Fallijs

Dzimis saimnieka ģimenē.
1905: pārcietis garīgu slimību.
No 1908: uzturējies galvenokārt Rietumeiropas kultūras centros – Parīzē, Minhenē, Venēcijā, Florencē, Romā un citur, gan izglītodamies, gan nodarbodamies ar literatūru, kā arī cenšoties uzlabot savu veselību.
1909: salaulājies ar studenti, vēlāk pazīstamo filozofi Mildu Paleviču.
1911: studēdams un strādādams pie saviem dzejoļiem, atkal pārpūlās un saslimst.

Viens no Fallija iecienītākajiem autoriem – Heinrihs Heine. Literatūras vēsturē Fallijs tradicionāli pieskaitīts pie dekadentiem un agrīnajiem modernistiem. Fallija darbi publicēti tādos periodiskajos izdevumos kā "Mājas Viesis" (t.s. literārajā pielikumā un mēnešrakstā), "Saimnieču un zelteņu kalendārs", "Dienas Lapa", "Zalktis" u.c.

Fallija darbi iekļauti tādos koprājumos un antoloģijās kā "Lettische Lyrik" (1924), "Runča vezums" (1953), "Paradīzes meklētāji" (1964), "Latviešu dzejas antoloģija" (1972, 3. sējums), "Lotyšská literatura" (2000), "Nakts rotaļas" (2004), "Rainim. Simts dzejnieku simts dzejoļi" (2013), "Latviešu mīlas stāsti 20. gadsimta ieskaņā" (2015).

Pirmā publikācija
1900: dzejolis "Kas vaiga sviedros sausu maizi lauž?" laikrakstā "Sociāldemokrāts" (Nr. 1, Londonā)

Liroepika
1906: Dēmons
1907: Tanheizers
1907: Tristans un Izolde
1908: Lisabona
1911: Dižlatvieši

Dzeja
1904: Daile un spēks un milzums
1904: Dziesmu leja un kalna gals
1906: Dziesmu svētki
1906: Prometejs un Dionīss [1972. gadā – izdevums trimdā]

Drāma
1904: Asaru Jūlīte
1905: Herakless
1905: Arnolds Nolle
1905: Selgā

Izlases
1942: Dzejdarbu izlase [dzeja, proza, drāma]
2009: Man dziesminieka gaita [dzeja un proza]

Proza
1904: Krēslā

Dzeja bērniem
1993: Meža balodīts

Andrejs Johansons par Fallija dzejnieka karjeras sākumu

"Atklātībā viņš bija parādījies jau dažus gadus iepriekš – vispirms latviešu sociālistu nelegālajos izdevumos ārzemēs (pirmais dzejolis ar Tirteja pseudonimu, bet tipiski "šķirisko" virsrakstu "Kas sviedriem vaigā sausu maizi lauž" iespiests 1900. g.). Tomēr šķiru māksla Fallijam bija tikai gluži epizodiska aizraušanās, un jau 1901. g. publicētajā satirā Ziedoņa sapnis, kas padarīja jauno autoru populāru un reizē sagādāja tam daudz ienaidnieku, viņš izdalīja dzēlīgus "kodienus" gan pa kreisi, gan labi. Šai spilgti subjektīvajā darbā tiesāta visa toreizējā latviešu kultūra, atzinīgi novērtējot vienīgi Raini un komponistu J. Vītolu; tur netrūkst pārspīlējumu un neveiklību, taču vaļīgajos pantos visgarām atspīd autora rosīgā fantāzija, un simpātiska ir viņa cīņa pret mākslas stagnāciju un provinciālismu."

Johansons, Andrejs. Fallija lirika un poēmas. Latviešu literatūra. Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1954, 4. sējums, 241. lpp.

