1881: uzsācis mācības Liepājas ģimnāzijā, bijis aktīvs Jaņa Jansona-Brauna dibinātā latviešu puciņa biedrs. Liepājas ģimnāzijā ticis raksturots kā kluss, kautrs un atturīgs savādnieks, izcils šachists un mācību ziņā pirmais skolnieks klasē. Īpašās sekmes mācībās devušas iespēju pāriet no zemākās klases augstākajā. Klusajā savādniekā tomēr dažbrīd uzliesmojusi spītība, kas to novedusi konfliktā ar klases audzinātāju vācu valodas skolotāju Šēnu. Konflikts ar Šēnu bijis arī iemesls vairākām "netaisnām atzīmēm" kursa gaitā.
1891: pēc ģimnāzijas beigšanas strādājis par mājskolotāju "Zaļeniekos" pie muižas rentnieka Neibunga. Strādājot sacerējis stāstu "Maizes dēļ", kurš līdz mūsdienām nav saglabājies.
1892: devies studēt uz Tērbatas Universitāti, kur bez iestājpārbaudījumu veikšanas ticis uzņemts Vēstures un filoloģijas fakultātē. Universitātē ieradies ar pārliecinātu marksistisku pasaules uzskatu, nodibinājis tuvas attiecības ar Studentu zinātniski literārās biedrības radikālākajiem biedriem, drīz arī pats kļūstot par biedrības biedru. Tērbatas Universitātē atvēries – ticis raksturots kā straujš, dzīvespriecīgs un humora pilns. Studentu zinātniski literārajā biedrībā "Pīpkolonijā" bijis pats straujākais, kaislīgākais un radikālākais biedrs, sakarā ar to viņam nepārtraukti bijuši strīdi un diskusijas ar citiem biedriem.
1893: nespējot iekļauties Tērbatas Universitātes pulkā, devies studēt uz Maskavas Universitāti, kur studējis Janis Jansons-Brauns un citi liepājnieki. Iestājies Vēstures un filoloģijas fakultātē, ieguvis Mečerska stipendiju, kas to gandrīz pilnīgi materiāli nodrošinājusi. Bijis viens no Maskavas studentu marksistu pulciņa dibinātājiem – latviešu marksistiskie studenti sapulcējušies gandrīz katru sestdienas un svētdienas vakaru, lasījuši referātus, iztirzājuši periodiku, studējuši Marksa "Kapitālu", no kura atsevišķus fragmentus tulkojuši latviski.
1895: politiskā darbība un aizraušanās ar alkoholu traucējusi mācībām, tādēļ pārgājis uz Juridisko fakultāti, zaudējot Mečerska stipendiju.
1895: finansiālās situācijas dēļ rektoram iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atgriezt viņu Vēstures un filoloģijas fakultātē.
1896: iesniedzis rektoram beidzamo lūgumu atkārtoti pārcelt viņu uz Juridisko fakultāti. Šoreiz viņa rezultāti bijuši labāki – viņu pārcēluši uz juridisko fakultāti, atstājot stipendiju.
1900: pēc studiju beigšanas atgriezies dzimtajās mājās un miris no sirdstriekas. Tikai vairākus gadus pēc viņa nāves abas lugas tikušas publicētas.