Aleksandrs Dauge

Dzimis skolotāja, ērģelnieka un rakstnieka Jura Dauges un skolotājas Elvīras Dauges (dz. Bišofa) ģimenē. Abi vecāki atstājuši uz dēlu paliekošu iespaidu. Viņu saistījis mātes dievbijīgums un tēva vispusīgums un zināšanas, kā arī apkārtējo cieņa pret viņu. Paralēli pedagoģiskajam darbam Juris Dauge rakstījis literārus darbus (pazīstamākais darbs "Turaidas Jumprava") un aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē.

Mācoties Pēterpilī, izmitināts Annas baznīcas bāreņu namā. Sākumā tur dzīve bijusi skarba, toties skolā vide pavisam citāda. Skola un kultūras dzīve Pēterpilī raisījusi viņā izteiktu interesi par mākslu, īpaši literatūru. A. Dauge lasījis literatūras klasiķus, apsvēris teoloģijas studijas, sapņojis par cilvēku studijām un pievēršanos teātrim. Īpaši viņu saistījusi arī antīkā kultūra, tai pievērsies studijās Tērbatas universitātē. 

1893. gadā A. Dauge apprecējies ar Antoniju Jasinsku, kas pēc profesijas bijusi žēlsirdīgā māsa. Gadu vēlāk, 1894. gada 31. jūlijā, ģimenē piedzimis pirmais dēls Nikolajs. 1905. gada 9. maijā piedzimis otrais dēls Georgs. Pēcāk ģimene adoptējusi 1916. gada 1. janvārī dzimušo meiteni Toniju.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Atmiņas
1928: "Manā jaunības zemē" 

Monogrāfijas
1925: "Volfgangs Gēte: dzīve un darbi"
1936: "Frīdrihs Nīče: dzīve un darbi" (kopā ar J. Zanderu) 

19. gadsimta 80. gados, balstoties uz skolēnu dzīves novērojumiem tēva skolā, rakstījis tēlojumus un stāstus un ar pseidonīmiem publicējis tos "Dienas Lapā" un "Tēvijā".

SASTĀDĪTĀJS

1926: "Šekspīrs: izlasīti raksti"
1930: "Goethe. Izlase"
1935–1937: "Lielas personības"

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1927: E. Vildenbruha (Ernst von Wildenbruch) "Aršambo"

DARBĪBA PERIODIKĀ

Redaktors
1920: periodisks rakstu krājums jaunatnes kultūrai "Jauna dzīve"
1921: bezpartejisks nacionāls laikraksts politikai, tautsaimniecībai, zinātnei, mākslai "Latvis" (vadījis kopā ar A. Bergu)
1924: mēnešraksts "Latvijas Jaunatne"
1928: "Jaunatnes gada grāmata 1929. gadam"
1932–1933: "Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts Skolā un Dzīvē: LJSK skolotāju sekcijas biļetens"

Literāri zinātniskās biedrības krājumā "Pūrs" ("Kas ir tautība? ", 1891; "Vēstures likumi", 1892; "Alkoholisms, viņa cēloņi un apkarošana", 1894) un laikrakstā "Dienas Lapa" ("Vēlreiz vēstures likumi", 1892; "Domas par vēsturi", 1893 un 1894) viņš rakstījis par sociāliem jautājumiem un vēstures likumiem.

Dzīvodams Tērbatā, publicējis rakstus "Suņu dienu vēstules par šo un to" (1895) un "Saimnieciskie apstākļi un māksla" (1896), kur īpaši uzsvēris mākslas un literatūras šķirisko raksturu un atkarību no sociālekonomiskajiem apstākļiem.

Draugu mudināts, publicējies pedagoģiski populārzinātniskajā žurnālā "Вестник Воспитания". 

Dzīvodams Maskavā, žurnālos publicējis apcerējumus "Domas par dzeju" (1910), "Iz studijām par Gēti" (1914), "Kultūra un māksla" (1918–1919), kuros atteicies no mākslas šķiriskā skatījuma un uzsvēris mākslas vispārcilvēcisko raksturu.

