Atis Ķeniņš

Dzimis kalpa Kriša un Lības (dzimusi Cielava) Ķeniņu ģimenē. No astoņu gadu vecuma devies ganu gaitās pie saimniekiem. Pēc Grenču pagastskolas beigšanas tēvs aizvedis Ati uz Rīgu pie radiem, kur kādu brīdi viņš strādājis pagaidu darbus, tomēr atgriezies atpakaļ pie vecākiem.

1898: apprecējies ar Annu Rūmani (1877–1950).
1899: dzimusi meita Primavera Litiņa Ķeniņa (1899–1918), kura pāragri Parīzē mirusi no spāņu gripas.
1900: kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu nodibina Ķeniņu ģimnāziju.
1901: dzimis dēls Marģers Jānis Ķeniņš (1901–1945). 1944. gadā devies ar ģimeni bēgļu gaitās uz Zviedriju, vācieši laivu pārtvēruši un bēgļus nogādāja Vācijā. Slimojis ar tuberkulozi. Vācijā ienākot Sarkanajai armijai, nosūtīts uz Latviju un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, kur miris.
1903: dzimusi meita Maija Ķeniņa (1903–1905), kura divu gadu vecumā mirusi ar šarlaku.
1906: dzimis dēls Ilmārs Ķeniņš (1906–1941). Miris padomju apcietinājumā.
1904: dibināta Ata Ķeniņa tirdzniecības skola, kura 1907. gadā tiek pārdēvēta par reālskolu zēniem.
1905: revolūcijas dēļ Ķeniņu ģimene dodas uz Somiju.
1909: dzimis dēls Valdemārs Viesturs Ķeniņš (1909–1970).
1912: Ķeniņu ģimnāzijas (divu skolu) pārdošana. Par naudu, kas bija iegūta no skolu pārdošanas, Atis Ķeniņš 1912. gadā nopirka 65 hektārus lielo Siljāņu saimniecību Rīgas apriņķa Bebru pagastā un sāka nodarboties ar lauksaimniecību un rakstniecību, bet Anna Rūmane-Ķeniņa aizbrauca ar bērniem uz Ženēvu un sāka studijas universitātē.
1915–1918: Pirmā pasaules kara laikā atradās Maskavā.
1919: dzimis dēls Tālivaldis Ķeniņš (1919–2008).
1919: Padomju varas laikā devās līdzi Pagaidu valdībai uz Liepāju, pēc tam uzturējās Rietumeiropā – Stokholmā, Kristiānijā (Oslo), Londonā, Parīzē.
1923: šķīris laulību ar pirmo sievu un apprecējies ar Austru Dāli (1892–1972).
1926: dzimuši dvīņi Agris Ķeniņš (1926–1945) un Gundars Julians Ķeniņš-Kings (King) (1926–2015). Agris Ķeniņš noslīka Rīgas kanālā.
1940–1941: apcietinājums Rīgas Centrālcietumā.
1941–1944: deportēts no Latvijas uz Amoriļskas apgabalu, Kazahstānā. Strādājis par skolotāju un Maskavas radio korespondentu raidījumiem uz vācu okupēto Latviju.
1951–1955: otrreiz izsūtīts no Latvijas kopā ar Austru Dāli uz Kokčetavas apgabalu, Kazahstānā uz 10 gadiem. Nopelnīto pensiju viņam nemaksāja. Būdams 2. grupas invalīds, viņš bija spiests pelnīt līdzekļus izdzīvošanai, strādājot par angļu valodas skolotāju.
1955: reabilitēts.

Literārā darbība

Dzejoļu krājumi

Poēma bērniem

Dzejoļu izlases

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Sabiedriskā un politiskā darbība

"A. Ķēniņa pēdējie gadi ir apbrīnojamas radošas rosmes pilni. Viņš pārlūko, atlasa vecos dzejoļus, raksta un pārlabo jaunus, labo vēl un vēl. A. Ķēniņu mudina dzejiska jūsma, smagā mūža nastu viņš it kā cenšas atvieglot, ļoti (pat pārāk) gaiši skatoties uz apkārt notiekošo, ceļinieka soļi ir raiti, prāts – možs. Mazāk vērības veltīts pašpārbaudei, tāpēc rakstīšanā iezogas lēts stils un idilliskums."

Bērsons, Ilgonis. Dzejnieku pāris. Mocekļi. Deviņi likteņi. Rīga: Signe, 2001, 26. lpp.
"Izsekojot izcilā latviešu gara darbinieka moku ceļiem cietumā un izsūtījumā, gribējās pievērst uzmanību ne vien čekas izmeklēšanas metodēm, absurdajām apsūdzībām un genocīdam pret latviešu inteliģences izcilākajiem pārstāvjiem, bet īpaši Ķeniņa nelokāmajai garīgajai stājai, viņa spējai nekad un nekur nepadoties bezjēdzīgo apsūdzību spiedienam, cietuma un izsūtījuma grūtībām, bet izturēt, pastāvēt savā pārliecībā un cerēt.
Ķeniņu cilts ir stipra. Ata Ķeniņa pēcnācēji dzīvo Latvijā, ASV, Kanādā. Un pats Atis Ķeniņš ir viens no tiem Latvijas gara dzīves pīlāriem, kas būtu bieži jo bieži pieminams gan par savu patiešām lielo veikumu latviešu kultūras un izglītības laukā, Latvijas valstiskuma pamatu veidošanā, gan ar savu nelokāmo personību. Atis Ķeniņš būtu pelnījis, lai par viņu sarakstītu ne vienu vien grāmatu."

Skurbe, Astrīda. Ko maksā būt Demokrātiskā centrā? Karogs, Nr. 1, 2001, 175.–176. lpp.
"Laikmets, tauta un sirds ir trīs Ata Ķeniņa dzīves un dzejas atslēgas vārdi. Laikmets tāpēc, ka tas noteiktāk un nežēlīgāk kā jel kas noteicis daudzas Ata Ķeniņa rīcības un veikumus. Tauta tāpēc, ka to viņš patiesi mīlējis ar milzu cerībām un romantisku uzticību, varbūt bieži neapzinādamies, ka tauta nav abstrakta, cēla būtne, bet milzīgs un pretrunīgs kopums. Kā īsts romantisma patriots Atis Ķeniņš tautu neskatīja tās daudzo veidotāju pretrunās, tāpēc nekad tajā nevīlās. Un sirds − šī dīvainā matērija, kas Ata Ķeniņa dzīvē absorbējusi daudz ciešanu un radījusi daudz mīlestības, − tomēr situsies ritmiskā dzīves priekā līdz pēdējam brīdīm. Pats Atis Ķeniņš to savā dzejā nosaucis par "Mūža pilnestību". Pilnestība nenoskrien gar acīm kā mirklis. Pilnestība ir ziemciete. Atgriežas no jauna, ja to kopj."

Ikstena, Nora. Mūža pilnestība. Ķeniņš, Atis. Mājup. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1999, 202.–203. lpp.
Par dzejoļu izlasi "Zvaigžņotā junda" (Upeskalns, 1967)
"Atis Ķeniņš ir dzīvības apliecinātājs, ar zemgalisku paļāvību iekļaudamies dabas mūžīgajā ritmā. "Esmes priekšā" viņš smēlies spēkus darbam savas tautas un zemes labā. Ķeniņa dzejā nav rūgtuma un naida. Pat izsūtījumā Kazachstanā dzejnieka acis saskata stepes pavasarīgo daiļumu."

Ivaska, Astrīde. Zvaigžņotā junda. Jaunā Gaita, Nr. 69, 1968.
Pēcvārds krājumam "Zvaigžņotā junda" (Upeskalns, 1967)
"[..] arī šai sakopojumā iezīmējas autora dzejas raksturīgie vilcieni: dziļš patriotisms, indivīda un tautas brīvība, dabas, sevišķi Latvijas dabas, pievilcība, mīlestības nianses un – it īpaši pēdējā posmā – mūžības jautājumi un saplūšana ar visumu."
Ata Ķeniņa dzīvē (1874–1961) nav vienmērīgas, mierīgas plūsmas, tanī mainās dziļi strāvojumi: te saulainība, te vētras.
Visu viņš ir sasniedzis ar savām spējām, saviem spēkiem: no kalpa zēna līdz Latvijas Republikas sūtnim ārvalstīs un ministram pašu neatkarīgajā zemē; no tautskolotāja līdz zēnu reālskolas dibinātājam un tās direktoram, un līdz zvērinātam advokātam brīvajā Latvijā."

Gailīte, Angelika. Pēcvārds. Ķeniņš, Atis. Zvaigžņotā junda. Šipenvilla: Upeskalns, 1967, 88. lpp.
"[..] esmu vispārīgi mūsu sabiedriski-kulturelās un nacionāli-valstiskās patstāvības darbam nesalīdzināmi vairāk spēka un intereses ziedojis, nekā rakstnieciskai radīšanai. Rakstniecība mani interesējusi tikai kā daļa no vispārējā latviešu kultūras darba un rakstnieki, līdz ar tautas nacionālās atmodas ideologiem, kā ideālistiskākā mūsu kultūras darbinieku daļa. Pašas rakstniecības un mākslas iekšējās problēmas man arvienu stāvējušas tālāk, kāpēc arī man vienlīdzīgi mīļi visdažādāko virzienu mākslinieki, tāpat kā dažādu virzienu sabiedriski darbinieki, ja vien tie reprezentē īpatnējas, talantīgas personības un ir nacionāla vai sabiedriska ideālisma apgaroti."

