Klāvs Ukstiņš

Dzimis saimnieka Indriķa un Mades Ukstiņu ģimenē.

1861. gada 2. jūlijā Liepājas sv. Annas baznīcā apprecējies ar Pērkones pagasta saimnieka Pētera Sleiņa meitu Zani (Zuzannu) (1838–1927), kura vēlākos gados aktīvi darbojusies Liepājas latviešu labdarības biedrībā.
Dēls – advokāts Mārtiņš Ukstiņš (?–1914) vēlāk pārņēmis un īsu brīdi izdevis laikrakstu "Latvietis" (1904–1905).

IzdevējdarbībaKopskaitā izdevis vairāk nekā 170 grāmatu, tostarp daiļliteratūru, mācību grāmatas, vēstures un ģeogrāfijas grāmatas, notis, kalendārus (t. sk. "Vispārīgs Latvijas kalendārs" 1889–1914).
1867: pirmais K. Ukstiņa izdevums – J. Goldmaņa "Pamācīšana, kā bērni mācāmi rakstīt"

Nozīmīgākie izdevumi
1883: pirmā latviešu vēsturnieka J. Reinberga apcere "Kurzemes pirmais lielkungs Gothards Ketlers"
1890: Ernests Dinsbergs "Metrika"
1892–1902: Ernests Dinsbergs "Vispārīga vēsture" (1–4)
1893, 1899: Ernesta Dinsberga atdzejotā Džona Miltona poēma "Pazaudētā paradīze" (1–2)
1894, 1903: Ernesta Dinsberga atdzejotā Homēra "Odiseja" (1–2)

No 1882. līdz 1904. gadam izdevis laikrakstu "Latvietis".
Tulkojumi un sastādītās grāmatasSarakstījis vairākas mācību grāmatas matemātikā, vācu un krievu valodā, vēsturē, piemēram, "Lasāmā grāmata krievu un latviešu valodā", "Jauna krievu valodas mācība", "Īsi stāstiņi no pasaules stāstiem", "Daži ievērojami vīri. Lasāmgrāmata skolā un mājā", "Vācu valodas mācība", "Aritmētika jeb rēķināšanas mācība". Kopumā 40 grāmatu autors.
1883: tulkojis un izdevis vēsturisku stāstu "Ivans Mazepa.."
Sabiedriskā darbībaKlāvs Ukstiņš izveidoja pirmo latviešu bibliotēku, pirmo kori un teātra pulciņu Liepājā.
1877. gada 30. novembrī notika pirmā latviešu izrāde Liepājā, kuras organizētājs bija Klāvs Ukstiņš – Ā. Alunāna lugas "Bagāta brūte" un "Icigs Mozess" un T. Bekmaņa viencēliena "Midzenis tiesas priekšā" iestudējums.
Piemiņa, recepcija1990. gadā Liepājas Vēstures un mākslas muzeja sagatavotajā bukletu sērijā "Novadnieki – Latvijai" kā pirmais tika izdots buklets par Klāvu Ukstiņu.
Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Ukstiņš Klāvs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/60/

Papildu literatūra
Anon. "Midzenis tiesas priekšā". Klāvs Ukstiņš un pirmā latviešu teātra izrāde Liepājā. Liepājas Vārds (Latvijas Tautas fronte), Nr. 19, 07.09.1990, 3. lpp.
Daina Meistere. Klāvs Ukstiņš – sabiedriskās dzīves modinātājs. Liepājas Vārds (Liepājas Tautas fronte), Nr. 11, 18.04.,1990, 2. lpp.
R. Rītiņš. Tautiskā kustība Liepājā (Liepājas latviešu tautiskie centieni un sabiedriskā dzīve astoņdesmitos gados. No: Liepājas latviešu kalendārs 1938. gadam. Liepāja, 1937, 120.–139. lpp.
R. Rītiņš. Ko mēs gaidām no Kursas rakstniekiem? Kurzemes Vārds, Nr. 301, 29.12.1942, 2. lpp.
Uļa Gintnere. Klāvs Ukstiņš (1832.–1904.). Liepāja, 1990.
Uļa Gintnere. Pagātnes cerība. Liepājas Vārds (Latvijas Tautas fronte), Nr. 22, 29.10.1992, 3. lpp.
Uļa Gintnere. Latvietis. Literatūra un Māksla, Nr. 43–44, 13.11.1992 (15. lpp.); Nr. 45, 20.11.1992 (5. lpp.); Nr. 46, 27.11.1992 (5. lpp.).

