Aleksandrs Grīns

Dzimis zemnieku ģimenē, Biržu pagasta "Ziedos".

Sieva–Alīda Grīna (dzimusi Cerbule) no Alūksnes Cerbuļiem, pārrakstījusi Aleksandra Grīna darbus.
Sākot ar 1934. gadu, vasaras pavada Vidzemē, Bauņu Pikātos (tagad Valmieras rajons).

1941. gada rudenī deportēts uz Astrahaņas cietumu, tiesāts, piespriežot nāvessodu, 25. decembrī spriedums izpildīts. Kā represētais autors padomju periodā bija aizliegto autoru lokā.
Reabilitēts 1991. gada 18. martā.

Pirmā publikācija

Literārā darbība

1919: raksts par Ziemassvētku kaujām un to varoņiem "Veļi" laikrakstā "Brīvā Zeme" 25. decembrī.
1920: pirmais publicētais prozas darbs – stāsts "Iz leitnanta Vanaga dienasgrāmatas" laikrakstā "Brīvā 1. janvārī.
1938: "Dieva kokle: vēsturiska vīzija". Izrādīta Draudzīgā aicinājuma dienā uz Nacionālās operas skatuves, teksts nav atrasts.

Literārie darbi

Īsprozas krājumi
1921: "Krustneša gaitas".
1922: "Pieviltā vīra atriebšanās un citas noveles".
1926: "Septiņi un viens".
1928: "Likteņa varā".
1935: "Klusie ciemiņi".
1938: "Svētā Meinarda brīnumdarbs jeb Atpestītais velns".

Romāni
1932: "Nameja gredzens".
1933-1934: "Dvēseļu putenis" (1–3).
1934: "Tobago".
1935: "Trīs vanagi" (nepabeigts).
1935–1936: "Debesu ugunis" (periodikā, nepabeigts).
1939: diloģijā "Zemes atjaunotāji" (1. daļa "Meža bērni", 2. daļa "Atdzimusī cilts").
1938, 1940: triloģija "Saderinātie" ("Pelēkais jātnieks", "Sarkanais jātnieks", abi 1938, Kultūras fonda godalga, "Melnais jātnieks").

Lugas
Vēsturiskas lugas "Zemgales atmoda", "Karoga meklētāji" (abas 1937), "Kalēja līgava", "Andrejs Pumpurs un Lāčplēsis" (abas 1938) un citas.
1937: janvārī laikrakstā "Brīvā Zeme" publicēta informācija, ka Aleksandrs Grīns strādā pie kara lugas "Vampīrs", kurā mistiska darbības gaita, bet reālas beigas. – Karotāji, kas nostiprinājušies kādā pilī, redz, ka visi viņu nodomi arvien zināmi ienaidniekam. Viņi pārliecināti, ka tos vajā vampīrs, kas mājo pili Beidzot izrādās, ka pie visa vainīga saindēta tēja un pavisam reāla sieviete, pretinieku spiedze. Rakstniekam vēl padomā luga par Kalpaku, bez tam vēl par Nameju kā zemgaļu, lietuvju, senprūšu virspavēlnieku cīņā pret vācu ordeni.
1937: 13. gadsimta vīzija 5 ainās "Zemgales atmoda" pirmizrāde notika lielajos pļaujas svētkos Jelgavā, 5. septembrī.
1938: ziņa, ka Aleksandrs Grīns raksta jaunu lugu Nacionālajam teātrim "Lāčplēsis un Pumpurs". Lugas pirmizrāde paredzēta Latvijas valsts svētkos, 18. novembrī.
1938: komponists Mārtiņš Jansons rakstījis operu pēc romāna "Tobago" libreta; libreta autors Aleksandrs Grīns.

Darbu tulkojumi
1936: Kultūras fonds piešķīra stipendiju romāna "Nameja gredzens" tulkošanai krievu valodā.
1939: romāns "Nameja gredzens" (Nameikio žiedas) lietuviešu valodā, tulkojis V. Kemežis izdots Kauņā apgādā "Spaudas Fondas".
2010: romāns "Tobago"lietuviešu valodā; tulkojusi Renāte Zajančkauskaite.

