Svante Gustavs Dīcs

Svantes Gustava DĪCA (Dietz, 1670-1723) vectēvs Galls fon Dīcs ir Saksijas tirgotājs, Svantes Gustava tēvs - Georgs Tomass Dīcs ir Raunas mācītājs. Dīcam pašam ir dēls Tomass Justs fon Dīcs, ģenerālleitnants, Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieks, viņš panāk dzimtas dižciltības titula atjaunošanu un 1765. gada 31. janvārī - arī reģistrāciju bruņniecībā.
Svante Gustavs Dīcs ir precējies ar Smiltenes mācītāja Justusa Johana Otonīsa (Ottonis) meitu Zuzannu Margarēti Otonīsu, laulībā piedzimst 13 bērni, no tiem Gothards Johans Dīcs (Dietz, 1713-1780) turpina tēva amata gaitas - studē teoloģiju Hallē, kalpo Nītaures (1736-1739)un Trikātas (1739-1780) draudzēs, ir Cēsu apriņķa prāvests (1748-1762), bet atstādināts par neatļautu jauninājumu ieviešanu liturģijā.
No: P.Baerent, E.Amburger, H.Speer / M.Ottow, W.Lenz (Hrsg.). Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien 1977, S. 207.

Garīgo dziesmu atdzejojumu hronoloģija1708: publicētas pirmās divas dziesmas Zviedrijas baznīcas rokasgrāmatas tulkojumā
ap 1708: desmit dziesmas Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā
1711: krājuma "Garīga pērļu rota" 8. nodaļā - 42 dziesmas
1711: Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā - 43 dziesmas
1723/ 1732: Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā 186 dziesmas
Dziesma "Mans Dievs! es tevi teikšu" ir iespējams vienīgā S.G.Dīca oriģināldziesma ar autobiogrāfisku saturu.
S.G.Dīcs ir atdzejojis garīgās dziesmas arī no zviedru valodas, kā arī atradis jaunus avotus saviem tulkojumiem Baltijas vācieša Gustava fon Mengdena un vācieša Johana Kundīzija garīgajā dzejā.

Iespieddarbi : sacerējumi, tulkojumi, rediģējumi, sakārtojumi1690: De origine theologiae mysticae schediasma historicum. Leipciga [teoloģisks disputs studiju laikā]
1708: Rokasgrāmata, kurā sarakstīts ir, uz kādu vīzi tai Dieva kalpošanai ar kristīgām ceremoniēm un baznīcas ieradumiem iekš mūsu zviedru valstes draudzēm būs noturētai un padarītai tapt [zviedru baznīcas rokasgrāmatas tulkojums]
1708?: Latviska dziesmu grāmata, iekš kā tik labi tās aprakstītas kā citas jaunas garīgas dziesmas ir Dieva draudzībā, ir mājās dziedamas [pirmā dziesmu grāmata, kurā publicēti pirmie Dīca atdzejojumi - 10 Dīca dziesmas]
1710: Zur Vollkommenen Ruhe in welche Der Weiland Hoch꞊Edle / Gestrenge und Groß꞊Mannveste HERR Christian Ruhendorff
[piemiņas dzejolis, zviedru armijas kapteinim aizejot mūžībā]
1711: Garīga pērļu rota jeb tās teicamas kristīgas sievišķas kārtas Dievu un labo tikumu mīļotājas visudārgais miesas un dvēseles glītums, pastāvēdams iekš izlasītām Dieva lūgšanām, Dieva raksto gabaliņiem, atskaņām un daudz jaukām līdz šim nedriķētām dziesmām astoņās savādās virknēs jeb nodaļās saņemts un vāces valodā priekš šim kopā sarakstīts no Johann Cundisius: Dievam par godu un tai latviešu draudzei par labu šās zemes valodā iztulkāts un ar vajadzīgām lūgšanām vairots [vācu izdevēja Johana Kundīzija darba tulkojums, pirmā grāmata latviešu sievietēm, atkārtoti izdevumi: 1847, 1867, 1885 - visi Jelgavā]
1723: Vidzemes dziesmu grāmata [eks.nav zināmi] / 1732 - jauns izdevums.
1732: Svēta bērnu mācība tā Dieva kalpa Luterus [E.Glika sakārtotā katehisma rediģēts izdevums]

