Jūlijs Pētersons
19.11.1880 – 08.08.1945
Jūlijs Pētersons (1880-1945) – rakstnieks un dramaturgs. Latviešu rakstniecības vēsturē pirmkārt nozīmīgs kā dramaturgs. Literāro darbību 20. gadsimta pirmajā desmitgadē viņš sācis kā stāstu un sociālu drāmu autors. Vēlāk pievērsies salonkomēdijai, kļūstot par šī žanra iedibinātāju latviešu rakstniecībā. 20. gadsimta 20. un 30. gados Pētersona lugas gandrīz ik sezonu izrādītas Latvijas Nacionālajā teātrī, atspoguļojot valstiskās neatkarības perioda latviešu sabiedrības augstāko aprindu sadzīvi. Viņa dēls Pēteris Pētersons 20. gadsimta 60. gados ir bijis Dailes teātra vadītājs, darbojies kā režisors un dramaturgs.
Dzimšanas laiks/vieta
19.11.1880
Blomes pagasts
Dzimis Cūkgalvas krogā.
Miršanas laiks/vieta
08.08.1945
Kanska
Personiska informācija
Dzimis krodzinieka ģimenē.
Precējies ar Eiženiju Milleri (salaulāti 1920.g.), meita Anna, dēls - režisors un dramaturgs Pēteris Pētersons.
Profesionālā darbība
1902: pirmā publikācija – stāsts "Mātes sirds" laikrakstā "Vārds" 1902.2./15.III - 5./18.III.
Sākumā rakstījis stāstus, vēlāk pievērsies dramaturģijai.
Darbu pirmiestudējumi
1906: "Seklā, pelēkā ikdienība!" Pleskavas latviešu teātrī (grāmatā 1911)1909: "Sastingušās dvēseles" Jaunajā Rīgas teātrī (grāmatā 1910)
1912: "Cēlie mērķi" žurnāla "Dadzis" vakarā Jaunajā Rīgas teātrī (grāmatā 1913),
1913: "Redaktors Podiņš" Latviešu skatuves darbinieku biedrības uzvedumā (grāmatā 1914),
1914: "Nelaimīgais automobilis" Latviešu skatuves darbinieku biedrības aktieru vakarā (grāmatā 1914)
1916: "Ideālā sabiedrība" Pēterpils Jaunajā teātrī (grāmatā 1917)
1924: "Prāta cilvēki" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1923)
1926: "Diplomāti" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1925)
1928: "Sieviete ar sešiem prātiem" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1927)
1929: "Cilvēki, kas bēg paši no sevis" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1929)
1930: "Jauneklis ar sapņainām acīm" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1930)
1930: "Tagad pasaulei jāpārveidojas" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1930)
1931: "Pieklīdušais kaķēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1931),
1932: "Sievietes sirds labirints" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1932)
1934: "Mīlas karuselis" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1934)
1936: "Plaisas parketā" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1936)
1937: "Burvju atslēga" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1937)
1939: "Norieta kvēle" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1939)
1943: "Trauksme paradīzē" Latvijas Nacionālajā teātrī (grāmatā 1943).
Cittautu autoru darbu tulkojumi
1911: Gerharts Hauptmanis. "Miera svētki". Rīga: A. Golts.
1912: Knuts Hamsuns. "Mistērijas". Bauska: L. Upenieks.
1936: Leo Slezaks. "Mani kopotie raksti". Rīga: A. Gulbis.
1942: Gotfrīds Kellers. "Noveles". Rīga: Latvju Grāmata.
Citātu galerija
Daiļrades kopsavilkums
"Bagātinot latviešu komēdijas attīstību, kļuvis par salonkomēdijas žanra iedibinātāju latviešu dramaturģijā. Darbiem raksturīgs viegli ironisks "labākās sabiedrības" dzīves tēlojums, veikli raksturu zīmējumi, īpaši izceļot sievietes, kas spēj atjautīgi atrisināt dzīvē radušos konfliktus, asprātīgas situācijas un dialogi."
Kalnačs, Benedikts. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 443. lpp.
Saiknes
Anna Auzere - Mazmeita
Dāvis Auškāps - Radinieks
Kārina Pētersone - Mazmeita
Pēteris Pētersons - Dēls
Nodarbes
Dzimtais vārds
Juliuss
Izglītība
Bilskas Pauzuļu pagastskola
Bilska
Beidzis Bilskas Pauzuļu pagastskolu.
Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Beidzis Smiltenes draudzes skolu.
Kārļa Millera reālskola
Lielā Līvu iela 1, Cēsis
Mācījies Kārļa Millera reālskolā.
1906–1909
Maskavas Universitāte
Maskava
Klausījies lekcijas Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē.
Darbavieta
1898–1901
Smiltene
No 1898. gada strādājis par aptiekāra mācekli.
1901–1906
Krievija
Strādājis aptiekā Ostaškovā un Pleskavā.
1909–1915
Majori
Bijis aptiekas vadītājs.
1912–1912
Žurnāls "Dadzis" (1912)
Rīga
Redaktors
1913–1913
Žurnāls "Lietuvēns" (1913–1917)
Rīga
Redaktors.
1917–1917
Žurnāls "Lietuvēns" (1913–1917)
Rīga
Redaktors.
1919–1928
Rīga
Tipogrāfijas īpašnieks.
1932–1940
Rīgas apgabaltiesa
Rīga
Tiesu izpildītājs.
Dzīvesvieta
1909–1915
Rīga
1909–1915
Majori
Dzīvojis vasarās.
1919–1944
Rīga
No 1928. līdz 1932. gadam dzīvojis Torņakalnā.
1925–1928
Jūrmala
1932–1939
Inčukalns
Dzīvois vasarās.
Emigrē
1915–1918
Krievija
Bēgļu gaitās.
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs
Deportācija
1944
Krievija
Apcietinājums
1944
Rīga
Apcietināts un deportēts uz Krieviju, kur miris ieslodzījumā.
Apglabāts
1945
Kanska
Apbedīts masu kapā.
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par komēdiju "Sieviete ar sešiem prātiem".
Literatūra
1928
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1932