1939: ziņo, ka jūnija vidū apgāds "Literatūra" sāks izdot Aleksandra Grīna rakstus 8 sējumos. Pirmais iznāks II sējums ar Dvēseļu puteņa 1. un 2. daļu. Tam sekos I sējums, kurā paredzēta plašāka Pētera Ērmaņa rakstīta Aleksandra Grīna biogrāfija un apmēram 34 stāsti. III sējumā: Dvēseļu puteņa 3. daļa un Nameja gredzens. IV sējumā: Meža bērni un Atdzimusi cilts. V sējumā: Sarkanais jātnieks un Pelēkais jātnieks. VI sējumā: Melnais jātnieks un Tobago. VII sējumā: Trīs vanagi un Karoga meklētāji. VIII sējumā: lugas, esejas un publicistika. Lielā formātā izdotā izdevuma vāku jau izveidojis Jānis Plēpis, kas ilustrēs visu romānu un stāstu varenos notikumus ar saviem kustības spēka pilniem un gracioziem kokgriezumiem.

Lugu un dramatizējumu iestudējumi

1933: 18. novembrī Jelgavas Latviešu teātrī "Nameja gredzens" pirmizrāde Žaņa Kopštāla režijā.
1934: 17. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī izrādīts romāna "Dvēseļu putenis" 3. daļas dramatizējums; dramatizējums autors Voldemārs Zonbergs.
1935: 27. februārī Dailes teātrī "Nameja gredzens" pirmizrāde Jāņa Munča režijā, dramatizējis Aleksandrs Grīns.
1935: 11. maijā Dailes teātrī lugas "Tobago" pirmizrāde Eduarda Smiļģa režijā.
1935: 30. augustā Liepājas pilsētas drāmā un operā "Nameja gredzena" pirmizrāde Jāņa Lejiņa režijā.
1936: 31. oktobrī Dailes teātrī lugas "Karoga meklētāji" pirmizrāde Jāņa Munča režijā.
1936: 23. decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī bērnu luga "Jānītis debesīs" Alfrēda Alkšņa režijā; autors stāstu "Jānītis debesīs" pārstrādājis lugā.
1937: maijā Ziemeļlatvijas teātrī "Nameja gredzena" pirmizrāde Žaņa Vīnkalna režijā.
1938: 2. februārī tautas lugas "Kalēja līgava" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī; režisors Alfrēds Amtmanis-Briedītis.
1938: 5. maijā Liepājas pilsētas drāmā un operā tautas lugas "Kalēja līgava" pirmizrāde Visvalža Silenieka režijā.
1938: 20. oktobrī Daugavpils teātrī tautaslugas "Kalēja līgava" iestudējums Jāņa Kļavas režijā.
1938: 11. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī patriotiskās lugas "Pumpurs un Lāčplēsis" pirmizrāde Jāņa Zariņa režijā.
1938: 18. novembrī Dailes teātrī lugas "Tēvuzeme" izrāde Eduarda Smiļģa režijā.
1938: 18. novembrī Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī lugas "Tēvuzeme" pirmizrāde P. Zālīša režijā.
1938: 18. novembrī Jelgavas Latviešu teātrī lugas "Tēvuzeme" pirmizrāde Valfrīda Streipa režijā.
1938: 18. novembrī Ziemeļlatvijas teātrī lugas "Tēvuzeme" pirmizrāde Žaņa Vīnkalna režijā.
1938: 18. novembrī Ventspils dramatiskajā ansamblī lugas "Tēvuzeme" pirmizrāde K. Čakara režijā.
Sarakstījis grāmatas "Trīs gadsimti un trīs vadoņi" (1937), "Kauju karalis Kārlis XII" (1939), vēstures grāmatas skolām "Latvijas vēsture" (1935, 1936, 1937, 1938), "Latvijas vēstures pamatskolām" (1939).

