Fricis Brīvzemnieks
01.11.1846 – 15.09.1907
Fricis Brīvzemnieks (1846–1907) – dzejnieks, tulkotājs, folklorists un folkloras pētnieks. Nozīmīgu ieguldījumu devis latviešu folkloristikā – latviešu folkloras vākšanā un publicēšanā. Viņš nodibināja zinātnisku latviešu folkloras vākšanu un materiālu apkopošanu. Viņa sastādījumā jau 19. gadsimta 70. un 80. gados iznāca latviešu tautasdziesmu krājums, latviešu tautas parunu, mīklu un buramvārdu krājums, kā arī latviešu teiku un pasaku krājums. Tulkojis no krievu un vācu valodas. Strādājis krievu presē Maskavā, bijis tautskolu inspektors Kurzemē.
Dzimšanas laiks/vieta
01.11.1846
Rokaižu krogs
Dzimis Lažas (agrākā Rokaižu) pagasta Rokaižu krogā. Līdz mūsdienām ēka nav saglabājusies, šajā vietā piemiņas akmens.
Miršanas laiks/vieta
15.09.1907
Ropaži
Miris Ropažu (bijušajā Venču) krogū.
Personiska informācija
Dzimis Rokaižu krogū, ko tēvs – sedlinieks un rēdnieks Jēkabs
Treilands tolaik nomāja. Māte Jūlija Treilande (dzimusi – Julie Haak) bija vāciete. Kad Fricim Brīvzemniekam bija seši gadi, māte Jūlija nomira no holēras.
Precējies ar Otīliju Treilandi (dzimusi Šuberga).
1904: aizgājis pensijā.
Profesionālā darbība
Pirmās publikācijas sākumā parakstījis ar īsto uzvārdu – Treilands.
No 1871: publikācijas parakstījis ar pseidonīmu – Brīvzemnieks.
1869: pirmā publikācija – dzejoļi "Tālumā no dzimtenes" un "Pie avota" – laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1869.22.I).
Publicējis ap 90 dzejoļu, kuros pausti nacionālās atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latviešu tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību.
Popularitāti guva "Daugavas zvejnieku dziesma" (komponējis Baumaņu Kārlis, Ādams Ore, Jāzeps Vītols), "Atkal pie Ventas", balāde "Krīvu Krīvs" (komponējis Jāzeps Vītols).
Periodikā publicējis apceres par Andreju Spāģi (1872), Ati Kronvaldu (1887), igauņu sabiedrisko darbinieku Kārli Robertu Jakobsonu (1882) u. c.
No Friča Brīvzemnieka iecerētās sērijas "Augsti krievu vīri iz zemas kārtas" grāmatā iznāca apcere par Mihailu Lomonosovu (1874) un 17. gs. krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Nikonu (1878).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas1877: Nikolajs Gogolis "Tarass Buļba".
No vācu valodas
1885: Frīdrihs Šillers "Pulksteņa dziesma" (kopā ar Kasparu Biezbārdi).
Tulkojis arī Nikolaja Ņekrasova "Skolnieks", Ivana Krilova "Sisenis un skudra", Apollona Maikova, A. Pleščejeva, Heinriha Heines u. c. autoru dzejoļus.
Sastādījis (Krišjāņa Valdemāra vadībā ar Andreja Spāģa, K. Kalniņa, Indriķa Laubes līdzdalību)
1872: "Krievu – latviešu – vācu vārdnīca".
Darbība folkloristiskā
Lasījis referātus par latviešu folkloru (par tautasdziesmām, kāzu un kristību ieražām u. tml.), organizējis latviešu folkloras vākšanu, tulkojis pats šos materiālus krievu valodā.1873: Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības rakstu krājumā publicējis latviešu tautasdziesmas (1118) ar krievu tulkojumu, paskaidrojumiem un ievadu.
1881: publicējis sakāmvārdu, mīklu, buramvārdu krājumu latviešu valodā ar krievu tulkojumu.
1887: publicējis arī latviešu pasakas krievu valodā "Сборник материалов по этнографии"("Etnogrāfijas materiālu krājums", 2, Maskavā) un latviešu valodā – "Mūsu tautas pasakas" (1) – tie ir pirmie izdotie latviešu pasaku krājumi. Atbalstījis Krišjāņa Barona "Latvju dainu", Andreja Jurjāna latviešu tautasdziesmu krājumu izdošanu.
