Pauls Dāle
23.07.1889 – 20.01.1968
Pauls Dāle (1889–1968) – filozofs, psihologs, pedagogs, profesors. Viņa filozofisko pieeju var raksturot kā "enerģētisko ideālismu". Pētījumos pievērsies Avenāriusa, Platona, Imanuela Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei, pievērsies arī reliģiskiem jautājumiem. Publicējis filozofiskas esejas par Jāni Poruku, Frici Bārdu un citi. Paula Dāles pētījumi par Jāni Poruku ir vieni nozīmīgākajiem darbiem par šo rakstnieku. Organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā. Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem. Ilggadējs Latvijas Universitātes docents un profesors. Dibinājis Latvijas Universitātes Eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju, uz kuras bāzes 1938. gadā izveidots Latvijas Universitātes Psiholoģijas institūts. Vadījis Kanta biedrību, vēlāko Filozofijas biedrību, Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības loceklis.
Dzimšanas laiks/vieta
23.07.1889
Rīga
Miršanas laiks/vieta
20.01.1968
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kā sestais bērns namsaimnieku Kārļa un Karlīnas (dzimusi Āboliņa) ģimenē. Brāļi – Modris, Viktors, Mintauts (vecākais brālis Pauls miris) un
māsa Austra.
Pirmo
izglītību Pauls Dāle ieguvis tēva mājās, kur valdījusi interese par latviešu atmodas laika
kultūras darbiniekiem un bieži viesojušies rakstnieki un mākslinieki.
1919: salaulājies ar Teklu Everss (1898). Ģimenē dzimuši trīs bērni – meitas Karmena (1921–1998) un Ilze (1923) un dēls Māris Auseklis (1939–2012).
1948–1953: filozofisko un reliģisko uzskatu dēļ Paulam Dālem tika aizliegts strādāt augstākajās mācību iestādēs.
Profesionālā darbība
1910: pirmā publikācija – raksts "V. Solovjova 10 gadu nāves dienas piemiņa".
1914–1917: rodas interese par vācu
šveiciešu filozofa R. Avenāriusa (Avenarius, 1843–1896) aplūkotajiem empiriokriticisma jautājumiem, krievu domātāja
V. Solovjova (Соловьев, 1853–1900), vācu domātāju G. Fihtes (Fichte, 1762–1814) un F. Šlēgeļa (Schlegel, 1772–1829), kā arī latviešu rakstnieka J. Poruka uzskatiem.
1915–1916: Pauls Dāle iesniedz Vēstures un filoloģijas fakultātei divus maģistra darbus: "Lipsa mācība par iejūtu" un "Zigvarta mācības par eksistenciāliem spriedumiem". Abus darbus fakultāte akceptē.
1931–1937: dalība vairākos
starptautiskos psihologu un filozofu kongresos.
1932: Latvijas Universitātes delegāts
X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā
psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi.
1934: Latvijas Universitātes delegāts VIII
Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu
komitejā par Latvijas pārstāvi.
1937: dalība XI Starptautiskajā
psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
Piedalījies "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" 1. sējuma sagatavošanā
DARBI
1911: "Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs".1913: "Dzīves apnikums un dzīves prieks".
1914: "J. G. Fihte".
1914: "Poruks kā domātājs".
1914: "Eiropas kara filozofija".
1916: "Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju".
1921: "Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā".
1927: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski – filozofiskie uzskati un viņu kritika".
1928: "Ievads filozofijā".
1930: "Imanuels Kants dzīvē un darbā" (kopā ar A. Stūrīti un K. Krauliņu).
1935: "Gara problēmas".
1935: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma".
1936: "Imanuēls Kants".
1937: "L'âme et la conscience, in: Travaux du IXe congrès international de philosophie".
1944: "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru".
No divdesmitajiem gadiem aktīvi publicējās periodikā par filozofiskiem, psiholoģiskiem, reliģiskiem, kultūrfilozofiskiem un pedagoģiskiem jautājumiem latviešu, krievu, vācu un franču valodā.
Gan Valmierā, gan Rīgā lasījis daudzas publiskas
lekcijas par filozofijas, reliģijas un pedagoģijas jautājumiem
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1915–1917: darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā. Rakstījis recenzijas par latviešu literatūras notikumiem un Maskavas zinātnes un mākslas dzīvi latviešu un krievu izdevumos, kā arī piedalījies tā saukto "latviešu inteliģences vakaru" rīkošanā, kuru mērķis bija apvienot inteliģenci ap latviešu nacionālās kultūras un nākotnes mērķiem un attīstīt atjaunojamās Latvijas valstiskās un kultūras idejas. Kādā no šiem vakariem 1916. gada februārī ierosinājis projektu par patstāvīgu latviešu augstskolu brīvā Latvijā.1917: Valmierā organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā.