"Klāvs Ukstiņš [..] jau 5 g. vecumā prata lasīt visas toreizējās grāmatas, kuru nebija daudz. Tēvs tomēr nespēja zēnu sūtīt skolā un tikai no 1852.–55. g. Ukstiņam izdevās apmeklēt Diž-Gramzdas baznīcas skolu, pa ziemām vien, jo vasarā bij jāpalīdz tēvam pie lauku darbiem. Diž-Gramzdas skolotājs, dzejnieks E. F. Šēnberģis pamudināja U. kļūt par skolotāju. 1854. g. bij laba raža, kas deva cent. jauneklim iespēju iestāties Irlavas zeminārā. Ukstiņš vadīja skolas no 1858.–59. g. Plepjos, 1860. g. Pērkonē, 1865.–71. g. Liepājas bāriņu namā un no 1871.–76. g. atkal Pērkonē. Tad Ukstiņš pārgāja uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur veica sava mūža lielāko darbu kā Liepājas latviešu sabiedriskās dzīves galvenais nodibinātājs. Ukstiņš mira 1904. g. 18. janvārī, atstājot savam dēlam grāmatu veikalu un apgādniecību, kā arī "Latvieti", kas vēlāk pārvērtās par pirmo latviešu dienas laikrakstu Liepājā "Liepājas Atbalss".
Rītiņš R. Tautiskā kustība Liepājā (Liepājas latviešu tautiskie centieni un sabiedriskā dzīve astoņdesmitos gados. No: Liepājas latviešu kalendārs 1938. gadam. Liepāja, 1937, 121. lpp.

"Liepājas straujais uzplaukums septiņdesmitos gados iekrīt laikā, kad tautiskā kustība Rīgā un citur Latvijā sita augstu vilni. Šī gadu desmita otrā pusē tautas atmodas darbā stājās arī Liepājas latvieši. Pirmo vagu te dzen Klāvs Ukstiņš. Pārnācis no Pērkones, kur viņš bij skolotājs, uz dzīvi Liepājā, Ukstiņš 1876. gadā atver grāmatu tirgotavu un ierīko pirmo latviešu bibliotēku Liepājā. Ukstiņš noorganizē pirmo kori un teātra mīļotāju pulciņu. 1877. gadā pilsētas teātra namā notiek pirmā latviešu teātra izrāde Liepājā, bet 1880. g. Ukstiņš ar savu kori piedalās otros vispārējos dziedāšanas svētkos Rīgā. Tā ir pirmā reize, kad liepājnieki un vispār latvieši no dienvidrietumu Kurzemes piedalās dziesmu svētkos. Ukstiņš pirmais Liepājā arī uzsāk latviešu grāmatu apgādāšanu, pats saraksta veselu virkni mācības grāmatu. Ar 1882. gadu Ukstiņš izdod politiski literārisku nedēļas laikrakstu "Latvietis", kas ilgus gadus bij vienīgais latviešu domas paudējs Liepājā un Lejaskurzemē. Ukstiņa darba liels atbalstītājs un iedvesmotājs bij tautiskās kustības lielais darbinieks Fricis Brīvzemnieks."
Rītiņš R. Tautiskā kustība Liepājā (Liepājas latviešu tautiskie centieni un sabiedriskā dzīve astoņdesmitos gados. No: Liepājas latviešu kalendārs 1938. gadam. Liepāja, 1937, 121. lpp.