Jaunam puisim jāapdomā, ar viņš arīdzan tik daudz mācījies, ka viņš sievu, bērnus un saimi var ar taisnības un goda uzturēt, apgādāt un valdīt, meitai būs apdomāt, voi viņa tik daudz mācījusies, kā viņai vīru būs turēt, voi viņa tam padevīga un paklausīga grib būt, voi viņa prot godīgu dzīvi valdīt, ar vārīšanu, velēšanu, maizes cepšanu un tādām dzīves gādāšanām. [..] Kas to ne prot un ne var, nedz grib darīt.. lai nepieviļ godīgu ļaužu bērnus; [sieva] lai mācās klusa palikt, ne visu dzirdēt, ne visu redzēt un lai neatreijās savam vīram, lai ne ir vēlīga un asa iekš vārdiem, ne patgalvīga, cietprātīga, lepna un sirdīga pret savu vīru, lai nešņāc vīram pretī, it kā būtu viņa kundze un virsniece, gribēdama viņu munsturēt un visu pēc sava prāta darīt; [..] ir tavs vīrs dažkārt pabargs un ciesnējs [‘skops’] pret tev, tad dari tam mīkstu prātu ar pazemošanu un mīlību iekš vārdiem, ierašām un darbiem, caur ko viena prātīga, lēnīga sieva dažkārt pabārga vīra sirdi uzvar un viņu, un tik daudz padara, ka viņam atkal pret šās jāturās, kā tā pati grib, un ka tā no viņa var dabūt, ko tā grib vien [..]. Tai būs pietikt ar mērenas uztures, barības, drēbēm un citas dzīves vajadzības, vīru nepostīt, nedz viņam
vairāk noplēst, nekā viņš spēj mādīt [`spēj atgādāt, piegādāt`].
Svante Gustavs Dīcs / Johans Kundīzijs. Garīga pērļu rota. Rīga, 1711.

Dīcs ir pēc Fürekera otrs visražīgākais garīgu dziesmu tulkotājs. Arī viņa dziesmās atronam glītu, dzejisku valodu, tikai viņam trūkst Fürekera spara (..) Vispirms viņš jūsmojis par mesianiskām un pestīšanas idejām, kā to liecina viņa adventes, Jēzus ciešanas un miršanas, svētā mielasta u.c. dziesmu prāvais skaits. Tā arī vēsturiskie apstākļi, ziemeļu karš, izpostītā dzīve darījuši uz viņa dziesmu izvēli stipru iespaidu.
Jēkabs Lautenbahs. Latveešu literaturas vēsture. II daļa. Rīga, 1928, 622., 626.lpp.

Vairākām Dīca dziesmām nav vairs tīri evaņģelisks raksturs vien, un, ja viņš raksta:
Kur daža branga ēka, / Kur daža skaista pils,
Tur tagad zaķi lēkā, / Tur atmatas un sils,
tad tas nekādā ziņā vairs nav krālis, bet gan primitīva elēģija par Ziemeļu kara drausmīgajiem postījumiem Vidzemē, kam viņš pats bija liecinieks. Līdzīgi motīvi Dīca dziesmās pavīd atkārtoti, un ar to viņš kļuva par priekšteci visiem vēlākajiem mūsu autoriem, kuru darbos dokumentētas kara šausmas un bēgļu pieredzes.
Andrejs Johansons. Latviešu literātūra. Stokholma, 1953, 32. lpp.

dzejnieks

Svante Gustav Dietz

M.S.G.D.

arī: Swante Gustaw Dietz

04.07.1681–08.1687
Rīgas licejs jeb Kārļa licejs
Mazā Pils iela 4, Rīga
Iegūst pamatizglītību un, iespējams, iegūst vai nostiprina latviešu valodas zināšanas, mācoties kopā ar zviedru, vācu, latviešu un citu tautību bērniem.

1687–23.09.1691
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Studē teoloģiju, piedalās disputā, lai iegūtu maģistra grādu Ad.Rehenberga vadībā (Rechenberg) 1690. gada 29. janvārī, otrreiz J.B.Karpcoviusa (Carpzovius) vadībā 23. septembrī 1691. gadā.

30.06.1692
Jēnas Universitāte
Jēna
Turpinājis teoloģijas studijas. Eksmatrikulācijas datums nav zināms.

09.04.1693–23.02.1723
Smiltenes draudze
Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Iesvētīts amatā Cēsīs 1693. gada 9. aprīlī, kalpojis draudzē kā mācītāja palīgs (1693-1699), vēlāk - mācītājs. Apkalpoja arī Palsmanes un Gaujienas draudzes.No 1712. gada līdz 1723. gadam arī Cēsu apriņķa Kokneses iecirkņa prāvests.

03.1723
Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Apglabāts Smiltenes baznīcas altāra daļā. Senākos avotos arī norāde - apglabāts Smiltenes vecajos kapos.