Līvija Volkova

Dzimusi advokāta ģimenē. Vecāki tikuši izsūtīti 1941. gada jūnijā. Tēvs miris Sibīrijā, māte Erīna Volkova atbēgusi uz Latviju 1948. gadā, kļuvusi par Mariju Lagzdiņu (Lagzdiņa – viņas dzimtais uzvārds).

Līvijas Volkovas darbu pamatā rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, laikmeta kultūras procesa un rakstnieka psiholoģijas interpretācija; Volkova novērsusi padomju ideoloģijas uzspiestos sagrozījumus un noklusējumus, izcēlusi Rūdolfa Blaumaņa saistību ar Rietumeiropas kultūru, reabilitejusi padomju ideoloģijas negatīvo vērtējumu par baltvācu dzejnieku un Rūdolfa Blaumaņa draugu Viktoru fon Andrejanovu.

Literatūrzinātniskie darbi
1979: Eduards Veidenbaums
1988: Tapšana
1999: Pilnbriedā (publicēts R. Blaumaņa Kopoti rakstu 9. sējumā)
2008: Blaumaņa zelts
2017: Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme

Krājumu un izlašu sastādītāja un priekšvārdu autore
1977: Jānis Greste, "... kā dzeņa vēders"
1978: Eduards Veidenbaums. Brīvības cēlājais gars
1981: Rūdolfs Blaumanis. Sijājot, skalojot zeltu
1989: Jānis Purapuķe. Ķibele aiz ķibeles
1980–1996: gadagrāmata "Varavīksne"
1990: Jānis Greste. Krist un celties

"Gadu gaitā radies iespaids, ka Līvija Volkova, pētot Blaumani un laižot klajā kārtējo vērtsgrāmatu, ikreiz saliek punktus uz "i" – nu jau gan viss ir skaidrs. Tomēr, būdama ar pārcilvēciskām spējām apveltīta literatūras vēsturniece, viņa arvien nāk un nāk klajā ar kārtējo akurāti dziļo un, kas nav mazsvarīgi, interesanto pētījumu. Jādomā, ko par mūsdienu literatūras pīlāriem, kas mīt sociālajos tīklos, e-pastos, īsziņās un datu aizsardzības regulās, spēs izpētīt šodienas un nākamības vēsturnieki, taču Līvijas Volkovas dzīvesgudrā ziņa un misija ir vērtība pati par sevi – ik cilvēks, pat ja tas nav Blaumanis, ir vesela pasaule, līdz sīkumiem un detaļām atšifrējamiem micēlija tīmekļiem ieaugusi līdzcilvēku, tautas un valsts pasaulē. Tāds, lūk, skata plašums, kam ir vēl kur plesties."
Ieva Kolmane

"Līvijas Volkovas ieguldījums latviešu literatūras vēstures izpētē vispirms saistās ar Rūdolfa Blaumaņa personību, kuras pētniecībai veltīts viss viņas mūžs. Vai spējam apzināties, cik paaudžu bijušas uzticīgas L. Volkovas zināšanām, pat ja notikusi viedokļu sadursme vai priekšā stādīti nepierādīti un pat skandalozi apgalvojumi? Viņas pētnieces stāja bijusi nesatricināma, pat ja jaunāko paaudžu ķeceri – pētnieki un režisori – uzstājīgi apgalvojuši pretējo. Rakstnieka personības aizstāvēšana ir bijis viņas goda uzdevums. Un vai nav tā, ka visi, kas šķietami pazīstam R. Blaumani, patiesībā zinām vien to, ko atklājusi L. Volkova, atskaitot vien viņa sarakstīto darbu lasīšanu. Taču šeit līdzās jāmin arī citas literatūras vēsturē nozīmīgas personības, kam veltīts ne mazāk laika un pūļu, – Eduards Veidenbaums, Andrejs Eglītis, Jānis Greste, Jānis Purapuķe, un memoriālo muzeju pilnveidē un pētniecībā ieguldītais darbs (Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, E. Veidenbauma muzejs "Kalāči", R. Blaumaņa muzejs "Braki", A. Upīša muzeji Skrīveros un Rīgā), kas visu paaudžu kolēģu acīs raisa cieņu un apbrīnu."
Jānis Ozoliņš

