Rihards Rīdzinieks

Dzimis rakstnieka, žurnālista, redaktora un kritiķa Jāņa Grīna ģimenē.

Pirmās publikācijas – dzeja un proza 40. gadu nogalē Stokholmas laikrakstā "Latvju Ziņas".
1949: 8. septembrī laikrakstā "Latvju Ziņas" dzejoļi "Pomerānija" un "Lazaretē".
Vēlāk literārās publikācijas latviešu trimdas periodiskajos izdevumos "Latvju Ziņas", "Latvija", "Daugavas Vanagi", "ELJAs informācija", "Laika Mēnešraksts", "Mēs", "Ceļa Zīmes", "Brīvība".
Kopš 20. gs. 50. otras puses piedalījās literāros sarīkojumos, Jaunatnes dienās ELJAS norisēs ar literāro darbu lasījumiem un referātiem.

Literārie darbi
1965: īsprozas krājums "Cirvis ozolā".
1967: dzejas krājums "Patiesību meklējot, rakstītas ritmiskas piezīmes, lasāmas skaļā balsī".
1976: romāns "Zelta motocikls".

Tulkojumi no angļu valodas
1954: Steinbeks, Džons. Par pelēm un cilvēkiem (kopā ar Dzintaru Sodumu): Kopenhāgena: Imanta.

Līdzdalība citos projektos
1950: tēlojis Mīlīti Stokholmas Latviešu teātra Mārtiņa Zīverta lugas "Tvans" iestudējumā.
1954: tēlojis Gatiņu Stokholmas Latviešu teātra Raiņa "Pūt, vējiņi!" iestudējumā.
1957: tēlojis Brenci Stokholmas Latviešu teātra Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki" iestudējumā.
1959: tēlojis Pietuka Krustiņu Stokholmas Latviešu teātrī Reiņa un Matīša Kaudzīšu "Mērnieku laiki" iestudējumā.

1971: 21. martā Stokholmas DV teātrī Riharda Rīdzinieka lugas "Spoguļi sienas" pirmizrāde (izrādīta viesizrādēs Kaizerlauternā un Hamburgā).
1974: 9. martā Stokholmas DV teātrī Riharda Rīdzinieka lugas "Aļģimants jeb nelaime uz 33. ceļa" pirmizrāde autora režijā (izrādīta viesizrādēs Minsterē un Oldenburgā).

Atsevišķu žurnāla "Jaunā Gaita" mākslinieciskais redaktors (Nr. 38., )
Kā mākslinieks, aktieris, režisors darbojies ar dzimto vārdu – Ervīns Grīns.

Par Rihardu Rīdzinieku
"Audzis Rīgā redaktora Jāņa Grīna ģimenē, mācījies un veidojies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā Latvijas neatkarības laikā Ervīns Grīns vienmēr savās krūtīs nesa dzīvu brīvības sapni un ticību Latvijas nākotnei. Šī ticība bija kopsaucējs visai viņa dzīvei, visā viņa daudzveidīgā darbosanā. [..] Strādādams maizes darbu Stokholmas reklāmu zīmēšanas firmā, viņš atrada laiku grāmatu ilustrācijām, viņetēm un trāpīgām karikatūrām. Viņš darbojās ari kā skolotājs latviešu skolā, daudz laika veltīja darbam ar jaunatni."

Šķipsna, Alvis. Atvadvārdi Ervīnam Grīnam. Laiks, 1979, 9. jūn.

"Rīdzinieka dzeja ir laikmetīga dzeja, tā ir arī polemiska, asa un skarba, bet šis tiešums un nemākslotā atklātība izskan arī dzejoļos ar intīmi personisku iekrāsojumu".

Irbe, Andrejs. Jaunās dzejas pirmais 2x2. Latvija Amerikā, 1968, 6. marts.


Par "Patiesību meklējot rakstītas ritmiskas piezīmes, lasāmas skaļā balsī" (Kopenhāgena, 1967)
"Ja būtu pamats runāt par latviešu aizlauzto paaudzi, tad starp literātiem, kas sākuši rakstīt trimdā. Richards Rīdzinieks ir viens no "aizlauzto" zīmīgākajiem pārstāvjiem. Audzis patriotu ģimenes literāri piesātināti atmosfairā un pusaudža acīm skatījis Latvijas neatkarības spožuma kulmināciju, jau 15 gadu vecumā viņš piedzīvo valsts bojā eju. Vēl 3 gadi, un Rīdzinieks, tikko beidzis ģimnāziju, tiek ierauts Otrā pasaules kara cīņās, kam seko gūsts. Nokļuvis Zviedrijā, jauneklis spiests domāt par eksistences cīņu. Blakus arodizglītībai lespējama vēl vienīgi pašmācība. Tā jaunajam literātam ir devusi daudz, bet nav varējusi likvidēt kaut vai zemapzinīgu rūgtumu par saburzītiem un samaltiem gadiem, kas dzīvē mēdz būt starp pašiem skaistākajiem. Rūgtums prasās pēc noreaģēšanās. Tas bija jūtams skiču krājumu Cirvis ozolā (1965). Tas jūtams arī tagad dzejoļu burtnīcā ar pārāk garo un manierīgo nosaukumu. Tieši manierīgums ir izrādījies par vienu no piemērotiem noreaģēšanās veidiem. [..] Richards Rīdzinieks lr šī laika dzejnieks. Kā tāds viņš, visumā paturēdams skaidru domu, par stingrāku formas kalumu domā mazāk."

