Ernests Ferdinands Šēnbergs

Ernests Ferdinands Šēnbergs (1825-1894) ir dzimis virsvagara Frīdriha / Pidriķa Šēnberga un viņa sievas Līzes Šēnbergas (mir. 24.III 1872), dzimušas Lieģes, ģimenē kā vecākais no četriem dēliem. Palicis neprecējies, jo, agri zaudējot tēvu, uzņēmies rūpes par jaunākajiem brāļiem.
Šēnberga izglītības gaitas jaunībā atbalstīja, tai skaitā - nopirka klavieres, vectēvs Priekuļu Asītes saimnieks Jānis Lieģis jeb Lieģe (1773-1847).

Dzejas un prozas krājumi1856: Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņģēm: 1. daļa [kopā ar Matīsu Fītiņu, 6.izd. 1884]. Jelgava.
1856: Jauns prieks lasītājiem jeb stāsti un dziesmas par prāta cilāšanu un derīgu laika kavēkli. Jelgava.
1862: Divi patiesīgi stāstiņi: Valtera pazudis dēls Kārlis un Plēšu lāpītājs Sprančos [tulkojumi no vācu valodas, 2. izd. 1884]. Liepāja.
1862: Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņģēm: 1. daļa, sarakstīta no E.F.Šēnberg un M.Fītiņa; Jelgava.[Par 2. daļu Šēnbergs uzskata "Jaunu kabatas grāmatiņu" (1871).]
1865: Še, ko pasmieties! jeb Stāsti, stāstiņi un rīmes. Liepāja.
1870: Skolas dziesmas: pie rīta un vakara lūgšanas un citās skolas vajadzībās dziedamas. [reliģiskā dzeja, 2.izd. 1877]. Jelgava.
1871: Garīgas dziesmas: pie saderinātiem jauniem ļaudīm, kā arī pie atraišiem, runas turot kāzu namā, priekš un pēc laulāšanas un pie atvadīšanās dziedamas. Liepāja
1871: Jaunas kāzu runas: pie saderinātiem jauniem ļaudīm, kā arī pie atraišiem, kāzu namā, priekš un pēc laulāšanas. Liepāja [2. izd. 1888]
1871: Jauna kabatas grāmatiņa [ar 102 ziņģēm]. Liepāja.
Publikācijas periodikā: izlase