Ķeniņš, Atis. Atis Ķeniņš. Atziņas, II daļa (sast. Kārlis Egle). Cēsīs–Rīgā: O. Jēpes apgādībā, 1924, 125. lpp."Nepieskaitot pie mūsu lirikas pirmā lieluma zvaigznēm, Atim Ķēniņam tomēr ir sava redzama vieta gadsimtu maiņas laika literariskajā dzīvē un ne tikai kā vienam no pirmajiem liriķiem jaunromantiķiem. bet ari vispār kā enerģiskam darbiniekam, kam liels iespaids uz citiem rakstniekiem. Latvijas daba, viņas skumjas un prieki, jaunekļu nopūtas, ka nevar visu to sasniegt, kas izsapņots, ka daiļākais mirst sev redzamu tēlu neatradis, paliek tikai jaunības atmiņās, un tas, ka tomēr nevajaga nogurt savos centienos – tas skan, un ari vienmēr skanēs no Potrimpa Zemes lapas pusēm."

Goba, Alfrēds. Atis Ķeniņš. Latvju Grāmata, Nr. 11–12, 1923, 1. nov.

Ķēniņš

Laikraksts "Dzimtenes Atbalss" (1915–1918)
Maskava
Redakcijas loceklis

08.1894–08.1895
Jelgava
Jelgavas kurlmēmo skolas skolotājs

1895–1896
Līvbērzes pagatskola
Līvbērze
Skolotāja palīgs

08.1896–04.1897
Jelgava
Jelgavas kurlmēmo skolas skolotājs

04.1897–08.1900
Zemītes pagastskola
Kaļķu krogs
Pagastskolas priekšnieks un ērģelnieks

1900–1904
Slokas iela 4, Rīga
Āgenskalnā kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu izveidoja piecu klašu meiteņu privātproģimnāziju.

1902
Mēnešraksts "Jaunības Draugs"
Rīga
Redakcijas loceklis

1904–1907
Ata Ķeniņa tirdzniecības skola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Dibinājis tirdzniecības skolu. Skolas direktors un skolotājs

1904–1914
Apgāds "Zalktis"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Kopā ar Augustu Saulieti un Jani Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu "Zalktis".

1904–1912
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Skolotājs un līdzdirektors.

1906–1910
Žurnāls "Zalktis" (1906–1910)
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Izdevis almanahu, vēlāk – žurnālu "Zalktis". Žurnāla redaktors.

1907–1912
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Direktors un skolotājs.Tirdzniecības skolu pārveidojis par reālskolu zēniem, no Slokas ielas arī pārnāk meiteņu proģimnāzija, kuru vada Anna Rūmane-Ķeniņa.1912. gadā Ķeniņi bija nonākuši saimnieciskās grūtībās un bija spiesti savas skolas pārdot. Par naudu, kas bija iegūta no skolu pārdošanas, Atis Ķeniņš 1912. gadā nopirka 65 hektārus lielo Siljāņu saimniecību Rīgas apriņķa Bebru pagastā un sāka nodarboties ar lauksaimniecību un rakstniecību, bet Anna Rūmane-Ķeniņa aizbrauca uz Ženēvu un sāka studijas universitātē.

1915–1918
Maskava
Strādāja par inspektoru Sofijas meiteņu institūtā, par vācu valodas skolotāju Suvorova kadetu korpusā un Maskavas 3. ģimnāzijā.

1915–10.1918
Maskava
Strādāja Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas dibinātajā Kultūras birojā, rīkoja tā sauktos inteliģences vakarus, kā arī lielus latviešu simfoniskās un kora mūzikas koncertus Maskavas Lielajā teātrī; organizēja patversmes un skolas bēgļu bērniem un izstrādāja šīm skolām latviskas izglītības programmas.

1917–1918
Latviešu pagaidu nacionālā padome
Maskava
Latviešu Pagaidu nacionālās padomes valdes izglītības lietu vadītājs.

01.1918–09.1918
Maskava
MaskavasTautas banka

11.1918–12.1918
Rīga
Rīgas pilsētas valdes muižu un mežu nodaļas vadītājs

1919
Londona
Strādājis Maskavas Tautas bankas filiālē Londonā

09.1919–11.1919
Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Rīga
Juriskonsults

11.1919–05.1921
Varšava
Latvijas Pagaidu valdības diplomātiskais sūtnis Varšavā

09.1921
Rīga
Tirdzniecības un rūpniecības a/s "Nafta" juriskonsults

06.12.1921
Advokāta A. Zēberga palīgs

1922–1937
Latvijas Centrālā izglītības savienība
Brīvības iela 24, Rīga
Priekšsēdētājs

1925–1930
Rīga
Dibinātājs un redaktors

1929
Rīga
Laikraksta "Centra Balss" redakcijas kolēģijas loceklis

10.07.1929–1940
Rīga
Zvērināts advokāts

06.12.1931–23.03.1933
Latvijas Republikas Izglītības un Tieslietu ministrija
Rīga
Izglītības un tieslietu ministrs

1933–1935
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija
Rīga
Juriskonsults Šoseju un zemesceļu departamentā

1933–1937
Rīgas Komercinstitūts
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Docents

1933–1936
Krišjāna Barona Tautas augstskola
Skolas iela 32, Rīga
Lektors, pārzinis

24.03.1933–15.06.1933
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Izglītības ministrs

12.1934–03.1935
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas loceklis

04.1941–02.1944
Imantau
Skolotājs

01.02.1944–03.11.1944
Maskava
Maskavas informācijas biroja korespondents un LPSR Valsts izdevniecības skolu grāmatu redaktors

01.11.1944–01.03.1951
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
1944. gadā – lektors, 1946. gadā – docents un latviešu valodas un literatūras katedras vadītājs. No 1944. līdz 1947. gadam Latviešu valodas un literatūras fakultātes dekāns

11.1944–03.1951
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Lasījis lekcijas Juridiskajā fakultātē.

1946–1951
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskais līdzstrādnieks

10.11.1951–01.04.1955
Ščučinska
Izsūtījumā strādājis par angļu valodas skolotāju Ščučinskas vidusskolā 5.–10. klasēs.

01.05.1955–15.08.1958
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Profesors

1958–1959
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Vadīja Tekstoloģijas sektoru.

Konkordija "Valdemārija"
Rīga
Goda filistrs.

1915–1918
Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrība
Maskava
Biedrības dibinātājs

24.03.1917
Latviešu nacionāldemokrātu partija
Biedrs

03.1917
Maskava
Maskavas sabiedrisko organizāciju izpildkomitejas loceklis no latviešu organizācijām

1918
Krievijas cittautiešu padomes priekšsēdētājs

1918
Latvijas Tautas padome
Tautas padomes loceklis

1922–1934
Demokrātiskais centrs
Rīga
Biedrs

1944–1951
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs. Pēc arestēšanas 1951. gadā izslēgts no savienības.

1957–1961
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs (pēc reabilitācijas uzņemts atkārtoti).

15.10.1883–15.04.1888
Grenču pagastskola
Grenču skola

1889–1891
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
Mācījies Irlavas skolotāju semināra sagatavošanas skolā.

1891–1894
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela

1915–1918
Maskavas Universitāte
Maskava
Juridiskā fakultāte

1900–1906
Rīga

1912–1914
Jaunbebri
Dzīvojis Jaunbebru pagasta "Siljāņos".

1915–1918
Maskava

02.1944–10.1944
Maskava

10.1944–02.1951
Aleksandra Čaka iela 34, Rīga

1906
Somija

1915–1918
Maskava
Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā, strādājis par skolotāju un aktīvi darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā.Bija viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem.

1919
Stokholma

1919
Oslo, Norvēģija

1919
Londona

1919
Parīze

16.09.1940–11.04.1941
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Apcietināts par politisko darbību. Apsūdzībā rakstīts: "(..) PSRS IeTK [Iekšlietu tautas komisariāta] sevišķā apspriede notiesājusi ar pieciem gadiem izsūtījumā (..) par to, ka, būdams vairāku buržuāzisku partiju līderis un ievērojams darbinieks, kā arī kontrrevolucionārās t.s. "Tautas padomes" loceklis, tieslietu un izglītības ministrs, veica aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību Latvijā. Saeimas vēlēšanu laikā 1940.gadā grupējis ap sevi buržuāziski politisko partiju darbiniekus, ar kuriem kopā sastādīja kandidātu sarakstu un ar to uzstājās pret kandidātiem no darba tautas bloka." (LVA–1986–1.a –30640–279.–282. lp.)1941. gada 8. martā notiesāts uz 5 gadiem izsūtījumā.

04.1941–18.02.1944
Imantau

26.02.1951–1954
Ščučinska
Arestēts un izsūtīts uz Kokčetavas apgabalu Kazahijā.Uzrādīta apsūdzība par naidīgu darbību pret PSRS (kā bijušajam buržuāziskās valdības ministram). 8. septembrī tiesa pieņēma lēmumu viņu izsūtīt uz 10 gadiem Kazahijas PSR. Apcietināta, ārpustiesas kārtā kopā ar vīru turp izsūtīta arī Austra Dāle.

14.03.1961
Rīgas Pirmie Meža kapi

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926