"Rakstniecībai tak pirmā kārtā ir vajadzīgs cilvēks, kas
grāmatas apgādā un izdod. To labi saprata Ukstiņš un vēl darbodamies par
skolotāju Pērkonē viņš sāka izdot dažādas latviešu izglītošanai un audzināšanai
nepieciešamas grāmatas, kuras pa lielākai daļai pats sarakstīja. Ukstiņa
grāmatu izdevniecība nodibinājās 1876. gadā un pēc nedaudz gadiem tā jau varēja
lepoties ar 50 izdevumiem. Tas ir sasniegums, ko grūti būs uzrādīt kādai citai
tālaika latviešu izdevniecībai. Šo grāmatu sarakstā atrodam labu tiesu Ernesta
Dinsberga darbu, kurus Ukstiņš iespieda arī savā laikrakstā "Latvietis" un kur
tie gāja ar turpinājumiem, kā, piem., Homera "Odisejas" tulkojums, gadiem ilgi;
tālāk tur ir mācību un praktiska satura grāmatas, tad cittautu rakstnieku darbu
tulkojumi un lokalizējumi, un, beidzot, arī oriģināldarbi, kuru vidū ir laba
tiesa lugu. [..] Ukstiņš izdevis arī pirmo teorētisko grāmatu par poeziju, ko
sarakstījis Ernests Dinsberģis ar nosaukumu "Metrika ar tām vajadzīgām dzejas
mākslas ziņām".
R. Rītiņš. Ko mēs gaidām no Kursas rakstniekiem? Kurzemes
Vārds, Nr. 301, 29.12.1942, 2. lpp.

"Viegla satura literatūru izdeva liepājnieks Klāvs Ukstiņš (pāri par 30 grāmatu) – "patiesīgus stāstiņus", "romantīgus un vēsturīgus gadījumus", tādus, kas "jocīgi lasot" vai noslēpumaini". Viņš apgādāja arī vairākus vēstītājfolkloras darbus, to skaitā paša tulkoto "Ivanu Mazepu, Mazkrievijas pārvaldnieku".
Lilija Limane. Literārā proza latviešu grāmatniecībā un sabiedrībā 19. gadsimta pēdējā trešdaļā. No: Grāmata. Veltījums latviešu grāmatas 475 gadu atcerei [Rakstu krājums]. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 62. lpp.

Klaw Uxting

Klāva Ukstiņa iela, Liepāja
Liepājā atrodas izdevējam Klāvam Ukstiņam veltīta iela.

1852–1855
Gramzdas skola
Gramzda
No 1852. līdz 1855. gadam ziemās mācījies Dižgramzdas baznīcas (draudzes) skolā.

1857
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
1857. gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru.

1858–1859
Bērzes pagasts
No 1858. līdz 1859. gadam strādājis par skolotāju Plēpjos (mūsdienās Bērzes pagasta teritorija).

1860
Pērkone
1860. gadā strādājis par skolotāju Pērkonē.

1865–1871
Liepāja
No 1865. līdz 1871. gadam strādājis Liepājas bāriņu (bāreņu) namā.

1867–1904
Ukstiņa apgāds
Liepāja
1867. gadā Liepājā nodibinājis savu grāmatu apgādu, kas pastāv līdz 1904. gadam.

1871–1876
Pērkone
No 1871. līdz 1876. gadam atkal pārnāk strādāt par skolotāju Pērkonē.

1876
Liepāja
1876. gadā atvēris Liepājā Vecā tirgus laukumā grāmatu tirgotavu ar lasāmbibliotēku.

1879
Jaunliepāja
1879. gadā atvēris grāmatu tirgotavu Jaunliepājā.

1882–1904
Laikraksts "Latvietis" (1882–1905)
Liepāja
No 1882. līdz 1904. gadam Liepājā izdeva un rediģēja laikrakstu "Latvietis", kura dibināšanā piedalījās F. Brīvzemnieks.

1876–1904
Liepāja
Pēc 1876. gada pārnāk uz pastāvīgu dzīvi Liepājā.

1880
Liepājas latviešu labdarības biedrība
Liepāja
Viens no Liepājas latviešu labdarības biedrības dibinātājiem, ilggadējs biedrības bibliotekārs un lasāmgalda pārzinis.

Līvas kapi
Apbedīts Liepājas Bārenbušu jeb Līvas kapos. Kapavieta līdz mūsdienām nav saglabājusies.