1910: pirmā publikācija – raksts "V. Solovjova 10 gadu nāves dienas piemiņa".
1914–1917: rodas interese par vācu
šveiciešu filozofa R. Avenāriusa (Avenarius, 1843–1896) aplūkotajiem empiriokriticisma jautājumiem, krievu domātāja
V. Solovjova (Соловьев, 1853–1900), vācu domātāju G. Fihtes (Fichte, 1762–1814) un F. Šlēgeļa (Schlegel, 1772–1829), kā arī latviešu rakstnieka J. Poruka uzskatiem.
1915–1916: Pauls Dāle iesniedz Vēstures un filoloģijas fakultātei divus maģistra darbus: "Lipsa mācība par iejūtu" un "Zigvarta mācības par eksistenciāliem spriedumiem". Abus darbus fakultāte akceptē.
1931–1937: dalība vairākos
starptautiskos psihologu un filozofu kongresos.
1932: Latvijas Universitātes delegāts
X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā
psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi.
1934: Latvijas Universitātes delegāts VIII
Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu
komitejā par Latvijas pārstāvi.
1937: dalība XI Starptautiskajā
psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
Piedalījies "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" 1. sējuma sagatavošanā
DARBI
1911: "Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs".
1913: "Dzīves apnikums un dzīves prieks".
1914: "J. G. Fihte".
1914: "Poruks kā domātājs".
1914: "Eiropas kara filozofija".
1916: "Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju".
1921: "Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā".
1927: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski – filozofiskie uzskati un viņu kritika".
1928: "Ievads filozofijā".
1930: "Imanuels Kants dzīvē un darbā" (kopā ar A. Stūrīti un K. Krauliņu).
1935: "Gara problēmas".
1935: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma".
1936: "Imanuēls Kants".
1937: "L'âme et la conscience, in: Travaux du IXe congrès international de philosophie".
1944: "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru".
No divdesmitajiem gadiem aktīvi publicējās periodikā par filozofiskiem, psiholoģiskiem, reliģiskiem, kultūrfilozofiskiem un pedagoģiskiem jautājumiem latviešu, krievu, vācu un franču valodā.
Gan Valmierā, gan Rīgā lasījis daudzas publiskas
lekcijas par filozofijas, reliģijas un pedagoģijas jautājumiem
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1915–1917: darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas
Kultūras birojā. Rakstījis recenzijas par latviešu literatūras notikumiem un
Maskavas zinātnes un mākslas dzīvi latviešu un krievu izdevumos, kā arī
piedalījies tā saukto "latviešu inteliģences vakaru" rīkošanā, kuru mērķis bija apvienot inteliģenci ap latviešu nacionālās kultūras un
nākotnes mērķiem un attīstīt atjaunojamās Latvijas valstiskās un kultūras
idejas. Kādā no šiem vakariem 1916. gada februārī ierosinājis projektu par
patstāvīgu latviešu augstskolu brīvā Latvijā.
1917: Valmierā organizējis pirmo Tautas universitāti
Latvijā.
1919–1921: Latvijas Augstskolas (Latvijas universitātes) padomes sekretārs, organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam – vadīja Latvijas Augstskolas organizācijas padomes darbu.
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No vācu valodas19??: Ernsts Bernheims "Vēstures filozofija, viņas vēsture un uzdevumi".
No krievu valodas1951: Ivans Gončarovs "Krauja" (kopā ar Elīnu Zālīti).
Latviski tulkojis Šarla Bodlēra, Ļeva Tolstoja un Lukiāna darbus.