Mārtiņš Poišs
13.01.1937 – 24.11.2022
Mārtiņš Poišs (1937–2022) – literatūrkritiķis, tulkotājs. Beidzis Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1963). Ilgus gadus strādājis žurnālā "Rosme" (1965–1992). Literatūrkritikai pievērsies 60. gadu sākumā, rakstījis recenzijas un plašus problēmrakstus par tendencēm prozā (Regīna Ezera) un dzejā (Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis), kā arī dzejā bērniem. Divu literatūrkritisku krājumu “Atskaites punkts” (1971) un “Patiesības vārds. Noklusētā drāma” (1979) autors. Tulkojis angļu rakstnieku Keneta Greiema, Viljama Goldinga, Deivida Herberta Lorensa un citu autoru darbus.
Dzimšanas laiks/vieta
13.01.1937
Biškāni
Dzimis Rugāju pagasta "Biškānos".
Miršanas laiks/vieta
24.11.2022
Personiska informācija
Dzimis zemnieka ģimenē.
Profesionālā darbība
1963: 9. martā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēta pirmā recenzija "Augsmes ceļā" par Voldemāra Paegles darbu "Meža vējš".
GRĀMATAS
1971: Atskaites punkts
1979: Patiesības vārds: noklusētā drāma
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No angļu valodas
1987: Greiems, Kenets. Vējš vītolos. Rīga: Zvaigzne ABC. (Atkārtoti izdevumi 1998, 2007, 2016)
1994: Goldings, Viljams. Brīva krišana. Rīga: Preses nams.
1994: Hess, Karls. Kapitālisms puikām un meitenēm. Rīgā: Latvijas Brīvā tirgus institūts.
1995: Skūllends, Kens. Džonatana Lētticīgā neparastie piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Brīvā tirgus institūts.
1996: Lorens, Deivids Herberts. Dēli un mīļākie. Rīga: Liesma. (Atkārtots izdevums 2006)
1998: Goldings, Viljams. Smaile. Rīga: AGB.
1999: Rotčailds, Džozefs. Etnopolitika: konceptuālās aprises. Rīga: AGB.
2002: Pītersa, Elisa. Slimīgas alkas pēc kauliem. Rīga: EVE.
2002: Pītersa, Elisa. Viens līķis par daudz. Rīga: EVE.
2002: Smits, Entonijs D. Nacionālā identitāte. Rīga: AGB.
Embrouza Bīrsa, Eleonoras Fārdžinas, Šērvuda Andersona, Franča Kafkas, Herberta Velsa, Pāvela Niļina, Viktorijas Tokarevas, Jurija Nagibina, Alana Māršala, Džona Ronalda Rūela Tolkīna un vairāku citu autoru stāstu un humoresku tulkojumi periodikā (žurnālos "Zvaigzne", "Rosme", "Avots", "Grāmata", laikrakstā "Padomju Jaunatne").
Citātu galerija
PAR LITERATŪRKRITIĶI MĀRTIŅU POIŠU
"Tā ir apbrīnojama jūtība un pat bijīgums, ar kādu kritiķis pieskaras mākslas darba dzīvajam pulsējumam un kā vienīgi drīkstētu pieskarties visam dzīvajam, lai no tauriņa spārniem nenotrauktu ne puteklīti, lai tas spētu viegli aizlidot arī pēc tam, kad bijis pakļauts prāta visasākajai analīzei. [..] No šāda jūtīguma pret dzīvo mākslas brīnumu pavisam saprotamā kārtā un neizbēgami izaug Mārtiņa Poiša kategoriskais neiecietīgums pret tām grāmatām, kurās nevis satrauktā ritmā pulsē mākslinieciskais laiks, bet klab mehāniski uzvilkts pulkstenis. Tagad dzirdamas runas un pat tādi kā pārmetumi, ka Mārtiņš Poišs "aizgājis" no kritikas, tā sacīt, pat lāgā ar cepuri nepamājot uz atvadām. Pārāk lepns esot! Būtu rakstījis, kā mums patīk un gribas, vai tad kāds viņu nedrukātu? Un vispār Mārtiņa Poiša rakstītais tagad tāda retrokritika (pat jauns termins, redziet, ieviests!) vien ir. Ērta un visai izdevīga nostāja! Protams, Mārtiņa Poiša spriedumu kategoriskums un neiecietība gluži neizbēgami izraisa pretestību. Tikpat skaidrs, ka "patiesības vārds", kā viņš nosaucis kādu savu rakstu, pēdējā un galīgā instancē nepieder arī viņam. Man pašam reizēm tā vien niezējuši nagi krietni paplūkties ar Mārtiņu Poišu. Taču, lai tas nebūtu jādara paklusām pa tumšiem kaktiem, vispirms viņa teikto vajadzētu drukāt, pēc tam jau varēsim atklāti strīdēties un izdiskutēties pēc sirds patikas. Un gan jau tad dabiskā ceļā pie kādas patiesības nonāksim."
Hiršs, Harijs. Kā āboli krīt... Literatūra un Māksla, 1987, 16. janvāris.
"Žēl, ka tikpat kā neraksta Mārtiņš Poišs, ar viņu vienmēr gribējās strīdēties, viņa uzskati rosināja domāt. Poišs mūsu kritikā ir unikāla parādība, un unikālas parādības mākslai vienmēr nepieciešamas."
Arī šodienu izvērtēs rīt: Ar Edgaru Damburu sarunājas Vija Jugāne. Literatūra un Māksla, 1980, 22. augusts.
Saiknes
Laima Līvena - Dzīvesbiedre
Pseidonīms
A. Dans, Aleksandrs Dans
Izglītība
1946–1953
Medņi
Medņu septiņgadīgā skola
1954–1958
Rugāju vidusskola
Rugāji
1958–1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta
1963–1964
Jersikas astoņgadīgā skola
Jersika
Skolotājs, audzinātājs
1964
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Korektors
1965
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Korektors
1965–1992
Žurnāls "Rosme"
Braila iela 3, Rīga
Literārais līdzstrādnieks un vecākais redaktors
1992–1997
Rīga
Gadījuma rakstura līgumdarbi periodikā un grāmatu apgādos, žurnālists un tulkotājs
Dalība organizācijās
1970–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga