Meklēt

Kārlis Ezerietis

1 bilde
Kārlis Ezerietis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lomas: dzejnieks, rakstnieks, žurnālists

26.09.1869 – 17.02.1923

Kārlis Ezerietis (1869–1923) – rakstnieks un žurnālists. Literatūrā un žurnālistikā darbojies 19. gadsimta 90. gados un 20. gadsimta pirmajos divdesmit gados, rakstījis galvenokārt prozu – stāstus un romānus, no kuriem lielākā daļa palikusi periodiskajos izdevumos. Grāmatas formātā izdots stāsts “Pirmā” (1890), vairāki stāsti lasāmi Ezerieša Kopotu rakstu 1. sējumā (1913), padomju laikā izdota stāstu izlase “Pīlādži” (1969). Reālisma un vietumis arī naturālisma manierē rakstītie darbi stāsta par lauku ļaužu dzīves smagajām, tumšajām pusēm, zīmējot dažādu tipāžu.

  • Darba autors (24)
  • Recepcijas persona (5)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    26.09.1869
    Ērgļi
    Dzimis "Kalna-Augulēnos".

    Miršanas laiks/vieta

    17.02.1923
    Rīga

    Personiska informācija

    1869: dzimis rentnieka ģimenē.
    Autodidakts.
    1892–1906: pagasta rakstvedis Turaidā, Rozēnos, Lēdurgā.
    1892: apprecējies ar Mildu Reinfeldi, ģimenē auga divas meitas Austra un Mirdza.
    1907: pārnāk dzīvot uz Rīgu.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    1889: pirmpublikācija – stāsts "Bez spārnu" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā ar pseidonīmu Pulgosnietis.

    DARBU IZDEVUMI GRĀMATĀS

    1890: stāsts "Pirmā"
    1913: Kopotu rakstu 1. sējums (stāsti)
    1917: poēma "Laikmetu maiņā"
    1969: stāstu izlase "Pīlādži"

    ROMĀNI PERIODIKĀ

    1895: Ģimenes kaite ('Dienas Lapa")
    1917: Zemes bērni ("Jaunais Vārds")

    TULKOJUMI

    19??: Zolā, Emīls. Dzīves prieks. Liepāja: Ducmanis.
    19??: Knekela, Šarlote, Viņš un viņi (Mīlestība un streiki). Rīga: sabiedrība "Spēks".
    1890: Kareivja līgava. Rīga: J. Krastiņš.
    1908: Jokajs, Mauruss. Melnie dimanti. Rīga: Ernsts Platess.
    1911: Brauna, Lilija. Kādas sociālistes memuāri. Rīga: J. Pīpe.
    1911: Juškevičs, Semjons. Iela. Rīga: J. Pīpe.
    1911: Mihaelisa, Karina. Bīstamais vezums: kādas šķirtas sievas dienasgrāmatas uzzīmējumi un vēstules. Rīga: J. Pīpe.
    1911: Tolstojs, Ļevs. Atzīšanās. Rīga: J. Pīpe.
    1911: Tolstojs, Ļevs. Kreicera sonāte. Rīga: J. Pīpe.
    1911: Zolā, Emīls. Dāmu paradīze. Rīga: J. Pīpe.
    1912: Andrejevs, Leonīds. Šo laiku laupītājs Saša Žeguļevs. Rīga: Augusta Lāča izdevniecība.
    1913: Rozenovs, E. Pakrēšļa ļaudis. Drāma. Rīga: sabiedrība "Diena"
    1927: Zolā, Emīls. Dāmu paradīze. Rīga: A. Raņķis.

    Citātu galerija

    “Līdzīgi visiem reālistiem, naturālistiem, iedvesmu saviem stāstiem arī Ezerietis vienmēr smeļas sadzīvē, novērojumos no savas apkārtnes. Kā rakstnieks viņš pieskaitāms to grupai, kuru stiprā puse – sadzīves, reālās īstenības tēlojums. Novērojumi un viņu sagrupēšana īsākā vai garākā stāstījumā viņam parasti noteic darba kompozīcijas pamatu, un pēc iespējas nesagrozīta faktu pārnešana no tiešības stāstā atraisa viņu izteiksmi. K. Augenberga-Ezerieša proza vietām ne bez stāstītāja asprātības un pievilcības, tomēr nepaceļas līdz Zeibolta vai Pērsieša darbiem.”

    Egle, Kārlis. Kārlis Augenbergs-Ezerietis. Latvju Grāmata, 1923, Nr. 3, 46. lpp.

    PAR KĀRĻA EZERIEŠA ROMĀNIEM

    “Kārlis Augenbergs-Ezerietis, naturālistisks rakstnieks un īstenības fotogrāfs, savā diezgan lielajā romānā “Ģimenes kaite” (“Dienas Lapa”, 1895) modina interesi pavisam no citas puses. Autors te uzstājas pret juteklisko mīlestību, ne vien pret visādām netiklībām, bet pret katru erotiku, pat pret laulību. Jutekliskās mīlestības dēļ iet bojā romānā tēlotie cilvēki, un vienam no viņiem autors liek sacīt: “Mīlestību no viņas pasaulīgās puses par laimi saukt ir tikpat kā linu mārkā izpeldēties un tad lielīties, ka tīri nomazgājies.” [..] Ezerieša otrs romāns “Zemes bērni” (“Jaunajā Vārdā”, 1917), no kura iespiesta tikai daļa, zināmā mērā idilliskāks, maigāks. Tur tēlota kalpa puiša Reiņa un bagātas saimniekmeitas Mildas mīlestība. Bet Reinis iestājies nelegālā politiskā organizācijā, kuras priekšgalā stāv autora diezgan interesanti uztvertais skrīveris Zēvele. Organizāciju atklāj, Reini arestē, un vecāki no meitas asarām dabū zināt par viņas mīlestību.”

    Ērmanis, Pēteris. Latviešu romāna 50 gadi. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1926, Nr. 11, 416. lpp.

    Saiknes

    Pērsietis - Domubiedrs

    Nodarbes

    dzejnieks
    rakstnieks
    žurnālists

    Dzimtais vārds

    Kārlis Augenbergs

    Pseidonīms

    Akušers, Klintnieks, Pulgosnietis

    Izglītība

    Ērgļu luterāņu draudzes skola
    Ērgļi
    Draudzes skola

    Gatavojies iestāties mērniecības skolā, bet nav varējis nolikt eksāmenus.

    Darbavieta

    Turaida
    Rakstvedis

    1890–1892
    Turaida
    Rakstvedis

    1892–1898
    Rozēni
    Rakstvedis

    1898–1906
    Lēdurga

    1906–1907
    Laikraksts "Mūsu Laiki"
    Rīga
    Žurnālists

    1907
    Rīga
    Laikrakstā "Rīta Blāzma", žurnālists

    1908
    Laikraksts "Rīgas Apskats"
    Rīga
    Rakstījis arī teātra recenzijas.

    1909–1914
    Laikraksts "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1918)
    Rīga
    Žurnālists

    1913–1914
    Rakstnieku un žurnālistu biedrība "Ideja"
    Rīga
    Priekšsēdētājs

    1913–1914
    Rīga
    Žurnāla "Tagadne" atbildīgais redaktors

    1915–1918
    Laikraksts "Jaunais Vārds" (1914–1922)
    Rīga

    1919–1921
    Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
    Rīga
    Literatūras daļas vadītājs

    1921–1922
    Jaunpiebalga
    Cēsu apriņķa 11. iecirkņa (Jaunpiebalgā) miertiesnesis

    Apcietinājums

    12.1905–01.1906
    1905. gada 10. decembrī sanāca Lēdurgas pagasta rīcības komiteja un izteica uzticību skrīverim Ezerietim. Par to varas iestādes viņu sodīja ar cietumsodu.

    Apglabāts

    1923
    Rīgas Pirmie Meža kapi
    Apbedīts Meža kapos.