"Klāvs Ukstiņš [..] jau 5 g. vecumā prata lasīt visas toreizējās grāmatas, kuru nebija daudz. Tēvs tomēr nespēja zēnu sūtīt skolā un tikai no 1852.–55. g. Ukstiņam izdevās apmeklēt Diž-Gramzdas baznīcas skolu, pa ziemām vien, jo vasarā bij jāpalīdz tēvam pie lauku darbiem. Diž-Gramzdas skolotājs, dzejnieks E. F. Šēnberģis pamudināja U. kļūt par skolotāju. 1854. g. bij laba raža, kas deva cent. jauneklim iespēju iestāties Irlavas zeminārā. Ukstiņš vadīja skolas no 1858.–59. g. Plepjos, 1860. g. Pērkonē, 1865.–71. g. Liepājas bāriņu namā un no 1871.–76. g. atkal Pērkonē. Tad Ukstiņš pārgāja uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur veica sava mūža lielāko darbu kā Liepājas latviešu sabiedriskās dzīves galvenais nodibinātājs. Ukstiņš mira 1904. g. 18. janvārī, atstājot savam dēlam grāmatu veikalu un apgādniecību, kā arī "Latvieti", kas vēlāk pārvērtās par pirmo latviešu dienas laikrakstu Liepājā "Liepājas Atbalss".
Rītiņš R. Tautiskā kustība Liepājā (Liepājas latviešu tautiskie centieni un sabiedriskā dzīve astoņdesmitos gados. No: Liepājas latviešu kalendārs 1938. gadam. Liepāja, 1937, 121. lpp.
"Liepājas straujais uzplaukums septiņdesmitos gados iekrīt laikā, kad tautiskā kustība Rīgā un citur Latvijā sita augstu vilni. Šī gadu desmita otrā pusē tautas atmodas darbā stājās arī Liepājas latvieši. Pirmo vagu te dzen Klāvs Ukstiņš. Pārnācis no Pērkones, kur viņš bij skolotājs, uz dzīvi Liepājā, Ukstiņš 1876. gadā atver grāmatu tirgotavu un ierīko pirmo latviešu bibliotēku Liepājā. Ukstiņš noorganizē pirmo kori un teātra mīļotāju pulciņu. 1877. gadā pilsētas teātra namā notiek pirmā latviešu teātra izrāde Liepājā, bet 1880. g. Ukstiņš ar savu kori piedalās otros vispārējos dziedāšanas svētkos Rīgā. Tā ir pirmā reize, kad liepājnieki un vispār latvieši no dienvidrietumu Kurzemes piedalās dziesmu svētkos. Ukstiņš pirmais Liepājā arī uzsāk latviešu grāmatu apgādāšanu, pats saraksta veselu virkni mācības grāmatu. Ar 1882. gadu Ukstiņš izdod politiski literārisku nedēļas laikrakstu "Latvietis", kas ilgus gadus bij vienīgais latviešu domas paudējs Liepājā un Lejaskurzemē. Ukstiņa darba liels atbalstītājs un iedvesmotājs bij tautiskās kustības lielais darbinieks Fricis Brīvzemnieks."
Rītiņš R. Tautiskā kustība Liepājā (Liepājas latviešu tautiskie centieni un sabiedriskā dzīve astoņdesmitos gados. No: Liepājas latviešu kalendārs 1938. gadam. Liepāja, 1937, 121. lpp.
"Rakstniecībai tak pirmā kārtā ir vajadzīgs cilvēks, kas
grāmatas apgādā un izdod. To labi saprata Ukstiņš un vēl darbodamies par
skolotāju Pērkonē viņš sāka izdot dažādas latviešu izglītošanai un audzināšanai
nepieciešamas grāmatas, kuras pa lielākai daļai pats sarakstīja. Ukstiņa
grāmatu izdevniecība nodibinājās 1876. gadā un pēc nedaudz gadiem tā jau varēja
lepoties ar 50 izdevumiem. Tas ir sasniegums, ko grūti būs uzrādīt kādai citai
tālaika latviešu izdevniecībai. Šo grāmatu sarakstā atrodam labu tiesu Ernesta
Dinsberga darbu, kurus Ukstiņš iespieda arī savā laikrakstā "Latvietis" un kur
tie gāja ar turpinājumiem, kā, piem., Homera "Odisejas" tulkojums, gadiem ilgi;
tālāk tur ir mācību un praktiska satura grāmatas, tad cittautu rakstnieku darbu
tulkojumi un lokalizējumi, un, beidzot, arī oriģināldarbi, kuru vidū ir laba
tiesa lugu. [..] Ukstiņš izdevis arī pirmo teorētisko grāmatu par poeziju, ko
sarakstījis Ernests Dinsberģis ar nosaukumu "Metrika ar tām vajadzīgām dzejas
mākslas ziņām".
R. Rītiņš. Ko mēs gaidām no Kursas rakstniekiem? Kurzemes
Vārds, Nr. 301, 29.12.1942, 2. lpp.
"Viegla satura literatūru izdeva liepājnieks Klāvs Ukstiņš (pāri par 30 grāmatu) – "patiesīgus stāstiņus", "romantīgus un vēsturīgus gadījumus", tādus, kas "jocīgi lasot" vai noslēpumaini". Viņš apgādāja arī vairākus vēstītājfolkloras darbus, to skaitā paša tulkoto "Ivanu Mazepu, Mazkrievijas pārvaldnieku".
Lilija Limane. Literārā proza latviešu grāmatniecībā un sabiedrībā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā. No: Grāmata. Veltījums latviešu grāmatas 475 gadu atcerei [Rakstu krājums]. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 62. lpp.