1919–1921: Latvijas Augstskolas (Latvijas universitātes) padomes sekretārs, organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam – vadīja Latvijas Augstskolas organizācijas padomes darbu.
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No vācu valodas19??: Ernsts Bernheims "Vēstures filozofija, viņas vēsture un uzdevumi".
No krievu valodas
1951: Ivans Gončarovs "Krauja" (kopā ar Elīnu Zālīti).
Latviski tulkojis Šarla Bodlēra, Ļeva Tolstoja un Lukiāna darbus.
Citātu galerija
PAR PAULA DĀLES PERSONĪBU UN DEVUMU
" [..] vieni viņu identificē kā LU organizatoru, dibinātāju un akadēmisku filozofijas profesoru, otri – kā izsmalcinātu esejistu ar uzsvaru uz cilvēka garīgo satversmi, citi – kā Eksperimentālās psiholoģijas institūta dibinātāju, vēl citi (un to, manuprāt, ir vairākums) – kā konsekventu reliģiskā pasaules uzskata paudēju, bet viena daļa ir dzirdējusi arī par filozofa vētīšanu ideoloģiju dzirnās. [..] Vairākas filozofa pieejas un atziņas – par pieredzes tiešo datu un transcendentālisma saikni u.c. ir guvušas apstiprinājumu arī mūsdienu filozofijā, tāpēc Dāle nav tikai domātājs ar retro pieskaņu, bet gan vairākos jautājumos arī mūsdienīgs domātājs [..]"
Buceniece, Ella. Pauls Dāle: Dievs un "filozofa lieta". Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 5. lpp.
"Paula Dāles jaunības gadi un dzīves virzība, manuprāt, zīmīgi parāda visas tā laika latviešu inteliģences centienus, alkas pēc gara gaismas, pēc savas Latvijas, cerības kaut kad atbrīvoties no carisma jūga un beidzot vienreiz būt saimniekiem savi zemē. Šo alku raksturīga iezīme – nevis varmācības apoloģētika, bet neatlaidīga cenšanās apgūt pasaules kultūru, valodas, saprotot, ka cilvēka un visas tautas lielumu nosaka garīgo vērtību apguve un piepildījums, un tikai tad – materiālās labklājības pakāpe. AIkas pēc gara gaismas, alkas pēc SAVAS Latvijas, apņēmība turpināt Jaunlatviešu aizsākto – tā es raksturotu šo laiku."
Brūvele, Vanda. Pauls Dāle. Dzīves lokos. Padomju Jaunatne, Nr. 140, 1989, 22. jūl., 4. lpp.
"Viņa kolēģis, filozofs Pauls Jurevičs, Dāles filozofisko pieeju raksturo kā "enerģētisko ideālismu", "jo visu lietu pamatos Dāle saskata divus principus: enerģiju un ideju, spēku un logosu, dinamisko vielu kā veidojamo elementu kompleksu un organizējošo formu, pie kam abi šie esošie elementi un aspekti uz katras esamības pakāpes saistīti nešķiramā konkrētā vienībā, tā ka atsevišķi aptverami tie ir tikai loģiskā analīzē". Paralēli ontoloģiskiem un epistemoloģiskiem jautājumiem Dāli interesē arī reliģiski jautājumi. Viņam ir ilgstoša interese par reliģisko pārdzīvojumu būtību, kā arī filozofijas un reliģijas savstarpējo saistību. Rakstā "Filozofija, reliģija un dzīve" (1925) Dāle argumentē, ka reliģija un filozofija nav pretrunīga, pievēršoties arī pašas reliģijas izpratnei. Viņš norāda: "Pareizi saprasta un piepildīta reliģija, būdama savā kodolā iracionāla, prāta kategorijās neizsmeļama un nenoteicama, nav antiracionāla, pretzinātniska un pretfilozofiska." Dāle ir arī filozofijas vēsturnieks. Darbos pievērsies Avenāriusa, Platona, Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei. Viņu interesējuši arī latviešu filozofa Jēkaba Oša (1860–1920) un latviešu rakstnieku F. Bārdas (1918–1919) un J. Poruka uzskati."
