1921: pirmā publikācija – raksts "Radīšana un intuīcija" (Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3)
Periodikā publicējusi apceres par estētiku un filozofiju, mēģinot savienot galvenos estētikas jautājumus ar Anrī Bergsona intuitīvisma filozofiju, uzsverot estētiskās pieredzes, radošās brīvības un pārdzīvojuma pašvērtību.
1923: "Anrī Bergsona revolucionārā nozīme filozofijā" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr. 2-3)
1925: "Fallija domas par mākslu" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr. 2-4).
1926: "Gara krīze" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr. 7).
1926: doktores disertācija "Kritiskais un zinātniskais virziens tagadnes vācu estētikā" iespiesta Parīzes filozofisko darbu izdevniecībā. Pēc šīs publikācijas, franču filozofs Šarla Lalo sagatavoja recenziju žurnālā "Revue philosophique", kas radīja interesi par Mildu Palēviču starptautiskā mērogā – viņa tika aicināta ar priekšlasījumiem vairākos vispasaules kongresos un konferencēs. Pētījums Latvijā guva mazu atsaucību. Kultūras fonda Dome noraidīja Palēvičas vēlēšanos to izdot latviešu valodā kā atsevišķu grāmatu. Filozofe turpināja disertācijā aizsākto pētījumu loku, un 1936. gadā Latvijā tika izdots krājums "Aistētikas problēmas”.
1928: viena no Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības dibinātājām un biedrēm.
Līdz 1948: docējusi estētikas kursus Latvijas Valsts Universitātē, tad tikusi no darba atlaista, liedzot publicēšanās iespējas.
Līdz 1950: docējusi estētikas kursus Latvijas Valsts Konservatorijā, tad tikusi no darba atlaista, liedzot publicēšanās iespējas.
Vēlāk publicēti tikai atsevišķi Palevičas sacerējumi: "Estētiskā būtības izpratne" ("Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis", 1956, 3), "Radīšanas princips Raiņa estētikā" ("Karogs", 1963, 9).
Manuskriptā palicis pētījums "Estētiskās domas attīstība Latvijā".