Laima Līvena
09.06.1943 – 22.10.2006
Laima Līvena (1943–2006) – dzejniece un atdzejotāja. 1964. gadā Saldus Zooveterinārajā tehnikumā ieguvusi zootehniķes diplomu, taču literārās intereses guvušas virsroku. 1972. gadā beigusi Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtu un pievērsusies rakstniecībai. Strādājusi par tulkotāju laikrakstā "Tekstilnieks", literāro konsultanti laikrakstā "Padomju Jaunatne" un redaktori izdevniecībā "Liesma". Kopā iznākuši septiņi dzejoļu krājumi un divi dzejoļu krājumi bērniem, atdzejojusi arī no krievu valodas. Laimas Līvenas dzeja atklāj sievietes pasauli, pilsētā ienācējas pasauli, kurai urbānajā vidē pietrūkst dabiskuma, siltuma un stabilitātes.
Dzimšanas laiks/vieta
09.06.1943
Kandavas pagasts
Dzimusi Kandavas pagasta "Mežgravās" skolotāju ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
22.10.2006
Rīga
Personiska informācija
Laimas Līvenas radošās personības veidošanos ietekmēja draudzība ar tulkotāju Maiju Silmali – tās iespaidā veidojās literārā gaume un arī nostiprinājās iekšējs opozicionārisms padomju varai.
Profesionālā darbība
Interese par literatūru radusies, mācoties Saldus Zooveterinārajā tehnikumā.
1964: pirmā publikācija – dzejoļu kopa Saldus rajona laikrakstā "Padomju Zeme".
1968: laikrakstā "Padomju Jaunatne" tiek publicēts Laimas Līvenas dzejolis "Ezers". Tā rindas "Ezers guļ ielejā / Kā dieva spļāviens" izraisa plašu diskusiju par vārda "spļāviens" (turklāt vēl Dieva) tiesībām pastāvēt dzejā. Diskusijā iesaistās laikraksta lasītāji, padomju literatūrzinātnieks Kārlis Krauliņš, literatūras vēsturnieks Ilgonis Bērsons un dzejnieks Arvīds Skalbe ("Padomju Jaunatne", 1968, 24. novembris; 1969, 11. janvāris, 23. februāris).
2020: 11. septembrī Latvijas Radio 3 "Klasika" izskanēja Liegas Piešiņas veidotais raidījums "Dzejas laiks", kurā par Laimu Līvenu stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Marians Rižijs. Iespējams noklausīties šeit:
Dzeja
1967: "Caur ziemas dienām" (Liesma).1970: "Šūpoles" (Liesma).
1974: "Diena" (Liesma).
1981: "Zem klajas debess" (Liesma).
1987: "Pacelt no zemes vārdu" (Liesma).
1998: "Starp tumsu un gaismu" (Enigma).
2005: "Bezlaicīte" (Tapals).
Dzeja bērniem
1996: "Mārča dzejoļi" (Preses nams).2016: "Marta valodas" (Liels un mazs).
Atdzejojumi no krievu valodas
1969: Hodža Fikreta "Uguns līgava" (Liesma).1976: "Krievu dzejas antoloģija 2 sējumos" 1. sējums (Liesma).
1976: Lidijas Ždanovas "Amats" (Liesma) (kopā ar Imantu Auziņu, Vizmu Belševicu, Dagniju Dreiku, Āriju Elksni, Vitautu Ļūdēnu, Jāni Sirmbārdi, Imantu Ziedoni).
1977: Leonīda Čerevičņika "Salas" (Liesma) (kopās ar Vizmu Belševicu, Raini Remasu, Jāni Sirmbārdi).
1980: Jevgeņija Jevtušenko "Trešā atmiņa" (Liesma) (kopā ar Liju Brīdaku, Olgu Lisovsku, Jāni Peteru).
Laimas Līvenas dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Laimas Līvenas dzejas tekstiem komponējuši Armands Alksnis, Leons Amoliņš, Agris Engelmanis, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Ivars Kraucis, Jānis Līvmanis, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Laila Ilze Purmaliete, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs, Gunārs Šimkus.
Citātu galerija
Par Laimas Līvenas daiļradi
"Laimas Līvenas ieguldījums latviešu dzejā ir paliekošs un tālu saredzams. Tas piepildītos tēlos dokumentē karalaika paaudzes traģisko pilsētā ienākšanas situāciju: padomju puscietumnieki garīgi, sociāli – lielāko mūža daļu vientuļie gultasvietu bezpajumtnieki, kam mūžīgā atgriešanās dabā, pie dabas dzīvības ir bērnībā līdzdotā mantojuma atdzīvināšana, garīgo spēku "uzlādēšana" un – cilvēcības iekšējā sargātāja. Sevišķi traģiski situācija pavērsās pret sievieti, dzīvības tālāknesēju, kam no dabas likts būt par mājas, pavarda sargātāju. Kā pasargāsi, ja nav ne māju, ne pavarda? Līvenas sulīgā, precīzā valoda, tēlu materialitāte šos karalaika paaudzes likteņus izsāp."Kubuliņa, Anda. Laima Līvena. Latviešu dzejnieki: Robežu šķērsotāji, robežu sargi. Rīga: Zinātne, 2007. 152.–153. lpp.
Par Laimas Līvenas dzeju
Kubuliņa, Anda. Dabiskuma valdzinājums: Sievietes tēls Laimas Līvenas dzejā. Padomju Jaunatne, 1977.
Saiknes
Maija Silmale - Domubiedre
Mārtiņš Poišs - Dzīvesbiedrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Laimdota
Izglītība
–1964
Saldus zooveterinārais tehnikums
Kalnsētas iela 24, Saldus
–27.05.1972
Maksima Gorkija Literatūras institūts
Maskava
Studējusi neklātienē.
Darbavieta
1964–1965
Laidu pagasta kolhozs "Spartaks"
Laidi
Zootehniķe.
1970–1972
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Literārā konsultante laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1974–1975
Latvijas PSR Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts
Rīga
Zemes uzmērītāja palīdze.
1976–1978
Latvija
Tulkotāja laikrakstā "Tekstilnieks".
1978–1981
Latvija
Bērnudārzā audzinātāja.
1981–1989
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Literārā konsultante laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1989–1991
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktore izdevniecībā "Liesma".
1991–1993
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka
Rūpniecības iela 10, Rīga
Dalība organizācijās
1968–2006
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
1989
Latvijas PEN klubs
Rīga
Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas priekšsēdētāja vietniece.
Apglabāts
27.10.2006
Jaunkandavas kapi