Saiknes
Atis Ķeniņš - Svainis
Austra Dāle - Māsa
Gundars Ķeniņš Kings - Māsasdēls
Karmena Dāle - Meita
Karola Dāle - Svaine
Papildu vārdi
Pēteris
Izglītība
–1894
Rīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
1899–1908
Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija
Rīga
1908–1914
Maskavas Universitāte
Maskava
Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas nodaļa. Ieguvis pirmās šķiras kandidāta grādu filozofijā.
1913–1914
Ženēvas universitāte
Ženēva
Klausījies lekcijas Ženēvas universitātē.
06.1923–08.1923
Freiburga
Klausījies lekcijas pie fenomenologa Edmunda Huserla (Husserl, 1859–1938) un filozofa, Psiholoģijas institūta vadītāja Jonasa Kona (Cohn, 1869–1947).
27.09.1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējis doktora
disertāciju "Avenārija filozofiski-psiholoģiskie uzskati un viņu kritika", iegūts filozofijas doktora grāds.
01.07.1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Doktora
grāds pedagoģijā
Darbavieta
Almas Klaustiņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Skolotājs
Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Lasījis lekcijas, vēlāk vadījis Mākslas un filozofijas fakultāti.
Latviešu un čehu biedrība
1913–1914
Šveice
Strādājis par mājskolotāju.
01.06.1914–01.07.1917
Maskava
Strādā Psiholoģijas institūtā un nodarbojas ar ontoloģijas, loģikas un
estētikas jautājumiem.
01.06.1914
Maskavas Universitāte
Maskava
01.08.1914–01.09.1916
Maskava
Loģikas un vācu valodas skolotājs N. G. Bažanova reālskolā.
1915–1917
Maskava
Darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā.
01.08.1917–25.08.1919
Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
SkolotājsNo 1917. gada 1. augusta līdz 1918. gada Ziemassvētkiem viņš ir gan ģimnāzijas skolotājs, gan direktors, pēc tam tikai skolotājs.
19.08.1919–01.04.1920
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Augstskolas organizācijas kolēģijas loceklis un Vēstures
un Filoloģijas fakultātes filozofijas un psiholoģijas docents.
26.11.1919–01.07.1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes priekšsēdētājs. Pēc 1. jūlija palicis padomē par Izglītības ministrijas pārstāvi.
24.01.1920–01.04.1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas docents
01.04.1921–28.03.1923
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents
28.03.1923–15.12.1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents
1927–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas vadītājs (1938. gadā tā kļūst par Eksperimentālās psiholoģijas institūtu).
15.12.1927–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas profesors
1930–1939
Rīga
Strādājis žurnāla "Philosophia" redkolēģijā un ir amerikāņu periodiskā psiholoģijas izdevuma "The Psychological Register Worcester U.S.A." Latvijas nodaļas vadītājs.
1934–1940
Rīga
Psiholoģijas
konsultants Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūtā.
1941–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors un Psiholoģijas institūta vadītājs
23.04.1941–06.1941
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Stundu profesors Vēstures un filoloģijas fakultātē un stundu lektors Ekonomiski juridiskajā fakultātē
1944–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks
01.09.1945–01.09.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors,
taču, lai paliktu universitātē.1946. gada 1. jūlijā apstiprināts Paula Dāles doktora
grāds pedagoģijā un no tā paša gada 16. novembra līdz 1947. gada 16. septembrim
Dāle vada Psiholoģijas katedru.
1953–1960
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskais līdzstrādnieks leksikoloģijā un leksikogrāfijā
Dalība organizācijās
Kanta biedrība.
Filozofijas un reliģijas zinātnes biedrība, dibināšanas iniciators un aktīvs darbinieks.
Kultūras fonda bibliotēku komisijas priekšsēdētājs
Tautu Savienības veicināšanas biedrības padomes loceklis
Latviešu izglītības biedrība
Latviešu un dāņu biedrība
Latviešu un zviedru biedrība
Kristus draudzes valde
1915
Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrība
Maskava
Biedrs un valdes loceklis
Ceļojums
1913–1914
Vīne
1913–1914
Venēcija
1913–1914
Milāna
1932
Kopenhāgena
Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā
Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas
pārstāvi.
1934
Prāga
Latvijas Universitātes delegāts VIII
Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu
komitejā par Latvijas pārstāvi.
1937
Parīze
Piedalījis XI Starptautiskajā
psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
Dienests
20.06.1919–16.07.1919
Karadienests
Vidzemes divīzijas štābā, bet pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 16. jūlijā
saskaņā ar Izglītības ministra K. Kasparsona priekšlikumu tiek atvaļināts no
aktīvā karadienesta.
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1932