kas sarakstīti latīņu valodā un publicēti Upsalā un Tērbatā;
2) sprediķi un celsmes literatūra vācu valodā;
3) raksti un tulkojumi latviešu valodā.

Mancelis sacerējis arī dzejoļus latīņu valodā.


Pirmie darbi
1619: sakarā ar 1616. gada zemestrīci Zemgalē izdevis traktātu vācu valodā "Meditatio theologistoricophysica de terrae motu" ("Teoloģiski vēsturiski fizikālas pārdomas par zemes kustību", 1619).

1931: Manceļa pirmais zināmais latviešu valodā publicētais darbs "Lettisch Vademecum" ("Latviešu ceļvedis", 1631) ir pārstrādāts un papildināts luterāņu rokasgrāmatas (1586-1587) izdevums.
Iepriekšējos izdevumos publicētajiem garīgajiem tekstiem pievienota Zīraka gudrības grāmata, stāsti par Jeruzalemes izpostīšanu un citi. Mancelis labojis valodu esošajās baznīcas dziesmās un tās papildinājis ar savām bezatskaņu dziesmām.


Pirmā latviešu vārdnīca "Lettus"
1638: pirmā latviešu vārdnīca "Lettus" ("Latvietis"), kurai pievienoti arī 1637. gadā izdotie "Die Spruche Salomonis" ("Zālamana sakāmvārdi"). Vārdnīcas pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem.
Atsevišķā Manceļa vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku materiālu.
Šī vācu-latviešu vārdnīca tika iestrādāta nākamajās, jau plašākajās latviešu vārdnīcās.


Manceļa sprediķi un to valoda
1654: lielākais, līdz pat 19. gadsimta sākumam atkārtoti izdotais Manceļa darbs bija "Langgewunschte lettische Postill" ("Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums", 1654).
Manceļi sprediķi bija aizsākums latviešu literārajai prozai. Viņa darbu izteiksme spēcīga un spilgta, vēršanās pret negatīvo – barga. Blakus citātiem no Bībeles atjautīgi sakāmvārdi un dzīvi 16. un 17. gs. mijas vēstures notikumu tēlojumi.
Salīdzinājumā ar priekštečiem Manceļa latviešu valoda labāka un konsekventāka. Mancelis reformējis rakstību, ieviesis t.s. vecās ortogrāfijas pamatprincipus.

"Manceļa sprediķi dod mums nevien gaišu liecību par to, cik krietni autors mācējis latvju valodu, bet rāda arī, cik labi viņš izpratis vientiesīgā, nemācītā zemnieka dvēseli. Nevienā vietā autors neaizmirst, ka viņš runā uz vienkāršiem cilvēkiem, kuru galvenā nodarbošanās ir zemkopība un lopkopība. Savus salīdzinājumus viņš ņem no zemnieku dzīves apstākļiem un savu izteiksmi piemēro zemnieku saprašanai un viņu fantāzijai."
Vilis Plūdons. Latvju literaturas vēsture. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevums, 1931, 99. lpp.

"Manceļa sprediķi cenšas veicināt ārējo baznīciskumu: skubina nākt uz baznīcu un iet pie dievgalda, piesavināties kristīgas mācības; apkaro pagānisma un katolicisma atliekas, aizstāv mācītāja cieņu un nozīmi. Bet viņš grib arī nodibināt un nostiprināt latviešos kristīgas dzīves parašas: svētdienas svētīšanu, lūgšanu un aizlūgšanu praksi, dievpalīga došanu, garīgu dziesmu dziedāšanu, kristīgu laulības dzīvi u. tml. – kas patiesībā jau tiecas uz visas viņu gara pasaules pārveidošanu. Viņš apkaro netikumus: dzeršanu, slinkošanu, netiklību, lepnību, vieglprātību un cenšas izveidot vecāku un bērnu, vīru un sievu, kungu, saimnieku un kalpu attiecības kristīgā tikumiskā garā."
Baznīcas vēsturnieks Ludvigs Adamovičs

literāts
mācītājs
rakstnieks
teologs
valodnieks

Manzel, Mancelius, Juris Mancelis, Mancelijs

1605
1605. gadā dodas mācīties uz Jelgavu.

1608–1611
Rīga
1608. gadā devies mācīties uz Rīgu.

1611–1612
Ščecina

1612–1615
Rostoka

1615
Kurzeme
Mancelis 1615. gadā atgriežas Kurzemē, cerēdams drīz doties atpakaļ uz Vāciju, lai studijas turpinātu, tomēr tas neizdodas, iespējams, līdzekļu trūkuma dēļ.

1625–1638
Tartu
Tērbatā Mancelis ierodas 1626. gada ziemā pēc pilsētas rātes aicinājuma.

1638–1654
Jelgava
Līdz mūža beigām Mancelis dzīvo un strādā Jelgavā.

1605–1608
Jelgavas latīņu skola
Pamatzināšanas apguvis mājās, no 1608. gada mācījies Jelgavas latīņu skolā.

1608
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mācījies Domskolā Rīgā. Nav zināms, vai skolu pabeidzis.

1611
Frankfurte pie Oderas
Sākotnēji īsu brīdi studējis teoloģiju Frankfurtē pie Oderas. Pretreformācijas kustības dēļ Mancelim kā luteriskās Rīgas Domskolas audzēknim nācies meklēt citu izglītības vietu.

1611
Štetines pedagoģiums
Ščecina
1611. gadā Mancelis dodas uz Štetīni (Ščecinu), Štetines Firstisko pedagoģiumu, kur studē teoloģiju.

10.1612–1615
Rostokas Universitāte
Rostoka
1612. gadā oktobrī iestājas studēt teoloģiju Rostokas universitātē. Ieguvis licenciāta pakāpi. Zemgalē atgriežas 1615. gadā, meklēdams līdzekļus turpmākām studijām citās universitātēs, diemžēl nesekmīgi.

1616–1620
Valle
Tiek ordinēts un kļūst par luterāņu mācītāju latviešu draudzē Vallē. Georgs Mancelis ir pirmais zināmais Valles draudzes mācītājs.

1620–1625
Sēlpils
Luterāņu mācītājs latviešu draudzē Sēlpilī.

1625
Tartu
No 1625. gada virsmācītājs lielākajā pilsētas vācu draudzē – Svētā Johana baznīcā Tērbatā, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolas uzraugs. Ir atbildīgs par visu izglītības darbu Tērbatā.

1630–1632
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu
Teoloģijas un grieķu valodas profesors.

1631
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu
Tērbatas Akadēmiskās ģimnāzijas prorektors

1632–1637
Gustava akadēmija
Tartu
Universitātē strādā Teoloģijas fakultātē par teoloģijas profesoru, kā arī ieņem vairākus administratīvus amatus.

1636–1637
Gustava akadēmija
Tartu
Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas universitātes) rektors 1636.–1637. gadā.

1638–1642
Jelgava
Pēc vairākkārtēja Kurzemes superintendenta Paula Einhorna aicinājuma, Kurzemes hercoga Frīdriha aicināts, 1638. gadā Mancelis atgriezies Jelgavā, kļuvis par hercoga galma mācītāju.

1642–1654
Jelgava
No 1642. gada Jēkaba galma mācītājs.

Jelgava
Apbedīts Trīsvienības baznīcā.