Tulkotājs

No vācu valodas
1929: Remarks, Ērihs Marija. Rietumu frontē bez pārmaiņām (Grāmatu Draugs).
1929: Štālbergs, V. Humanitāte (kopā ar Robertu Kroderu; Varavīksne).
1929: Renns, Ludvigs. Karš (Grāmatu draugs).

Darbība žurnālistikā

1925–1926: redaktors joku žurnālā "Vecpuisis".
1925–1926: redaktors laikrakstā "Rīgas Ziņas".
1926–1927: redaktors laikrakstā "Brīvā Tēvija".
1927–1929: redaktors un kultūras nodaļas vadītājs laikrakstā "Latvis".
1934–1936: redaktors laikrakstā "Rīts".
1933–1938: strādāja laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā.

Periodikā publicējis recenzijas, literārus portretus, esejas, politiskus un publicistiskus rakstus.

Redaktora darbība

Rediģējis darbus: "Pasaules vēsture" (1–4, 1929–1931), "Kultūras un tikumu vēsture" (1–2, 1931), "Zeme un tautas" (1–4, 1929–1931).

1998: TV filmas "Šāviens miglā"; režisore Maija Dance, operātors Andris Bētiņš, mākslinieks Zigfrīds Antons, komponists Aivars Ozols, aktieris Juris Rudzītisun "Klusie ciemiņi" pēc Aleksandra Grīna īsprozas darbu motīviem, aktieris Jānis Skanis.

Par Aleksandra Grīna personību un daiļradi

"Aleksandrs Grīns pieder pie tās latvju rakstnieku paaudzes, kas parādījās 1920. gadā. Tolaik viņš izlaida stāstu Krustneša gaitas, kur it labi atdarināja chroniku un veco baznīcas valodu. Arī tālākie stāstu krājumi Pieviltā vīra atriebšanās un Septiņi un viens ir ar vēsturiskiem sižetiem, kas sniegti pa daļai stilizētā, pa daļai īpatnēji grīniskā veidā. Asā spēcīgā izteiksme, dēkainais saturs un ne par ko nebēdājošais varonības gars, kas dveš no viņiem, piešķir šiem stāstiem nevīstošu svaigumu. Tie ir it kā renesanses laikmeta cilvēki, pilni asiņu, cīņas kāres, nežēlības, pagāniskas kaisles, nenogurdināmi kā kaujās, tā mīlestībā, ko Grīns tēlo. Viņi lāga neiederas mūsu gļēvajā, bālajā „vismīlestības" sludināšanas laikmetā. Grīns turpina kādu svarīgu latviešu literātūras tradiciju, ko pirmais pasaka Auseklis savās dzejās un Pumpurs savā Lāčplēsī. Tā ir varoņgara tradicija."
Veselis, Jānis. Aleksandrs Grīns. Nameja gredzens. Daugava, 1932, Nr. 4.

"Aleksandrs Grīns ar savu plato, gludo, apaļo, aceņoto seju sēd šinīs sanāksmēs svinīgs un kluss, bet viņš zina labi visu, kas notiek. [..] Šai laikā Al. Grīna rakstnieka spalva pievēršas plaši veidotai nacionālai tematikai. Viņš pats ieguvis redzīgumu, romānistam nepieciešamu tieksmi uz tēlojuma detaļām, stāstījuma gausumu un pakāpenību. Reizē viņa valoda patur spēku un mākslu, aprobežoties ar pašu svarīgāko un galveno."
Liepiņš, Oļģerts. Aleksandrs Grīns. Ceļš, Nr. 10–12, 1948.

Par noveļu krājumu "Pieviltā vīra atriebšanās un citas noveles" (1922)

"Aleksandrs Grīns ir tipisks vēsturnieks, kuram labi padodas atdarināt seno laiku stilus ar visu to, kas īpatnējs un tipisks tajos un tāpat ari ar visu to, kas pirmatnējam saturam dod pirmatnēju kolorītu. Savās novelēs un noveletes Aleksandrs Grīns pieiet tuvu renesanses laikmeta novelēm, juzdamies šeit gandrīz kā pats savās mājās Tēlojumos izmanāma viegla skepse un lasītāju paņem savā varā īpatnējais satīriķa smīns."
Jēkabsons, Kārlis. Aleksandrs Grīns. Pieviltā vīra atriebšanās. Ilustrēts Žurnāls, 1923, Nr. 3.

