Māra Grudule
Māra Grudule (1963) ir literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Galvenās pētījumu jomas – latviešu literatūras senākais posms līdz 19. gadsimtam, vācbaltiešu literatūra. Vairāku plašu monogrāfisku pētījumu autore kolektīvajās monogrāfijās – nodaļa "Vācbaltiešu literatūra 1890–1939" grāmatā "Vācu literatūra un Latvija 1890–1945" (Latvijas literatūras gada balva 2005 literatūrzinātnē), kā arī nodaļa "Igauņi un lietuvieši – kultūra un literatūra latviešu grāmatās un periodikā 17.–19. gadsimtā" grāmatā "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti", piedalījusies arī kolektīvā pētījuma "Latvija: kultūru migrācija" (2019) izstrādē, iesaistījusies enciklopēdiskā izdevuma "Latvija un latvieši" veidošanā. Atbildīgā redaktore rakstu krājumam "Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija" (2020) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko rakstu sērijā izdotajam kolektīvajam pētījumam "Garlībs Merķelis (1769–1850): cilvēks, domātājs, mīts" (2021). Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" atzīta par 2017. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē kā pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. Par 2018. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē atzīta Māras Grudules sastādītā kolektīvā monogrāfija "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā". 2022. gada 15. martā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts par veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē Mārai Grudulei piešķīra LZA Lielo medaļu.
Dzimšanas laiks/vieta
01.03.1963
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi ārstu ģimenē.
Profesionālā darbība
PIRMĀ PUBLIKĀCIJA
1983: raksts "Kurp ej, dzeja?" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (23.12.).
DISERTĀCIJA
1995: aizstāvējusi disertāciju literatūrzinātnes nozarē, latviešu literatūras vēstures apakšnozarē par tēmu "Cilvēka dzīves gaitas attēlojums 17. un 18. gadsimta latviešu literatūrā".
NOZĪMĪGĀKIE PĒTĪJUMI
Galvenās pētījumu jomas – latviešu literatūras senākais posms līdz 19. gadsimtam, vācbaltiešu literatūra. Rakstu krājumos un periodikā publicēti apcerējumi par latviešu rakstniecības sākumposmu.
Plaši monogrāfiski pētījumi kolektīvajās monogrāfijās un rakstu krājumos
2005: "Vācbaltiešu literatūra 1890–1939" grāmatā "Vācu literatūra un Latvija 1890–1945" (Latvijas literatūras gada balva 2005 literatūrzinātnē).
2008: "Igauņi un lietuvieši – kultūra un literatūra latviešu grāmatās un periodikā 17.–19. gadsimtā" grāmatā "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti".
2019: kolektīvais pētījums "Latvija: kultūru migrācija".
Iesaistījusies enciklopēdiskā izdevuma "Latvija un latvieši" veidošanā.
Monogrāfijas
2017: monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", kas atzīta par 2017. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē kā pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā.
Atbildīgā redaktore
2020: rakstu krājums "Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija".
2021: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko rakstu sērijā izdotais kolektīvais pētījums "Garlībs Merķelis (1769–1850): cilvēks, domātājs, mīts".
Sastādītāja
2018: kolektīvā monogrāfija "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā" (2018).
Citātu galerija
PAR MONOGRĀFIJU "LATVIEŠU DZEJAS SĀKOTNE 16. UN 17. GADSIMTĀ KULTŪRVĒSTURISKOS KONTEKSTOS"
"Aizraujošs pētījums ar daudzām dokumentālām atsaucēm un citātiem par latviešiem tik seniem laikiem un mūsu literatūras agrīno periodu. Tautasdziesmas, tulkojumi, oriģināldarbi savijas vienotā rakstā ar latviešu sadzīvi, baltvāciešu kultūru un izteiksmīgi glezno tā laika domāšanas stereotipus mūsdienu Latvijas teritorijā. Daudzie piemēri un salīdzinājumi ļauj ne tikai sekot līdzi pētnieces secinājumiem, bet atraisa rokas arī lasītāja ziņkārīgajam prātam, iedziļinoties baroka laikmeta tēlu sistēmas peripetijās dzejā, tas palīdz labāk izprast šā žanra attīstību vēlākos laikos."Edvīns Raups
"Precīzāko īsrecenziju par savu darbu ievadā ir uzrakstījusi pati autore. Grāmata esot izaugusi no raksta, kuru gatavoja projektam "Mūsu kopīgās saknes" ar latviešu un igauņu vēsturniekiem. "Latviešu literatūras senākais posms, kas tradicionāli bija asociējies ar faktiem — gadskaitļiem un uzvārdiem, ieguva apjomu, dziļumu un krāsas," raksta Māra Grudule. Viņas faktoloģiski dāsnais un stilistiski šarmantais pētījums skolas un augstskolas laikā iezubrīto faktu lauskas saslēdz plašākās apjēdzamās kopsakarībās. Pētījumam ir potenciāls iedvesmot ikvienu, kurš strādā ar tekstiem un pievērš uzmanību valodas metamorfozēm, vai tas būtu valodnieks, konkrētā perioda speciālists, reklāmists, rakstnieks vai žurnālists. P.S. Zinātnieks, kuram humora izjūta nav tabu, ir atbruņojošs. Māra Grudule tāda ir."
Undīne Adamaite
Avots: laligaba.lv
Nodarbes
Dzimtais vārds
Lazovska
Dalība organizācijās
Biedrības Thalia Germanica, starptautiskas organizācijas vācu teātra pētniecībai ārzemēs valdes locekle
Kārļa Dziļlejas fonds
Rīga
Kārļa Dziļlejas fonda stipendiju padomes locekle
Stendera biedrība
Stendera biedrības locekle
2014
Emblemātikas biedrības locekle (Society of Emblem Studies)
2016
Himnologu asociācijas locekle (Internationale Arbeitsgemeinschaft für Hymnologie)
2016
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenā locekle
Izglītība
1970–1981
Rīgas 50. vidusskola
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga
1981–1987
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa
1988–1991
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa, aspirantūra
Darbavieta
1991–1998
Latvijas Universitāte
Jūrmalas gatve 74/76, Rīga
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, pasniedzēja
1996–1999
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Līdzstrādniece
1998
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvistikas un baltistikas nodaļa, Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedra – katedras vadītāja, profesore.Lasa lekciju kursus latviešu literatūras vēsturē (līdz 19. gadsimtam) un vācbaltiešu literatūrā.
2002–2018
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
Pētniece
2018
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Mūkusalas iela 3, Rīga
Vadošā pētniece, Literatūras nodaļas vadītāja
Apbalvojumi
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par pētījumu "Vācbaltiešu literatūra 1890–1939", kas ietverts grāmatā "Vācu literatūra un Latvija 1890–1945" (Zinātne, 2005).
Literatūrzinātne
2006
LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
Par 2017. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē atzīta monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" kā pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā.
Sasniegumi teorētiskajā zinātnē
2017
LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē
Par 2018. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē atzīta kolektīvā monogrāfija ""Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Go
Sasniegumi teorētiskajā zinātnē
2018
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par monogrāfiju "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos".
Speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā
2018
LZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā /Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext/ Gotth
2020
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa piešķirta par veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē.
2022