Milda Paleviča

Dzimusi skolotāja ģimenē Indriķa Palēviča (1862–1940), kurš vadījis Lielezeres ministrijas skolu, un viņa sievas Annas (dzimusi Brūns, 1867–1926) ģimenē kā otrais bērns. (Māsa Sofija dzimusi 1887. gadā, brālis Valdemārs 1890. gadā.)
Jukuma Palēviča brāļameita.

1908. gada maijā: par piedalīšanos revolūcijas notikumos tiek arestēta. Divus mēnešus atrodas Butirku cietumā Maskavā, pret galvojumu atbrīvota. 1908. gada oktobrī Maskavā tiesāta un attaisnota. Lai izvairītos no otrreizējā apcietinājuma, emigrē uz Vīni, tad uz Ženēvu.
1909: decembrī apprecas ar savu kādreizējo ģimnāzijas skolotāju Konrādu Bullānu (rakstnieku Falliju).
1910: piedzimst dēls Arnolds Bullāns.
1913: piedzimst meita Adele Bullāne.
1913: rudenī tiek šķirta laulība ar Falliju.
1914–1917: turpina filozofijas studijas Parīzē, strādā dažādus darbus.
1917: jūlijā kopā ar abiem bērniem dodas ar lielo emigrantu vilni no Parīzes caur Skandināviju un visu Krieviju uz Tālajiem Austrumiem, Mandžuriju, kur atrodas tuvinieki. Tālāk uz Vladivostoku.
Vladivostokā iepazīstas ar savu otro vīru — kapteini Andreju Biti.
1920: kopā ar ģimeni atgriežas Latvijā.
1920: piedzimst dēls Andris Bite.

1921: pirmā publikācija – raksts "Radīšana un intuīcija" (Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3)

Periodikā publicējusi apceres par estētiku un filozofiju, mēģinot savienot galvenos estētikas jautājumus ar Anrī Bergsona intuitīvisma filozofiju, uzsverot estētiskās pieredzes, radošās brīvības un pārdzīvojuma pašvērtību.

1923: "Anrī Bergsona revolucionārā nozīme filozofijā" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr. 2-3)
1925: "Fallija domas par mākslu" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr. 2-4).
1926: "Gara krīze" ("Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr. 7).

1926: doktores disertācija "Kritiskais un zinātniskais virziens tagadnes vācu estētikā" iespiesta Parīzes filozofisko darbu izdevniecībā. Pēc šīs publikācijas, franču filozofs Šarla Lalo sagatavoja recenziju žurnālā "Revue philosophique", kas radīja interesi par Mildu Palēviču starptautiskā mērogā – viņa tika aicināta ar priekšlasījumiem vairākos vispasaules kongresos un konferencēs. Pētījums Latvijā guva mazu atsaucību. Kultūras fonda Dome noraidīja Palēvičas vēlēšanos to izdot latviešu valodā kā atsevišķu grāmatu. Filozofe turpināja disertācijā aizsākto pētījumu loku, un 1936. gadā Latvijā tika izdots krājums "Aistētikas problēmas”.

1928: viena no Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības dibinātājām un biedrēm.

Līdz 1948: docējusi estētikas kursus Latvijas Valsts Universitātē, tad tikusi no darba atlaista, liedzot publicēšanās iespējas.

Līdz 1950: docējusi estētikas kursus Latvijas Valsts Konservatorijā, tad tikusi no darba atlaista, liedzot publicēšanās iespējas.
Vēlāk publicēti tikai atsevišķi Palevičas sacerējumi: "Estētiskā būtības izpratne" ("Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis", 1956, 3), "Radīšanas princips Raiņa estētikā" ("Karogs", 1963, 9).

Manuskriptā palicis pētījums "Estētiskās domas attīstība Latvijā".

Par Mildas Palevičas darbiem
"Palēviča nav radījusi racionālu, vīrišķīgu, pabeigtu estētiskās teorijas sistēmu, bet sniegusi īpatnu, sievišķīgu koncepciju, kurā vairāk iracionālā nekā racionālā, vairāk sirds un intuīcijas nekā prāta un intelekta. Tas ir tas filozofijas striktajām sistēmām dažkārt tik ļoti pietrūkstošais faktors, emocionālais līmenis, kas ietver sevī neizzināmības, jābūtības koeficientu."

Iveta Zvaigzne. Mildas Palevičas dzīve un filozofija. Karogs, Nr. 5/6, 1991.

Palēviča

Bulāne, Paļeviča, Paleviča-Bite

Studenšu korporācija "Gundega"
Studenšu korporācijas "Gundega" goda filistre

1928–1940
Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga
1928: priekšniece

1934–1940
Latvijas sievietes darba tiesību aizsardzības biedrība "Open Door"
Rīga
Dibinātāja.

1889–1896
Rozes skola

1896–1905
Ropaži

1905–1908
Rīga

1908
Vīne
Lai izvairītos no otrreizēja apcietinājuma, emigrējusi uz Vīni, tad uz Ženēvu.

1908
Ženēva

1909
Strasbūra

1911–1917
Parīze

1917–1920
Vladivostoka

1920–1972
Rīga

1901
Štēgmanes privātģimnāzija
Rīga

1904
Dolgihu komercskola
Rīga
Mācību gada vidū izstājas no komercskolas 5. klases un izvēlas mācības Annas Ķeniņas ģimnāzijā.

1906–1908
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Rīga

1909–1910
Strasbūras Universitāte
Strasbūra
Filozofijas fakultāte

1911–1914
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Franču valodas un mākslas vēstures studijas.Aizstāv diplomdarbu par renesanses gleznotāju Filipīno Lipi.

1914–1917
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Filozofijas studijas, gatavojot doktorātu Spinozas filozofijā.

1923–1925
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Iegūst doktora grādu, aizstāvot disertāciju estētikā "Kritiskais un zinātniskais virziens tagadnes vācu estētikā". Darbs franču valodā izdots grāmatā Francijā 1926. gadā.

05.1907
Rīga
Arestēta par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā. Pēc mēneša Maskavas "Sročnajā" cietumā tiek atbrīvota – līdz tiesai.

05.1908
Maskava
Pavada 2 mēnešus "Butirkas" cietumā, no kura tiek atbrīvota pret naudas galvojumu. 1908. gada oktobrī Maskavā tiesāta un attaisnota. Līdzi uz tiesu brauc ģimnāzijas direktore Anna Rūmane-Ķeniņa, un viņas liecībai ir liela nozīme.

1908
Vīne

1909
Strasbūra

1911
Parīze

1917–1920
Vladivostoka

07.1917
Mandžūrija

1910–1911
Itālija
Kopā ar Falliju un viņa skolniecēm dodas ceļojumā uz Itāliju renesanses mākslas pētīšanas nolūkos (Florences un Venēcijas muzeji un baznīcas).

01.1911
Florence

1914–1917
Parīze
Slimo kopēja, masiere, stundu pasniedzēja

1917–1918
Mandžūrija
Mandžūrijas ģimnāzijaFranču valodas skolotāja

1918–1920
Vladivostoka
Vladivostokas universitāteFranču valodas pasniedzēja

1918–1920
Vladivostoka
Vladivostokas skolotāju institūtsMākslas psiholoģijas lektore

1920–1946
Latvian Conservatoire
Rīga
Estētikas un mākslas vēstures kursa lektore, no 1930. gada – docente.

1920
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Rīga
Skolotāja

Rīgas Pirmie Meža kapi