Austra Dāle

Dzimusi muitas ierēdņa un namsaimnieka ģimenē.
1923: salaulājusies ar rakstnieku Ati Ķeniņu.
1926. gada 19. aprīlis: Keniņu ģimenē piedzimst dvīņi Gundars un Agris.
1940: Austras Dāles vīrs Atis Ķeniņš tiek apcietināts un 1941. gada 8. martā notiesāts “par pretpadomju darbību” uz pieciem gadiem izsūtījumā Kazahstānā.
1944: Atis Ķeniņš atgriežas no izsūtījuma.
1951–1955: izsūtījumā Kazahstānā kopā ar vīru Ati Ķeniņu.

1911: pirmā nozīmīgā literārā publikācija – Stendāla stāsta "Kastro klostera priekšniece" tulkojums laikrakstā "Latvija" (17./30.VI-6./19.VII) (pirmais Stendāla darbu tulkojums latviešu valodā).
1913: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Gavēņa laikā" laikrakstā "Latvija" (6./19.IV).

Dzeja
"Ēnu rotaļas" (1922)
"Dzīves dziesma" (1935)
"Vēju vēstis" (1937)
"Tāli gaisi" (1944)
"Sanoši strauti" (1970)

Tulkojumi
1944: Gēte. "Gara radinieki" (Zelta Ābele).
1949: Ivans Turgeņevs. "Tēvi un dēli" (LVI).
1950: D.N. Mamins-Sibirjaks. "Aļonuškas pasaciņas " (LVI).
1957: Vera Inbere. "Kad es biju maziņa" (LVI).
1962: Vasilijs Jans. "Batijs" (LVI).
1964: Aleksandrs Rekemčuks. "Vasaras atvaļinājumu laiks" (Liesma).
1967: Jans Vasilis. "Uz pēdējo jūru" (Liesma).

Atdzejojusi Heinriha Heines, Aleksandra Puškina, Nikolaja Ņekrasova liriku.

Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā.

1929: grāmatā izdota vēsturiska apcere "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē".

Par dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (Vaiņags, 1921)
"Tās nav drausmīgās pusnakts ēnas, kuru varā ir Austras Dāles dzeja. Tie ir drīzāk saulainas vasaras pusdienas ēnu plankumi, kas rotaļīgi kustas, saules stariem laužoties cauri sulotam lapu biezoknim. Laukā ir spilgta pusdienas saule, bet dzejniece nemīl viņas neaizklāta spilgtuma. Tā ir aizplīvurotu paēnu uzmeklējusi, kurā tīksmīgi izburt jūtu rotaļas no saules un ēnu ņirbīgiem krustojumiem. Šīs ēnu rotaļas ir intīma jūtu lirika, patiesa un nesamākslota, tāpēc Austras Dāles dzejoļu grāmata sniedz patīkamu veldzi dzejas cienītājiem. Dzejnieces tematiem nav tieša sakara ar reālo dzīvi, izņemot pēdējo īsāko grāmatas nodaļu "Aiz karogiem", kur atbalsojas latviešu cīņu laikmets par savu brīvību. Pirmajos trīs nodalījumos: "Ar Tevi", "Mūžība un mirkļi" un "Kristāla kāpes" – tie ir intīmi pārdzīvojumi un pārdomas. Viņi atklāj interesantu personību: vieglas ēnas ir harmoniski izlīdzinājušas pārāk spilgtas gaviles un pārāk tumšas mokas, kādas tās parasti sastop jūtu lirikā."
Paula Jēgere Freimane. Austra Dāle. Ēnu rotaļas. Ritums, Nr.2 (01.02.1922)"Austras Dāles pirmā laika lirikai raksturīgs garīgums, klusas skumjas un tikpat kluss prieks. Sāpju bangainais dziļums un prieka skurbinošais lidojums tai svešs. Gars, dzīvi uzņemdams kā neatvairāmību, viegli aizslīd pāri traģiskiem momentiem, tomēr tiekdamies pēc lielākas skaidrības un patiesības. Daļa Dāles dzejoļu, kas rakstīti viņas literāriskas darbības pirmos gados, sakopota krājumā "Ēnu rotaļas" (1922). Dzejnieci jau pārveidojušos redzam turpmākā lirikas kopojumā "Dzīves dziesma" (1935). Te dominē mīla, kvēla aizrautība, intimitāte. Visām dzīves parādībām dzejniece pieskaras ar maigumu, visam pārsedz vieglu romantikas plīvuru. Viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja, tikai uzticams draugs vīrietim. (..) Tīra sievišķība, sievietes īstā uzdevuma pareiza izpratne, plaša izjūtu gamma, ietverta klusinātos toņos — tas viss Dāles liriku dara pievilcīgu. Skaisti ir vienkāršie, apgarotie dzejoļi "Mīlestība", "Mēs divi vien", "Saules", "Kristus atnākšana", "Bēthovens", "Altāris". Dāle savā būtībā ticētāja. Reizēm iegrimdama skumjās un vientulībā, viņa tomēr jauž, ka "sirds no nakts grib bēgt pret rītu"; diena tai liekas kā "zeltaini zaigojošs vīns". Dzejnieces vaigā mirdz apskaidrība un mīlestība. Šad tad tā pievēršas arī konkrētībai, piemēram, dzejoļos "Vecā māja", "Sējums" u.c., te tomēr neradot spēcīgākus priekšstatus. Maiga jūtu lirika ir un, liekas, arī paliks viņas stiprākā puse."Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 127.–128. lpp.

"Dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi"
(1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi – romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums."

Jānis Andersons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

""Savas dzejnieces dāvanas būšu mantojusi laikam no tēva. Neraugoties uz savu prozaisko dienišķo nodarbošanos – tēvs strādāja kā muitas ierēdnis – viņš bija īsts gara estēts, liels literatūras un mākslas cienītājs. Mūsu mājās dažkārt ciemojās rakstnieki – mākslinieki. [..] Jau agri – vēl savos Maldoņa ģimnāzistes laikos sāku grēkot – rakstīt dzejas, ko turpināju kara gados Maskavā, apmeklējot augstākos sieviešu kursus. Studēju vēsturi. Studijas turpināju Latvijas universitātē, kuru beidzu ar cand. hist. grādu. [..]
Visvairāk sevi atrodu dzejās, lai gan prozā esmu rakstījusi diezgan daudz: recenzijas par grāmatām un teātri. [..] Tad vēl – ļoti mīlu ceļot. Pazīstu labi Krieviju – esmu bijusi pat Kaukāzā. Arī Somijā, Lietuvā, Polijā. Mans visjaunākais ceļojums noveda mani Itālijā."
Austra Dāle visa izpaužas savā lirikā – intīmā, maigā un klusā, bez lieliem saviļņojumiem, kāda ir šīs īstās latvju sievietes un mātes dzīve. [..] "viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja". A. Dāle ir intīma dzejniece un mīl šo īpašību [..]"

Raksta pirmpublikācija žurnālā "Zeltene". J. Mednieks. Sarunas. Latvju sievietes mākslā un darbā. Rīga: J. Grīnberga apgāds, 46.–48. lpp.

Fiammetta

Ķeniņa

Kaukāzs

Somija

Polija

Itālija

Lietuva

1966
Amerikas Savienotās Valstis
Rudenī Austra Dāle viesojas pie dēla, profesora Gundara Ķeniņa–Kinga ASV rietumkrastā, dažas dienas uzturoties arī Ņujorkā.

1966
Ņujorka

Studenšu korporācija "Varavīksne"
Viena no korporācijas dibinātājām

Bijusi aktīva Latvijas izglītības biedrības locekle, biedrības dāmu komitejas sekretāre.

1920
Latvju demokrātu savienība
Deputāta kandidāte Rīgas domes vēlēšanās (1920)Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās

1901–1910
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

1914–1917
Maskavas Augstākie sieviešu kursi
Maskava
Studējusi vēsturi.

1920–1928
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beigusi Latvijas universitātes vēstures nodaļu ar cand. hist. grādu (1928).Pēc Latvijas Universitātes beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929).

1912–1914
M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija
Rīga
Strādā par skolotāju Milleres privātģimnāzijā.

1914–1917
Maskava
Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās.

1917–1919
Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
Skolotāja

1919–1924
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Skolotāja

1930–1936
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Vēstures skolotāja

1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"
Rīga
Redaktore

1951–1955
Kekšetau

07.03.1951
Apsūdzēta par pretpadomju aģitāciju.

Rīgas Pirmie Meža kapi