Sabiedriskā darbība
Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu bijis Maskavas latviešu kultūras dzīves organizētājs. Krišjāņa Valdemāra ierosināts, Fricis Brīvzemnieks iesūtījis krievu laikrakstam "Московские ведомости" u. c. informācijas par zemnieku smago stāvokli Baltijā, savukārt latviešu laikrakstiem, galvenokārt laikrakstam "Baltijas Vēstnesis" ziņas par kultūras dzīvi Maskavā. Arī pēc aiziešanas pensijā, dzīvodams Latvijā, turpinājis iesūtīt korespondences par Baltijas sociālajiem un kultūras apstākļiem laikrakstam "Московские ведомости".Krišjāņa Valdemāra mudināts, rūpējies par skolu skaita palielināšanu, par latviešu valodas nozīmes pastiprināšanu skolās, bibliotēku organizēšanu.
Pagodinājumi
1882 (pēc vecā stila 1881): Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība piešķīra Fricim Brīvzemniekam lielo sudraba medaļu.1934–1940: pēc 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma valdība uzaicināja skolas izvēlēties sev kāda ievērojama tautas darbinieka vārdu. Rīgas pilsētas 16. pamatskola tika nosaukta Friča Brīvzemnieka vārdā, lai godinātu latviešu tautskolu inspektoru, kurš bija cīnījies par latviešu izglītības iespējām Krievijā, kā arī vairākiem skolotājiem palīdzējis dabūt darbu Rīgas skolās.
No 1995: Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskola. Friča Brīvzemnieka vārdā nosaukta iela vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Liepājā u. c.
Citātu galerija
"Latviešu folkloristikas pamatlicējs ar saviem vākumiem, publicējumiem, teorētiskajiem apcerējumiem ir Fricis Brīvzemnieks, bet, iespējams, lielākais viņa nopelns – folkloras vākšanas kustības izraisīšana, atbalstīšana, uzturēšana, tā dalībnieku – jaunu talantu meklēšana. Plašākas folkloras vākšanas rosinātājas jau bijušas F. Brīvzemnieka pirmās ekspedīcijas uz Latviju 1869. un 1870. gadā, personīgie kontakti, paša paraugs piesaistījis vairākus palīgus šajā darbā. Liela nozīme bijusi arī F. Brīvzemnieka daudzajiem aicinājumiem presē, sevišķi 1877. gadā "Zinātnības un tautas draugiem". [..]
Vīksna, Māra. Neizdebatētais Fricis Brīvzemnieks. Materiāli par pasaules strāvām latviešu literatūrā. Rīga, Zinātne, 1998, 5.–6. lpp.
"No saviem laika un centienu biedriem Brīvzemnieks atšķiras ar savu vispusību un ar savu kluso, sīksto neatlaidību pie cēla darba. Viņš tādā kārtā ticis par latviešu tautisko centienu kopotāju, padziļinātāju, izplatītāju, nodrošinātāju, kā neviens cits. Priekš viņa un blakām viņam strādāja un cīnījās vīri (Spāģis, Valdemārs), kas paturēja acīs latviešu sabiedriska un saimniecisko dzīvi. Brīvzemnieks darīja to pašu, bet pie tam tik lielā mērā aizņēma arī latviešu dzīves garīgo pusi, ka viņš ar to no minētajiem vīriem manāmi nošķiras un tuvinās tiem darbiniekiem, kas darbojas šai virzienā (Alunāns, Kronvalds, Biezbārdis). Pie tam viņš vienā kā otrā vietā neaprobežojas ar pārejošu ierosinātāja interesi, bet viņš tur pastrādā nopietnus, plašus darbus. Viņš nodziļinās saimnieciskajos jautājumos, patstāvīgi krāj un apstrādā attiecīgos materiālus un laiž par tiem (sevišķi krievu laikrakstos) klaja veselas rakstu virknes. Bet viņš līdz galam mēģina iedziļināties arī latviešu gara dzīvē, uzmeklē tai pēdas vistālākajā senatnē, lasa pa visu tautu uzcītīgi kopā viņas liecības, rūpīgi tās sakopo un laiž klajā, tādā kārtā bez