DARBĪBA PEDAGOĢIJĀ

Grāmatas par pedagoģiju
1911: "Искусство и творчество в воспитании: Cборник cтатей"
1920: "Saules skola"
1920: "Bērns radīšanas darbā"
1920: "Priecīgā zinātne"
1920: "Džona Reskina mākslas pedagogika"
1921–1925: "Kopoti raksti" 
1924: "Skolas ideja un tautas audzināšanas uzdevumi"
1925–1926: "Raksti: kultūras ceļi" (1. daļa un 2. daļa)
1925: "Māksla un audzināšana: rakstu virkne"
1928: "Audzināšanas ideāls un īstenība: raksti par lietišku paidagoģiju"
1932: "Vispārīgā pedagoģija" (Latvijas Universitātē lasāmo lekciju kurss)

Mācību grāmatas
1923–1934: "Mūsu lasāmā grāmata: pilsētas un lauku pamatskolām" (kopā ar V. Plūdoni)
1927: "Juris Mancelis" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Kristaps Fīrekers" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Ernsts Gliks" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Ansis Līventāls" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Ansis Leitans" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Jēkabs Zvaigznīte" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Kārlis Hugenbergers" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1927: "Jēkabs Lundbergs" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1928: "Fridrichs Mālberģis" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)
1928: "Jēkabs Lautenbachs-Jūsmiņš" (sērijā "Rakstnieku sejas: sērija skolai un jaunatnei" A. Dauges un V. Plūdoņa redakcijā)

PAR ALEKSANDRU DAUGI

"Kas pazīst patiesas draudzības silto sirsnību un burvību, tas sapratīs, ko nozīmē zaudēt Daugi. Un Dauge bija īsts draudzības mākslinieks, kura tuvumā atplauka domas un gars, palika gaišāki un vieglāki, atvēris garīgās dzīvības, daiļuma un atziņu bagātā pasaule. Arī kā kolēga un cilvēks viņš saistīja ar savu laipnību, smalkjūtību, gaišu, veselīgu humoru. Humors bija viņam liels dzīves spēks un gara brīvības apliecinājums, šo atziņu viņš pauda arī citiem. Bet visam pāri viņš stādīja gara īstumu, godīgumu, darba apzinību un reliģisku svētbijību pret cilvēka augstāko aicinājumu un dzīves pozitīvo jēgu. Patiess daiļums un personības pilnskaņa viņam nebija domājama bez dvēseles īstuma, iekšējas saskaņas un gara brīvības. Viņa daudzpusīgā un harmoniskā personībā apvienojās liels un apgarots pedagogs – filozofs, krietns zināt nieks, jūsmīgs estēts un mākslinieks, rakstnieks, publicists un rosīgs sabiedrisks darbinieks. Visus savas bagātās individualitātes elementus Dauge laimīgi pakārtoja vienai vadītājai domai – harmoniski attīstīta, produktīva un dzīves priecīga pilncilvēka idejai. Šāda personība kļūst spējīga iekļaut savu subjektivitāti savas un citu tautu kultūras objektīvo vērtību pasaulē; stāvēdama uz reālās īstenības pamatiem, viņa zina ari dzīves un kultūras ideālos mērogus un tādējādi piepilda nacionālisma un humānisma, reālisma un ideālisma vienību. Pateicoties savai ļoti plašai pedagoģiskai, literāriski-vēsturiskai un filozofiskai izglītībai, savas izjūtas dzīvumam un valdzinošām runas un izteiksmes dāvanām, A. Dauge ir darījis tuvus latvju jaunatnei un inteliģencei tādus pasaules lielos garus, kā Gēti, Ibsenu, Šekspīru, Danti, Fr. Nīcši un citus. Kā pedagogs Dauge izaudzējis un audzējis plašas skolotāju aprindas apgarota humānisma un veselīga nacionālisma virzienā un garā. Viņš nešaubīgi ticēja Latvijas lielai, gaišai nākotnei un veselīgā, centīgā, ideāli noskaņotā jaunatnē viņš redzēja šīs nākotnes drošo ķīlu."

Dāle, P. Aleksandru Daugi izvadot. Rīts, nr. 73, 14.03.1937.