Oriģināldzeja

1847: Ziemas dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 6
1847: Pavasara prieki. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1847: Vasaras prieki. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1847: Rudens dziesmiņa. Vakara dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1849: Derīgas domas, jaunu gadu sākot. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1849: Jaunības laiks un rožu laiks. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1849: Kopmanis un pērles. Latviešu Avīzes, nr. 3.
1849: Dziesmas pie bērniņu kristīšanas dziedamas. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1849: Bezdelīgu dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1849: Dziesma, kur liela dzērāja tikumi top apdziedāti, kad tas jau miris. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1849: Dievu lūgt nekavējies. Avīžu lasītāju žēlošanās pēc sava cienīta un mīļota avīžu apgādātāja V.Pantenius. Latviešu Avīzes, nr. 37
1850: Atbildēšana uz to jautāšanu H`am, kas ir rīme. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1850: Dabas galds, ko tas tēvs tās gaismas pavasarī apklājis. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1850: Divi zemnieki un atrasta manta. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1850: Dziesmiņa, ar ko Gramzdes skolas bērni mācītāju Aušickī apsveicināja. Latviešu Avīzes, nr. 31.
1851: Jaunam vīram veca sieva nav jāprec. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1851: Domas pēc līgaviņas. Latviešu Avīzes, nr. 30.
1851: Alus dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1852: Dziesma no lepna skrodera. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1852: Aklais koklētājs [ar notīm]. Latviešu Avīzes, nr. 25
1853: Ko jaunai meitai būs allaž vērā ņemt. Latviešu Avīzes, nr. 35.
1853: Dziesmiņa vasarai beidzot dziedama. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1853: Bet jūs ar` mīļas meitītes. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1853: Mirušu pieminēšanas dienā. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 48
1854: Labās dienās draugu daudz. Latviešu Avīzes nr. 21.
1854: Īsts miers ir kapā. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 31
1854: Domas, rudeni aplūkojot. Latviešu Avīzes, nr. 45
1855: Ilgošanās pēc silta laika. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1860: Par piemiņu, ka lielfirsts un kroņamantnieks carevičs Nikolai Aleksandrovičs Liepājā mazgāties bijis. LA p Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 23.
1866: Dievs, uztur mūsu augstu kungu un ķeizaru Aleksandru Nikolajeviču! Latviešu Avīzes, nr. 18.
1866: Augsta kroņamantinieka Lielfirsta Aleksandera Aleksandroviča kāzu dienā. Latviešu Avīzes, nr. 45
1867: Augsti cienīgam un mīļotam tēvam bīskapam Dr. K. Ulman Pēterburgā, viņa augstā amata svētku dienā. LA p.Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 7; Mājas Viesis, nr. 10.
1869: Grobiņas pilskungam baronam fon Koskull. LA pielikums Baznīcas un Skolas ziņas, nr. 27.
1871: Kurzemnieku pirts. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 3
1871: Kāzu kronītis (..) mācītājam J.V. Sakranovič. Mājas Viesis, nr. 4.
1871: Embotes pils vasaras rītā. LA p. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 5.
1871: Aizvīķu muižkungam Krišjānim Ozoliņam un viņa laulātai draudzenei Līnai, viņu sudraba kāzu rītā. Mājas Viesis, nr. 19.
1872: Pateicības kronītis Latviešu Avīžu izsūtītājam Janševski kungam Jelgavā. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1872: Mūziķis un latviešu veci un jauni mūziķa ieroči. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1872: Aizvīķu muižkungam K.Ozoliņam 35 gadu amata kāzu dienā. Mājas Viesis, nr. 36.
1873: Mīļam draugam no skolas gadiem Jaunpils skolmeisteram, ērģelniekam un ķesterim Šepski un viņa laulātai draudzenei. Mājas Viesis, nr. 19.
1873: Kurzemes Milzu kalns pie Tukuma pilsāta. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1873: Des Sängers Gruß an den Hünings- oder Riesenberg, bei Tuckum in Kurland. Libausche Zeitung, nr. 141 [Milzkalna apdziedājums].
1874: Uz Irlavas semināra mūzika skolmeistera Sātu baznīcas ērģelnieka J. Bētiņa k. amata sudraba kāzām. Mājas Viesis, nr. 3.
1875: Augsti cienītam Grobiņas prāvesta tēvam E.fon der Launic. LA p. Baznīcas un Skolas ziņas, nr. 46.
1877: Savam sirdsmīļam brālim Kristop Šēnberģim un viņa laulātai draudzenei uz to 21, juli dienu 1877. Rucavā. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 35
1887: Uz jaunu 1887. gadu. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1887: Žēli, žēli Dieva namos zvanīt zvana. Latviešu Avīzes, nr. 46.
1888: Pie Kurzemes jaunā, augsti cienītā ģenerālsuperintendenta Julius Böttchera kga. Latviešu Avīzes, nr. 12.
1888: Priecīgajos Ziemassvētkos. Latviešu Avīzes, nr. 51.
1888: Kamdēļ Dieva nami melnās drānās tinās? Latviešu Avīzes, nr. 46
1890: Kapsēta. Latviešu Avīzes, nr. 43
1894: 12 debess zīmes, caur kurām saule vienreiz par gadu, bet mēness ikkatrā mēnesī iziet. Latviešu Avīzes, Stāstu nodaļa, nr. 17

Oriģinālproza

1845: Debess dārzs. Kas nav dzirdams.Latviešu Avīzes, nr. 17.
1846: Pastaras dienas bazūne. Vientiesīga saruna. Latviešu Avīzes, nr. 33
1847: Ekur, īsta ticība. Es tik vienu pašu māku! Latviešu Avīzes, nr. 29.
1849: Ņemies, kristīts cilvēks, mācību no žīda. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1849: Kas ir karš? Latviešu Avīzes, nr. 28.
1849: Kas var bēdās palīgu atrast. Latviešu Avīzes, nr. 36, 37.
1849: Labi andelēts. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1849: Līdzība. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1850: Kā tu man, tā es tev! Latviešu Avīzes, nr. 31.
1850: Kristīts žīds jeb Dieva ceļi ir brīnišķīgi. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1851: Ko skroderis gribēja, to tas arī dabūja. Latviešu Avīzes, nr. 35.
1853: Nabaga skrīveris. Latviešu Avīzes, nr. 41
1854: Lielība naudu nemaksā. Latviešu Avīzes, nr. 35.

Raksti par literatūru un kultūru

1849: Kā ar pirmo latviešu Bībeles driķēšanu ir gājis. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1851: Riekstiņi, pavaļas brīžos uzkožami [mīklas]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1851: J.Neikena "Vācu valodas mācība priekš latviešiem". Latviešu Avīzes, nr. 13; arī Latviešu Avīžu pielikums, nr. 22(1854).
1852: Klau, vēl spoku stāstus ir mūsu dienās dzird! Latviešu Avīzes, nr. 47-48.
1854: Gramzdes draudzes skolmeistars un ērģelnieks. Vēl kāds vārds par dziedāšanu. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 21.
1854: Kristīgas baznīcas stāstu grāmata no R. Šulca; "Skolas grāmatiņa, kur 100 īsi stāstiņi no J.Kānberg". Latviešu Avīžu pielikums, nr. 22.
1854: Kāds vārds par grāmatas un avīžu rakstīšanu. Latviešu Avīzes, 1854, nr. 49.
1855: Padoms, kam vajag [piezīmes Fr.Mālberga rakstam par valodu]. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1855: No Gramzdas [par mācītāja Aušticki godināšanu] Latviešu Avīžu pielikums, nr. 51.