Par romānu "Dvēseļu putenis", 1–3 (1933)

"Īsā laikā sasniegdams milzīgu pārdoto eksemplāru skaitu, šī gada vairāk lasītais romāns nu ir nobeigts, un līdz ar to nobeigta pirmā plašākā mūsu strēlnieku epopeja. Darbs rakstīts ar manāmu steigu, no kā drusku cietis romāna mākslinieciskais izveidojums. Lielie notikumi un vareno cīņu laiki, kuru elpa dveš no šo grāmatu lappusēm, ir vēl pārāk tuvi, lai tos pilnīgā mākslinieciskā objektivitātē un skaidrā izkārtojumā varētu skatīt un pārliecinošos tēlos izcelt viņu dziļāko iekšējo jēgu. [..] "Dvēseļu putenim" bez tīri mākslinieciskās ir arī sava politiskā un ideoloģiskā nozīmē."
Veselis, Jānis. Aleksandrs Grīns. Dvēseļu putenis. Daugava, 1934, Nr. 7.

"Aleksandra Grīna padarītais darbs, kas ieguvis lielu nozīmi, kļuvis par notikumu mūsu rakstu pasaulē. Autors kļūst ceļvedis arī mūsu rakstu idejiskā apjukumā, kad neviens nespēj pateikt, kurp ejam, kādā virzienā lai apzinīgi ievirzām nākotnes rakstniecības gultni. Grīna romāns ir skaļš kliedziens literātūras krustceļos, kas paver tālas izredzes nākotnē. "Dvēseļu puteņa" temats aptver latviešu tautas vistraģisko un viscildeno likteņa mijkrēsli, kad svaru kausos bij likts mūsu dzīvības un nāves jautājums. [..] A. Grīna romāna tematika ar varenu spēku ceļ gaismā mūsu valsts tapšanu, kas dzimusi asinīs un dūmos, bet ilgi veidojusies vēstures perspektīvā.
Klaustiņš, Roberts. Latviešu tautas spēks. Daugava, 1935, Nr. 7.

Par romānu "Tobago" (1934)

""Tobago" ir 17. g. s. manuskripta imitācija tāpat kā daži citi šī autora darbi. Romānā tēloti vispirms hercoga Jēkaba valdīšanas gadi, cik tos raksturo gudrā un enerģiskā lielkunga koloniju politika. A. Grīns stāsta veikli, pat aizraujoši. Viņa prozas mākslā vērojama laba erudīcija. Kā stilists viņš skops vārdos. Vielas ziņā romāns bagāts notikumiem, vērojama krietna vēstures studēšana un pazīšana. Bet visam cauri manāmas arī spēcīgas liriķa tieksmes. [..] Nevis rāma proza, bet skaudrs dzejisks spēks runā no šīm Aleksandra Grīna labākajām rindām tāpat kā "Dvēseļu puteņa" rūpīgāk izstrādātajās vietās. Strēlnieku triloģiju pārspēj hercogu laiku romāns tomēr tajā ziņā, ka te solīdā vēsturiskā perspektīve padarījusi autora skatu nosvērtāku, tas vairs nav tik eksaltēts. Šis A. Grīna darbs ievērojami kuplina mūsu vēsturisko romānu apcirkni."
Baumanis, Arturs. Aleksandrs Grīns. Tobago. Daugava, 1934, Nr. 8.

