Jukums Palevičs
18.05.1873 – 23.07.1900
Jukums Palevičs (1873–1900) – rakstnieks. Idejiski saistīts ar jaunstrāvnieku ideoloģiju, viņu aizstāvēto reālismu un sociālo problemātiku literatūrā. Sarakstījis trīs nelielus darbus prozā, divas lugas un dažus publicistikas rakstus.Interese par literatūru radusies jau mācoties Liepājas ģimnāzijā, pirmos mēģinājumus radoši izpausties iedrošinājis brālis Indriķis, kas bijis cītīgs Liepājā iznākošās nedēļas lapas "Latvietis" līdzstrādnieks. Studējis Tērbatas Universitātē, vēlāk Maskavas Universitātē, kur sarakstījis savas abas lugas – lugu "Preilenīte" un drāmu "Spīgaņi", kas velak iespiesta un pazīstama ar nosaukumu "Purvā". Kaut arī Jukuma Paļeviča atstātais literārais mantojums nav liels, tas ir savdabīgs un tam pieder noteikta loma demokrātisko tradīciju veidošanā latviešu literatūrā, īpaši latviešu dramaturģijā.
Dzimšanas laiks/vieta
18.05.1873
Dzimis Bunkas pagasta Izriedes muižā. Dzimis kalpa ģimenē, bijis jaunākais no septiņiem dēliem.
Miršanas laiks/vieta
23.07.1900
Ropaži
Pēc studiju beigšanas atgriezies dzimtajās mājās un piedzīvojis pēkšņu nāvi.
Personiska informācija
1881: uzsācis mācības Liepājas ģimnāzijā, bijis aktīvs Jaņa Jansona-Brauna dibinātā latviešu puciņa biedrs. Liepājas ģimnāzijā ticis raksturots kā kluss, kautrs un atturīgs savādnieks, izcils šachists un mācību ziņā pirmais skolnieks klasē. Īpašās sekmes mācībās devušas iespēju pāriet no zemākās klases augstākajā. Klusajā savādniekā tomēr dažbrīd uzliesmojusi spītība, kas to novedusi konfliktā ar klases audzinātāju vācu valodas skolotāju Šēnu. Konflikts ar Šēnu bijis arī iemesls vairākām "netaisnām atzīmēm" kursa gaitā.
1891: pēc ģimnāzijas beigšanas strādājis par mājskolotāju "Zaļeniekos" pie muižas rentnieka Neibunga. Strādājot sacerējis stāstu "Maizes dēļ", kurš līdz mūsdienām nav saglabājies.
1892: devies studēt uz Tērbatas Universitāti, kur bez iestājpārbaudījumu veikšanas ticis uzņemts Vēstures un filoloģijas fakultātē. Universitātē ieradies ar pārliecinātu marksistisku pasaules uzskatu, nodibinājis tuvas attiecības ar Studentu zinātniski literārās biedrības radikālākajiem biedriem, drīz arī pats kļūstot par biedrības biedru. Tērbatas Universitātē atvēries – ticis raksturots kā straujš, dzīvespriecīgs un humora pilns. Studentu zinātniski literārajā biedrībā "Pīpkolonijā" bijis pats straujākais, kaislīgākais un radikālākais biedrs, sakarā ar to viņam nepārtraukti bijuši strīdi un diskusijas ar citiem biedriem.
1893: nespējot iekļauties Tērbatas Universitātes pulkā, devies studēt uz Maskavas Universitāti, kur studējis Janis Jansons-Brauns un citi liepājnieki. Iestājies Vēstures un filoloģijas fakultātē, ieguvis Mečerska stipendiju, kas to gandrīz pilnīgi materiāli nodrošinājusi. Bijis viens no Maskavas studentu marksistu pulciņa dibinātājiem – latviešu marksistiskie studenti sapulcējušies gandrīz katru sestdienas un svētdienas vakaru, lasījuši referātus, iztirzājuši periodiku, studējuši Marksa "Kapitālu", no kura atsevišķus fragmentus tulkojuši latviski.
1895: politiskā darbība un aizraušanās ar alkoholu traucējusi mācībām, tādēļ pārgājis uz Juridisko fakultāti, zaudējot Mečerska stipendiju.
1895: finansiālās situācijas dēļ rektoram iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atgriezt viņu Vēstures un filoloģijas fakultātē.
1896: iesniedzis rektoram beidzamo lūgumu atkārtoti pārcelt viņu uz Juridisko fakultāti. Šoreiz viņa rezultāti bijuši labāki – viņu pārcēluši uz juridisko fakultāti, atstājot stipendiju.
1900: pēc studiju beigšanas atgriezies dzimtajās mājās un miris no sirdstriekas. Tikai vairākus gadus pēc viņa nāves abas lugas tikušas publicētas.
Profesionālā darbība
1889: pirmā publikācija – tēlojums "Par vēlu" laikraksta "Dienas Lapa" 258. pielikumā. Tēlojums iespiests anonīmi.
1893: otrais iespiestais darbs – satīrisks feļetons "Daiļas lasītājas un laipni lasītāji" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" 6. pielikumā.
Lugas
1903: pirmo reizi laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārajā pielikumā iespiesta joku luga 4 cēlienos "Preilenīte". Lugas oriģināls nozudis, līdz ar to nav iespējams noskaidrot tās sarakstīšanas laiku. Tā ir asa satīra par buržuāziju, tās audzināšanas metodēm, mantrausību un tautiskajiem veikaliem. Jaunais Rīgas teātris "Preilenīti" iestudē 1908. gadā, Dailes teātris – 1926. gadā.
1903: drāma "Spīgaņi" ar nosaukumu "Purvā" tika publicēta laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārajā pielikumā.
Stāsti
1894: laikrakstā "Dienas lapa" publicēts pēdējais prozas darbs – "Romantisks stāsts pret romantismu" – stāsts "Kā Cibiņu Juris iebrauca laulības ostā", tas ir satīrisks stāsts, kas vērsts pret mietpilsonību, tautiskā romantisma epigonismu un senlliteratūru.
Krājumi
1937: "Kopoti raksti" (Prometejs).
Saiknes
Indriķis Palēvičs - Brālis
Janis Jansons - Domubiedrs
Milda Paleviča - Brāļameita
Nodarbes
Izglītība
Ezeres pagasts
Mācījies Lielezeres ministrijas skolā, ko vadījis viņa vecākais brālis Indriķis.
1888–1891
Liepājas ģimnāzija
Liepāja
Mācījies Liepājas ģimnāzijā, kur aktīvi iesaistījies skolnieku pašizglītības pulciņā kopā ar Jāni Jansonu-Braunu, Frici Roziņu un citiem vēlākajiem jaunstrāvniekiem.
1892–1893
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē.
1893–1900
Maskavas Universitāte
Maskava
Studējis Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas un Juridiskajā fakultātē.
Apglabāts
27.07.1900
Baltezera kapi