"Dauge bija īsts "atvērtās dvēseles" cilvēks, apstiprinājuma un siltas simpātijas pilns pret dzīvi un dzīvību, pret cilvēkiem, it sevišķi pret jaunatni. Kā tāds viņš bija īsts dzimis paidagogs, ne amatnieks, bet virtuozs un mākslinieks. Viņa dvēseles atvērtība, viņa dinamiski-vītalistīga attiecība pret pasauli lika tam ar laipnību tuvoties katrai savdabīgai dzīves parādībai, ļāva tam intuitīvi saprast to un mudināja tuvoties tai, veicināt to un palīdzēt tai uzplaukt. 
Pats piederēdams pie vecākās paaudzes smalkākiem kultūras cilvēkiem, kādu mums vairs nav daudz, pilns dzīves gudrības, kas bija smelta gan dzīves pārbaudījumos, gan pārdomās, gan arī visas pasaules, it sevišķi vācu un slavu tautu lielāko klasiķu studijās, viņš tomēr nekad nebija pagātnes cilvēks, bet vienmēr gāja līdz laikam, jaunatnei – jo tā jau bija visa viņa dzīve: dzīvošana dzīvos sakaros ar visu jauno."

Jurevičs, P. Aleksandra Dauges piemiņai. Daugava, nr. 4, 01.04.1937.

"A. D. pēc savas psīchiskās pamatiedabas bija dzejnieks, mākslinieks. To liecina gan viņa dzejiskais autobiogrāfiskais tēlojums "Manā jaunības zemē", gan viņa nepārtrauktā interese par mākslu, gan viņa jaunības mēģinājumi stāstu rakstniecībā. J. Lapiņš savā apcerējumā par D. pat izsakās, ka D., turpinot stāstu rakstīšanu, būtu varbūt kļuvis par redzamu latviešu stāstu rakstnieku. 
Katrā ziņā ir skaidrs, ka ar D. dzejisko iedabu daudz kas izskaidrojams kā viņa dzīvē, tā rakstos. Taisni ar šo iedabu ir izskaidrojama D. brīvā, plašā, dažādo dzīves un kultūras parādību uztveršana, viņa lielā spēja iejusties, iedzīvoties cilvēkos, viņa runu dedzība, rakstu lielā dažādība un šo rakstu dzejiskā, vairāk uz cilvēka jūtām un gribu nekā prātu vērstā valodas forma. Ar to pašu iedabu izskaidrojams arī tas, ka Dauge savu pasaules uzskatu, kas lielākā vai mazākā mērā atspoguļojas visā viņa dzīvē un rakstos, nav mums atstājis formulētu kādas izstrādātas  s i s t ē m a s, bet gan vienkārši zināmas  p ā r l i e c ī b a s  veidā."

Jurevičs, G. Aleksandrs Dauge savā dzīvē un gara pasaulē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10, 01.10.1937.

MARTAS GRIMMAS VELTĪJUMS ALEKSANDRAM DAUGEM 60 GADU JUBILEJĀ

"...Maziņie mīļuma prasa un glāstu,
Balstiņas sīkās tik lūdzoši skan..."
Paidagogs sirmais tā iesākot stāstu
Nosēžas solgalā iepretim man.
"– Sirsnības vairāk un mīļuma sniedzot,
Skolotājs bērnam par draugu lai kļūst,
Bērnam kā asnam ja sauli jūs liedzat –
Pakrēslī nonīcis sakalst un žūst..."

Mirkli viņš klusē. Tik vakara saule
Sudraba matos kā oreols spīd,
Medaini ziedošo ceriņu aulē
Zeltbites dūkdamas griežas un slīd.
Redzot šo gaišo un skaidroto vaigu,
Laipnībā dziļā kur staro it viss,
Atceros ciešanu likteni baigu –
Bērni bij miruši pašam tam trīs.

Pārlido ēna pār sirmgalvja seju...
Liekas, uz mirkli tas sakumis, vārs,
Bet jau gar ziedošiem ceriņiem eju,
Zeltbišu dūkoņā smaržo viss ārs.
Atceros Augstskolā lekciju ciklu:
Didaktikā — Litts, Komēnijs cēls,
Romain Rolland'u dzidretiski tiklu,
Šekspīra, Gotes un Ibsena tēls. –
Varētu marmorā veidot un gleznot
Reljefos tēlus pēc lekcijām šām,
Ričardu, Falstafu, Romeo greznot
Šekspīra madonnām dievišķām.
Jaunatnes problēmas, konflikti, dziņas,
Degošas atziņas, diena ko nes,
Paidagogstrāvas vismodernās ziņas,
Maziņu vārīgās dvēseles. – – –

Visu, it visu ar atsauksmi maigu
Skolotājs rūpīgi vēro un kopj, –
Latvijas jaunatnes likteni baign, –
Latviešu tauta lai veidojas, top.
Mākslai un mūzikai, ritošai dzejai,
Sociālkultūrai, zinātnei plaukt,
Vakara Eiropas kultūras sejai
Līdzi būs Latvijai atdzimt un augt.