Par romānu triloģijas "Saderinātie" 1. daļu "Pelēkais jātnieks" (1938)

"Ar Pelēko jātnieku AI. Grīns ir aizsācis vēsturisko romānu triloģiju, kādas mūsu rakstu mākslā vēl nav. Pirmā daļa tā tad ir tikai ievadījums tajā vēsturisko notikumu plūsmā, kuri būs šī daiļdarba meti. Romāna darbību rakstnieks sāk ar 1681./82. g. bargās ziemas attēlošanu un nobeidz lielāZiemeļu kara priekšvakarā. [..] vēstures notikumi sastāda romāna darbības skeletu, bet ar to vien vēl nepietiek, lai sacerējums iegūtu daiļdarba apzīmējumu, šim skeletam dot miesu un asinis – mākslas spēku – ir rakstnieka uzdevums. Vēstures fakti tādēļ jāsasaista sava laika ticamās un iespējamās sakarībās, vēsturiskās personas jānotēlo kā dzīvi cilvēki, bet saskaņā ar vēstures liecībām. Rakstniekam sava iztēle te jāpakļauj zināmiem nosacījumiem; vēstures faktus rakstnieks var padarīt dzīvākus un uzskatāmākus, tikai šo faktu būtībai un virzībai jāpaliek nepārgrozītai, jo vēsturiskam romānam kā daiļdarbam jāietver sevi sava laikmeta gars un elpa. [..]Liels meistars rakstnieks ir kā tā laika vēsturisko personu, tā arī konkrēto vēsturisko apstākļu notēlošanā. [..] Rakstnieka valoda sulīga un īpatni latviska. Vienmēr labi tā atbilst tēlotai videi. Latvisko dzīvi tēlojot tai senlaicīga nokrāsa un bieži pavīd jaukas veclaicīgas valodas formas. Mūsu vēsturisko romānu nelielajā skaitā šis daiļdarbs vērā liekams ieguvums. Darbības galvenie pavedieni ir ievadīti tā, lai triloģijas vidus posmā un beigu daļā pilnā mērā varētu izraisīties rakstnieka lielās spējas dramatisma pilnu notikumu tēlošanā."
Dravnieks, Arvīds. Pelēkais jātnieks. Brīvā Zeme, 1938, 9. apr.

Par romānu diloģiju "Meža bērni" (1939)

"Mums šajā grāmatā ir darīšanas ar rakstnieku, kas ar savu nikno, neatlaidīgo un auglīgo darba spēju aizsteidzies priekšā latviešu rakstniekiem ne tik vien tagadējiem, bet ari mirušiem. Ja rakstniekus varētu salīdzināt ar seniem karotājiem, tad nevienam zobena vēziens nav tik plašs, ka Aleksandram Grīnam. Lieli romāni viņam seko viens otram, apžilbinādami lasītāju ar savas fantāzijas spilgtumu un darbības dažādību. [..] Pirmais, kas krīt acīs Grīna romānu lasot ir viņa lielais dabas svaigums. [..] Cita varenība, bet vēl lielāka, kā iepriekšējās, autoram ir mirušo valstība un mirušo kults. [..] Šo romānu, kas ir it kā ticības apliecinājums savai tautai, Grīns rakstījis ar lielu iekšēju saviļņojumu, kas reizēm ir lielāks pat par mākslu, kas ielikta tā uzrakstīšanā. Mēs šajā romānā atradīsim neaizmirstamas lapaspuses un stilistisku meistarību un iedvesmas svaigumu, kas paceļas augstu, līdzīgi zaļiem kalniem. Šis romāns var būt nacionālās enerģijas romāns un ikviens labi dzimis latvietis izlasījis to un nogrimis pārdomās par savas tautas pagātni, jutīsies aicināts sekot senču piemēram, lai kaut garā redzētu latviešus savairotus līdz jūras smilšu vairumam."
Virza, Edvarts. Aleksandra Grīna "Meža bērni". Brīvā Zeme, 1939, 11. febr.

Jēkabs Grīns

Skribanovičs, Homo Grisenbergensis, Viņsētas Pušelnieks

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Nameja gredzens".
Literatūra
1932

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1934

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Dvēseļu putenis".
Literatūra
1935

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Klusie ciemiņi".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par drāmu "Karoga meklētāji".
Literatūra
1937

Viestura ordenis
III šķira
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par triloģijas "Saderinātie" pirmajām divām grāmatām "Pelēkais jātnieks" un "Sarkanais jātnieks".
Literatūra
1939

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Meža bērni".
Literatūra
1940