"Domāju, ka Līvijas Volkovas darbi pilnā godībā paveras literatūras zinātniekiem un vēsturniekiem, taču arī tiem, tostarp man, kuru ikdiena nepārklājas ar šādu tekstu lauku, saskarsme ar pētnieces darbiem ir īpašs notikums.
Bezgala apbrīnojama ir viņas spēja cita laikmeta notikumus, cilvēkus un literatūru savā skatījumā sakausēt kopā jaunā veidolā – hrestomātisko "Blaumaņa zeltu", piemēram, var lasīt kā emocionāli izjustu romānu. Līvijas Volkovas izpratne un izjūta tver literāru tekstu no dziļām zemūdens straumēm līdz sīkākajiem dekoriem. Tomēr vēl pārsteidzošāka ir viņas acīmredzamā kaislība un mīlestība pret pētītajiem autoriem – domāju, ka tieši tas Līvijas Volkovas darbiem piešķir unikālu un neatkārtojamu dziļumu, šarmu un kvalitāti."
Henriks Eliass Zēgners

Avots: laligaba.lv


Par pētījumu "Eduards Veidenbaums" (1979)
“Grāmatā akcentēti vairāki aspekti Veidenbauma izpētē: par dažādu laikmetu un sabiedrisko uzskatu cilvēku attieksmi pret dzejnieku, viņa dzejoļu tekstu autentiskuma problēma, Veidenbauma personības veidošanās process, viņa attieksmes ar citiem dzimtas locekļiem, īpaši vecākiem un brāļiem Kārli un Voldemāru; dzejnieka uzskati par indivīda vietu sabiedrība, ideāla meklējumi, dzīvības un nāves problēmas izpratne. Grāmatas autore līdztekus literatūrzinātnei apguvusi un radoši pielietojusi arī filozofijas, psiholoģijas, estētikas, medicīnas (pēdējās, tiesa, pārāk maz) atziņas. [..] L. Volkova teicami pārzina faktu materiālu un atraisīti, brīvi spēj ar to rīkoties, veidojot visdažādākās asociāciju “ķēdītes”. Grāmatas lappusēs vērojami asi, loģiski izkārtoti spriedumi, kas tuvi apceramā autora domāšanas veidam. Zinātnieces stāstījums ir koncentrēts, spriegs, palaikam meistarīgi retorisks, tāpēc grāmata lasāma ar neatslābstošu interesi.”

Pijols, Imants. “Brīva cilvēka priekšā nedrebiet!” Karogs, 1980, Nr. 11.

literatūrvēsturniece
literatūrzinātniece

Rīga

Raiņa muzejs "Tadenava"
Tadenava
Muzeja vadītāja

1955–1957
Sabiles vidusskola
Sabile
Strādājusi par ķīmijas skolotāju.

1957–1965
Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola
Grēcinieku iela 28, Rīga
Strādājusi par ķīmijas skolotāju.

1966–1976
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Muzeja filiāļu nodaļas vadītāja

1976–1978
Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Kalāči

1976–1978
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki"
Braki

1978–1986
Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros
Daugavas iela 58, Skrīveri
Strādājusi Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā.

1978–1986
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Brīvības iela 38-4, Rīga
Strādājusi Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā

1949
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
1949. gadā beigusi Rīgas 11. vidusskolu.

1955
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
1955. gadā absolvējusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti.

1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1971. gadā absolvējusi LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (neklātienē).

Latvijas Rakstnieku savienības prēmija
Prēmija piešķirta par pētījumu literatūrzinātnē "Eduards Veidenbaums: Problēmas. Risinājumi. Hipotēzes".
1980

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par zinātnisko pētījumu "Eduards Veidenbaums".
Kritika
1980

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu.
IV šķira
2000

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Blaumaņa zelts".
Literatūrzinātne
2009

Latvijas Literatūras gada balva
Mūža balva Latvijas literatūrā piešķirta literatūrvēsturniecei Līvijai Volkovai (1931), kuras ieguldījums latviešu literatūras vēstures izpētē vispirms saistās ar Rūdolfa Blaumaņa personību un mantojumu, kā pētniecībai veltīts viss mūžs.
Mūža balva
2018