Rudzītis, Jānis. Aizlauztās paaudzes ideālists. Latvija, 1968, 17. febr.

"Richarda Rīdzinieka (Patiesību meklējot) dzejas instrumentam nav daudz stīgu un plašas gammas, bet šajā (varbūt apzinīgi gribētā) iešaurinājuma viss skan patiesi. skaudri, īsti, koncentrētas sentences kodolīgumā. Viņa dzejas saturs un avots izsakāms vislabāk paša autora vārdiem: "Mūsu gājumam jāsargā saules ogle" (27.)."

Andrups, Jānis. Ieskats latviešu jaunās dzejas attīstībā. Londonas Avīze, 1969, 24. janv.


Par lugu "Spoguļu sienas" (izrādīta 1971)
"Savdabīga, izveidē neordināra ir drāmas novadā neparastu ceļu staigātāja [..] luga. [..] apvieno divus atšķirīgus slāņus. Pirmais no tiem - sadzīves ainas, [..] otrs slānis, ko varētu dēvēt par patiesības meklēšanas procesu. [..] Lugā "Spoguļu sienas" plašāk nekā citos trimdas dramatiskajos darbos izdiskutēta tautiskuma problēma, Rihards Rīdzinieks tai pieiet bez naiva iluzorisma un uzsver, ka trimdā pastāv vismaz divas paaudzes: vecākā, ko pārstāv Liepiņi un Skrupšķi, kuru politiskā pārliecība ir krasi atšķirīga, un viņu bērni. [..] "Spoguļu sienas" ir spēcīgs, filozofisks pārdomu darbs, tiesa, vairāk gan piemērots lasīšanai, jo garie, prātnieciskie disputi sagausina darbību."

Hausmanis, Viktors. Trimdas lugas. II. Rīga: Zinātne, 1995, 11., 12. lpp.


Par romānu "Zelta motociklis" (Ņujorka, 1976)
"Pēdējā laikā parādījušies vairāki literāri darbi, kas veltīti latviskās identitātes problemātikai. Arī Richarda Rīdzinieka Zelta motociklu var pieskaitīt šai kategorijai. Lai gan priekšvārdos autors saka, ka viņa "nolūks ir bijis parādīt laikmetu un cilvēkus tajā," taču romāna varonis Igors Kalniņš ir nosacīti izvēlēts, noteikta laika un noteiktu pārdzīvojumu cilvēks. Protams, viņš pieder arī savam laikmetam paplašinātā nozīmē. [..] Dziesmu svētkos izjustais līdz pamatiem uzvanda kā viņa paša, tā pasaules pretrunas viņā un, atgriežas
Stokholmā, viņš ir kā vajātais, kas vairs nespēj palikt agrākajā ikdienas ritmā. [..] Zelta motocikls, kā modernā literatūrā tagad parasts, rakstīts vairākās plūsmās. Tāds paņēmiens dod ekonomijas priekšrocības un ļauj ar parallēļu konfrontācijām sasniegt izteiksmes plašāku apjomu, asumu un dažādīgumu, no lasītājiem savukārt prasīdams lielāku koncentrāciju. Bet arī literatūrā nekas nav sasniedzams par neko. Romāna norišu atstāstījums tāpēc spēj radīt tikai fabuliska sadara skeletu, kaut grāmatas saturs vēsta ne tikai par Igora un daudzu viņam līdzīgu drāmu, bet visnotaļ reaģē ari uz modernās dzīves un morāles pretrunām."

Rabācs, Kārlis Vienas paaudzes drāma romānā. Laiks, 1976, 15. dec.

Ervīns Grīns

Rihards Rīdzinieks

Stokholma
Mācījies Reklāmas un lietišķās mākslas skolā Stokholmā.

1943
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Beidzis mācības.

Žurnāls "Jaunā Gaita"
Toronto
Atsevišķu numuru mākslinieciskais redaktors.

1976–1978
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Redaktors

1978–1979
Laikraksts "Laiks" (1949–)
Ņujorka
Ŗedaktors

Latvijas PEN klubs
Stokholma

1943
Latviešu leģions
Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas iesaukts Darba dienestā, pēc tam Latviešu leģionā.

1944–1945
Vācija

1945
Zviedrija
Pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā pie tēva.

07.1970
Toronto
Piedalījās Kanādas latviešu dziesmu svētkos Rakstnieku cēlienā.

01.08.1974–15.08.1974
Minstere
Piedalījās Vasaras skolā; vadīja grupu nodarbības tautasdziesmu problemātikā un mācīja lasīt, teikt un skandēt tautasdziesmas.

06.07.1979
Stokholmas Meža kapi