trokšņa noraidīdams pie malas visādus izdomājumus par latviešu senatnes dzīvi un mantām un uzrādīdams latviešu īpatnības patiesos pamatus. Pie tam viņš savos avīžnieka, krājēja, pētnieka darbos nenoslēdzas un nepaliek viens, bet aicina pie tiem biedrus no malu malām un nodod gabalu pa gabalam no saviem uzsākumiem citu rokās. Šaurākās robežās tad arī citi (Barons, Lerchis-Puškaitis) daudz vairāk pastrādājuši nekā viņš, bet viņam pieder tas nopelns, ka viņš dažādos pavedienus nevien uzrādījis, bet ar darbīgu roku arī uzņēmis un sekmīgi risinājis uz priekšu. Viņš pats daudz un daudzpusīgi strādā un pie tam ierosina uz visām pusēm citus. Viņš ir vientulis darba rūķis un rosīgs atklātības darbinieks, viņš ir darba darītājs un darbu vadonis; krājējs un pētnieks, dzejnieks uti zinātnieks. Viņa darbi nesasniedz to pilnību, ko atrodam pie tiem, kas nodevušies vienai vienīgai lietai, bet viņš atstājis tomēr paliekamākus darbus nekā tie, kas visus savus spēkus ielikuši tekošos dzīves prasījumos (Valdemārs, Spāģis, Kronvalds). Brīvzemnieks skatās uz visu un uz katru Lietu mierīgāk, bet tāļāk, smel no. sevis dziļāk, nekā varētu aprobežoties un aiziet ar tekošo dienu. Viņa darbi pēc formas ne vienmēr tik priekšzīmīgi uzrāda viņa cēlo, skaidro dvēseli, kas tiecas sakust ar tautas garu, lai ar to silti, dzīvi un neiznīcīgi darbotos tautas organismā."
Zeiferts, Teodors. Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina, I. Rīga, RLB Brīvzemnieka rakstu komisija, 1929, 9. lpp.
Saiknes
Jānis Rundelis - Domubiedrs
Klāvs Ukstiņš - Domubiedrs
Minna Treilande - Māsa
Dzimtais vārds
Treilands
Papildu vārdi
Treulands
Izglītība
Maskavas Universitāte
Maskava
Kā brīvklausītājs apmeklējis vēstures un tautsaimniecības lekcijas.
Rokaižu muižas skola
Lažas pagasts
1859–1862
Aizputes apriņķa skola
Atmodas iela 22, Aizpute
1864–1866
Mogiļevas apgabals
Mācījies Gorku mērniecības skolā Mogiļovas guberņā
1873
Nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas un vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenus.
Apcietinājums
Rjazaņa
Skolotājs Rjazaņas proģimnāzijā.
Piemiņas vietas
Rīgas Lielie kapi
Tēlnieka Jāņa Zariņa piemineklis.
Kalvenes iela 21, Aizpute
Pie ēkas Aizputē, Kalvenes ielā 21, kur no 1860. līdz 1864. gadam dzīvojis Fricis Brīvzemnieks, uzstādīta piemiņas plāksne.
1982
Piemiņas akmens Fricim Brīvzemniekam, Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads
1982. gadā uzstādītais akmens Fricim Brīvzemniekam uzstādīts vietā, kur senāk atradās bijušais Rokaižu krogs – Friča Brīvzemnieka dzimtā vieta.
1997
Piemineklis Fricim Brīvzemniekam
Ģirta Burvja darināts piemineklis Fricim Brīvzemniekam.
Dzīvesvieta
1860–1864
Kalvenes iela 21, Aizpute
Namā Aizputē, Kalvenes ielā 21 no 1860. līdz 1864. gadam dzīvojis dzejnieks, tulkotājs, folklorists Fricis Brīvzemnieks.
1867–1887
Maskava
1887–1888
Liepāja
1887–1888
Kuldīga
1889–1907
Rīga
Darbavieta
1867–1868
Maskava
Mērniecības kanceleja
1869–1887
Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība
Maskava
Biedrības līdzstrādnieks
1872
Ivanova
Bijis mājskolotājs Ivanovovozņesenskā.
1875
Maskava
Vācu valodas skolotājs Maskavas 2. proģimnāzijā.
1876–1887
Maskava
Skolotājs Maskavas 1. ģimnāzijā.
1887
Kuldīga
Tautskolas inspektors
1887
Liepāja
Tautskolas inspektors
Dalība organizācijās
Apglabāts
Rīgas Lielie kapi