Renesanss, progress – nav tukši vien vārdi,
Paidagogs sirmais kā praviets tiem tic – – –
Skolām un jaunatnei. Lielgabaldārdi
Latvijā klusē. Nu darbs jāveic cits.
Naigi pie darba! Vēl daudz kas mums darāms,
Paidagogs lielais lai vadoņos iet.
Gara spēks jaunatnē — mošs, neuzvarams,
Nākotnes laime kā ķīla lai šķiet!

Grimma, Marta. Aleksandrs Dauge. Zeltene, nr. 16, 15.08.1928.

Saša

Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija"

Studenšu korporācija "Dzintra"
Sporta iela 1, Rīga
Goda filistrs.

Studentu korporācija "Fraternitas Livonica"
Rīga
Goda filistrs.

1890
Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija"
Ülikooli 18, Tartu
Iesaistījies biedrībā, sadraudzējies ar Eduardu Veidenbaumu. Pievērsies vēsturiskā materiālisma mācībai un kļuvis par sociālisma aizstāvi. 

Eiropa
Atvaļinājumus pavadījis Rietumeiropas pilsētās (Drēzdene, Minhene, Berlīne, Vīne, Insbruka), studējot daiļliteratūru, vēsturi un pedagoģiju dažādās valodās. 

1876–1881
Saukas pagastskola
Sauka
Mācījies pie tēva Saukas pagastskolā.

1881
Rīga
Veselu mācību gadu skolojies Rīgā.

1882–1886
Sanktpēterburga
Mācījies Annas baznīcas skolā Pēterpilī, kur viņu palīdzējušas iekārtot tēva paziņas. Beidzis skolu ar teicamām sekmēm.

1887
Rīga
Devies uz Rīgu, lai turpinātu seno valodu studijas. 

1888–1990
Tartu
Devies uz Tērbatu, kur gatavojies abitūrijai, lai varētu iestāties universitātē. Vajadzīgos abitūrijas eksāmenus grieķu un latīņu valodā nokārtojis Tērbatas klasiskajā ģimnāzijā.

1889–1890
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis Teoloģijas fakultātē.

1890–1895
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis vēsturi Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē.

1886–1887
Saukas pagastskola
Sauka
Atgriezies tēva mājās un gadu strādājis tēva skolā par palīgskolotāju. Ar interesi vērojis skolniekus, to uzvedību, raksturu un attīstību.

1895–1897
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Munga 12, Tartu
Pedagogs.

1897–1899
Polija
Skolotājs Sedlicas kroņa ģimnāzijā.

1899
Varšava
Vācu valodas skolotājs Varšavas I ģimnāzijā.

1899
Varšava
Literatūras un pedagoģijas pasniedzējs Sieviešu neofiloloģiskajos kursos.

1899
Varšava
Vācu valodas un vēstures pasniedzējs Augstākajos komerckursos.

1910
Maskavas Valsts pārvaldes universitāte
Maskava
Uzsācis darbu Aleksandra komercskolā, paralēli lasīdams lekcijas par literatūru dažādos kursos, arī latviešu studentiem. 

1920–1923
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Docents.

1921–1923
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Rīga
Izglītības ministrs.

1921
Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Pedagogs, Mākslas un filozofijas nodaļas vadītājs.

1921
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Vadījis priekšlasījumus.

1923
Kaucmindes mājturības skola
Kaucmindes pils
Lasījis lekcijas.

1923–1930
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vecākais docents.

1930–1931
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Goda doktors pedagoģijā.

1931–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pedagoģijas profesors.

14.03.1937
Rīgas Lielie kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1931. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1931

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Gēte".
Zinātne
1936