Lolija Vēze par Fallija daiļradi

"Kopumā mākslinieciskais līmenis ļoti, ļoti nevienmērīgs. Kalni un lejas, sasniegumi un neveiksmes. Pēdējo pat vairāk. Nereti tas traucējis labvēlīgi un objektīvi vērtēt izdevušos darbus. [..] Poēmas ar acīmredzami aizgūtiem tēliem: Dēmons – no Ļermontova, Tanheizers – no Heines, Zalkša līgava – no pašmāju Lautenbaha-Jūsmiņa. Paturēsim prātā, ka latviešu literatūra literatūra būtībā sākusies ar pārcēlumiem, lokalizējumiem un varoņu ceļošanu no rokām rokās – vienalga, attaisnotu vai neattaisnotu – neuzskatīja par grēku. [..] Ne tikai poēmās, arī citos Fallija darbos daudz bībelisku un mitoloģisku sižetu. Fallija lugas nevar nosaukt par veiksmīgām. [..] Tas arī saprotams – kokaini, garlaicīgi dialogi, dramaturģiskas darbības trūkums. [..] Krietni veiksmīgāks ir Fallija devums prozā. Pirmām kārtām minams stāsts no zēna gadiem "Putniņš" un stāsts "Nellija" – abi uzrakstīti reālistiska manierē. [..] Nellija ir ielasmeita, kas, apstākļi spiesta, nonākusi līdz sabiedrības padibenēm [..] Stāsts savam laikam visai novatorisks. Gadsimta sākumā par tādām lietām nemēdza pieklājīgā sabiedrībā publiski runāt, vēl jo mazāk rakstīt. [..] Savdabīgi ir Fallija īsprozas darbi – skices un tēlojumi, kuriem pilnīgi atšķirīga stilistika. Tās ir impresionistiskas, romantiskas, psiholoģiski niansētas ainiņas. [..] Fallija īstā stihija, īstais aicinājums tomēr ir dzeja. [..] Gadās pārspīlēti panti, jo Fallijam bieži pietrūcis mēra izjūtas, taču ne mazums sirdsskaidras, apdvēseļotas, smeldzīgas dabas un mīlas lirikas. [..] Senatnei un nacionālās atmodas ideāliem veltītie dzejoļi ir himniski un patētiski, šodienas acīm raugoties, – reizēm pārāk didaktiski. Taču konkrētajā situācijā un laikmeta vēsmās šādai dzejai bija sava nozīme sabiedriskās domas veidošanā un uzturēšanā."

Vēze, Lolija. “Manī ir ne tikai divdaba, bet desmitdaba”. Karogs, 1991, Nr. 5–6, 233.–234. lpp.

Viktors Eglītis par Falliju

"Bez šaubām, Fallijs bija vienreizēja ģeniāla personība. Vienkāršiem talantiem ir pavisam citādas gaitas un mūžs. [..] Viņa radīšanas tehnikā diletantisma pazīmes tā ir netika iztīrītas ar lēni, bet neatlaidīgi iegūstamo formu meistarību. Bet kas nebaidīsies no grūtībām, tas jo sevišķi bagātīgo gara devu izcels no viņa poēmām, cik tumšas tās uz pirmo lasījumu arī neliktos. Neviena bojā gājušā latvju ģenija man nav tik žēl, kā Fallija, kaut ar viņu man iznāca tik grūta un ilga, patiesībā gan, gluži nevajadzīga cīņa, tomēr ierosinoša un atradumiem bagāta."

Eglītis, Viktors. Atmiņas par Falliju. Daugavas Vēstnesis, 1943, Nr. 230, 4. lpp.

Konrāds Bullāns

Tirtejs, Fēlikss

Jēkabpils apriņķa skola
Jēkabpils

Pēterburgas 10. ģimnāzija
Sanktpēterburga
Beidzis ģimnāziju ar mācītāja Jāņa Sandera atbalstu. Vecākās klasēs piedalās latviešu pulciņā, kurā arī Seržants, Ruiga, Šīraks, Poriets un citi.

1898–1904
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis tieslietas. Pārcietis garīgu slimību, pēc kuras 1905. gadā atgriezies Latvijā.

1911
Frīdriha Aleksandra Erlangenas Universitāte
Berlīne
Studē ekonomiku. Studēdams un strādādams pie saviem dzejoļiem, atkal pārpūlas un saslimst.

1877–1885
Jēkabpils

1885
Saratova

1896–1905
Sanktpēterburga

1905
Rīga

1908–1909
Ženēva

04.1909
Strasbūra

08.1909
Minhene

1911–1914
Parīze
1913. gadā Fallijs aizbrauc uz Rigu, taču drīz atgriežas Parīzē.

1911
Berlīne

1915
Maskava

1906–1908
Ķeniņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Krievu valodas skolotājs

1910–1911
Berlīne
Strādā pie profesora Kārļa Baloža statistikas birojā Berlīnē.

1915
Maskava
Strādā par Latvijas kultūras biroja sekretāru un laikraksta "Dzimtenes Atbalss" redakcijā.

1908
Parīze
Parīzē kādu laiku studē itāliešu glezniecību.

1910–1911
Itālija
Dodas ceļojumā kopā ar sievu Mildu Paleviču un trim skolniecēm uz Itāliju renesanses mākslas pētīšanas nolūkos (Florences un Venēcijas muzeji un baznīcas).

1911
Roma

1911
Berlīne

1915
Norvēģija
Fallijs caur Londonu un Norvēģiju pēdējo reizi brauc uz Latviju.

1915
Londona
Fallijs caur Londonu un Norvēģiju pēdējo reizi brauc uz Latviju.

1915
Kijiva

1915
Minska

1915
Maskava

Vedenskas kapi
Apbedīts Maskavas luterāņu kapos Vedenskā.