Nekrologi

1847: Nāves piemiņa [Priekuļu Asītes saimniekam Jānim Lieģem]. Latviešu Avīzes, nr. 43
1849: Nāves piemiņa [mācītājam J.L.E.Punšelim]. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1850: Nāves piemiņa [Pormastes pagasta skolotāja dēlam F.R.Vietingam]. Latviešu Avīzes, nr.2
1852: Priekules draudzes skolmeistera un ērģelnieka Jāņa Spāģa dzīves gājums, miršanas un bēru diena. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1855: No Liepājas [5 zvejnieku nāve]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 10.
1858: Sirdsmīļam vectēvam Cīravas mācītājam Joh. Kr. Volteram. LA p. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 23.
1860: Pie saldas dusas aizgājušam vectēvam, nelaiķa cienīgam Ārlavas mācītājam Kārlim Hugenbergeram pakaļ saukts. LA p. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 11.
1861: Dziesma pie mīļa kaimiņa un sirma drauga Matīsa Vītiņa kapa. Mājas Viesis, nr. 42.
1865: Puķu lapiņas troņmantnieka Nikolaja Aelksandroviča goda kronim pazemīgi piespraustas. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1868: Kapa vainags (..) ērģelniekam un ērģeļu būvētājam pie Liepājas latviešu Annes baznīcas Kārlim P.O.Hermanim. Mājas Viesis, nr. 51.
1871: Puķu vainadziņš tautas meitiņai Johannai Brauns, uz kapa krusta likts. LA p. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 43.
1871: Sērošanas balss bīskapam Dr. Kr. Ulmann kungam LA p. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 49.
1871: Pie Gramzdas baznīcas priekšnieka kunga un Trekņu barona Frīdrih fon Korf zārka dziedāta dziesmiņa. LA p Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 51.
1872: Pie savas mīļās mātes kapa Gramzdas kapsētā. LA p. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 19.
1874: Latviešu tautas krietnam dēlam A. Leitānam, uz mūžību aizejot, pakaļ saukts. Latviešu Avīzes, nr. 27.

Publicistika

1848: Gramzdā, tai 6tā august [par neražu]. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1848: No Pormsātes [par jaunas skolas atvēršanu]. Latviešu Avīzes, nr. 53.
1849: Padoms zemes kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1849: N Eņlantes [par holēras sērgu]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1850: No Dižgramzdes [stipra ziema un sniegs]. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1850: Labs padoms bērnu audzinātājiem. Latviešu Avīzes, nr. 44
1851: Padoms, kā vistas pautus var ilgi glabāt. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1851: Kā iet mūsu dienās ar skolas būšanu. Latviešu Avīzes, nr. 17.-19.
1851: Lietu rādīšana Londonas pilsētā [par izstādi]. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1851: Jaunas un vecas ziņas [par saules aptumsumu]. Latviešu Avīzes, nr. 30.
1852: Ko dzirdēju no Ventspils pārbraukdams [pārrunas par latviešu valodu] Latviešu Avīzes, nr. 7., nr.9
1853: Jauna ziņa pīpes smēķētājiem [par tabakas kaitīgumu]. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1853: Koleras ziņas. Latviešu Avīzes, nr. 46.
1854: Tas taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet to bezdievīgu apžēlošana ir bārdzība. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1854: Teicams koks [piena koks Brazīlijā]. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1855: Skolmeisteriem [Kādam jābūt skolotājam: 10 padomi]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 36.
1855: No Eņlantes [alkohola posts]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 41.

Un tam, kam dažas no mūsu dziesmām nebūt nepatiktu, atbildēsim atkal tā: tava meita, putru vārīdama, nevar notrāpīt ikreiz visiem smeķīgu putru izvārīt, vienam būs par sāļu, otram par saldu; nu - kā tu tad vari gribēt, lai mēs visiem pēc prāta peršas un dziesmas iztaisām, kas tak grūtāka lieta, nekā putru izvārīt. (..) Nu tad ej sveika, tu, maza ziņģu grāmatiņa - mūsu audzēts bērns - iekams varenāks un košāks celsies un tevim priekšā aiztecēs - tāļu jo tāļu, kur tik latvju mēle vien skan (..), rādi (..) ka tavs darbs ir cilvēkus iepriecināt, un viņu domas un ilgošanās no zemes rūpēm uz dziesmas skanīgiem spārniem iekš debess klajumiem (..) aiznest.
No: Priekšruna. M.Fītiņš, E.F.Šēnbergs. Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņģēm. Jelgava, 1856, VII-VIII lpp.

Zināms, ka visas viņa dzejas un dziesmas nebija no vienādas vērtības. Dažām jo svarīgs kodols, krietnas un jaukas domas, citām atkal mazāk svarīgs saturs (..) Šēnberģis bija apdāvināts dzejnieks ar stingru vīra prātu, dievabijīgu sirdi un šķīstu bērna dvēseli. (..) Viņš no visas sirds mīlēja savu tautu (..). Viņa šķīstās un dievabijīgās dvēseles vadonis bija Dieva vārds, un tamdēļ viņš arī jo cieti bija pārliecināts, ka latviešu tauta tikai tad varot pastāvēt un uzplaukt, kad viņa ir dievabijīga tauta, kas savai ticībai uzticīga. Lai gan daži jaunmodes rakstnieki ņēmās viņu izzobot kā vecmodes novecojušu rakstnieku, tomēr viņš nelikās caur tādiem prātvēderiem nebūt maldināties, bet tikai pasmīnēja par viņu īso un plāno gudrību.
No: Ernsts Ferdinands Schönberģis [Nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 28 (1894).

Viņš ir viens no tiem auglīgākiem latviešu rakstniekiem, bet pie viņadziesmām ir arī redzams, ka viņas ar lielu steigšanu jeb nemācēšanutaisītas: valodā ir bieži vainas atronamas. Otra vaina ir, ka viņš nezinīstā laikā beigt. Daudzās no viņa dziesmām ir tik daudz un dažādu domu,ka viņas 2 un 3 dziesmās labi izšķirt varētu; viņām nav tā apaļuma, kasdziesmas patīkamas dara. Tādēļ no Šönberģa var teikt, ka viņš vairākrīmētājs ir nekā dziesminieks, vairāk rakstītājs, nekā rakstnieks.
No: B. Dīriķis. Latviešu rakstniecība. Rīga, 1860, 59.lpp.

Šönbergs, kas ar savām skābas putras un pirts dziesmām krita vēlāk lielāneslavā, sava laika latviešu dzeju vulgarizēdams, pa starpām šai dzejaiizdarīja arī pakalpojumus, ierindodams savā ziņģu grāmatā paša dziesmām arī tautas dziesmas. Arī mūsu tautas himna, tieši nākdama no Baumaņu Kārļa, pa daļai sakņojas Šönberga mēģinājumos. - Tāšī skolmeistaru dzeja nav vērtējama tīri vienpusīgi. Bez visa citaviņai bija arī tā nozīme, ka latviešu literatūra šādā kārtā pamazāmtaisījās pāriet latviešu rokās. Bez tam latviešu autori, sākumā vēldiezgan neapzināti, ir Kurzemes patrioti. Tā kā Kurzemes vācieši arītobrīd vairāk patrioti, nekā nacionālisti, tad pirmajā laikā tenesaskaņām nav vietas.
No: Ludis Bērziņš. Tautas atmoda latviešu rakstniecībā. Latvieši. II. Rakstu krājums. F.Baloža, P. Šmita, A.Tenteļa red. Rīga, 1932, 90.lpp.

[Šēnbergs] ļoti ražīgs pantu taisītājs, buržuāziskajā literatūras vēsturē nepiemirsts tādēļ, ka kādā no viņa Kurzemes dziesmām, kur paužas tāds pats Kurzemes patriotisms kā Vecajam Stenderam un Neredzīgajam Indriķim, viņš atgādina K. Baumaņa sacerēto himnu, pie kam šai sakarā tiek piemirsts, ka Baumanis savā dzejolī ienes jaunu momentu, proti Latviju kā konsolidējošās nācijas vienotu teritoriju, kas Šēnberģim, minot jau aprādītajās pēdās, paliek nepamanīta. (..) Šēnberģa slavenā “Pirts ziņģīte” un “Skāba putra” rada viņa “dzejas” priekšstatu pasauli (..) Jaunumi, ko viņš atrod pēršanās un skābputras strēbšanas priekos, nav gluži bez sociālas pamatnoskaņas, ja to grib dzirdēt. Runa ir, proti, par topošo lauku sīkburžuāziju, kas no vienas puses vēl nespēj sagādāt sev nekādu augstāku izpriecu, jo tikai ar milzīgu taupību var sagādāt nomas maksām naudu, un no otras puses tā lūko arī kalpus apmierināt ar šīm “izpriecām”, pēc grūta darba rijā un tīrumā.
No: Atis Ķeniņš. Latviešu tautas atmodas laikmets un tā literatūra. Manuskripts mašīnrakstā. 1950gadi. 158 lpp., šeit 106.-107. lpp. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Ata Ķeniņa fonds, A.Ķen. R13/1 ; nr.605299.

Ernest Ferdinand Schönberg

E.F.S.; S.; S-n-g.