Silvija Freinberga
Silvija Freinberga (1928) – literatūras un teātra zinātniece un kritiķe. Regulāri rakstījusi par teātra un latviešu drāmas attīstības problēmām, dramaturga un režijas attieksmēm, par Rūdolfa Blaumaņa, Harija Gulbja, Gunāra Priedes, Pētera Pētersona, Leldes Stumbres, Māras Zālītes, Mārtiņa Zīverta u. c. autoru daiļradi, par režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Pēteri Pētersonu, Fēliksu Deiču un Alvi Hermani periodikā un citos izdevumos. Vairāku monogrāfiju – par Dinu Kupli, Paulu Putniņu, Oļģertu Kroderu, Otīliju Leščinsku – autore. Publicējusi dokumentālu studiju (Kārļa Freinberga arhīvs) "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" 4 sējumos. Silvijas Freinbergas apcerēm raksturīga analītiska pieeja, domas patstāvība un svaigums, drāmas struktūras pārzināšana, žanra izjūta. Stāstījums emocionāli atturīgs, intelektuāli piesātināts. 2014. gadā apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru.
Dzimšanas laiks/vieta
18.11.1928
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi dramaturga, literatūrkritiķa, pedagoga, tulkotāja un žurnālista Kārļa Freinberga ģimenē.
Profesionālā darbība
DARBĪBA LITERATŪRAS UN TEĀTRA KRITIKĀ
1951: pirmā publikācija – recenzija par Aleksandra Ostrovska "Pēdējais upuris" Dailes teātrī iestudējumu laikrakstā "Padomju Jaunatne".
MONOGRĀFIJAS
1977: "Dina Kuple".
1984: "Impresija un ekspresija".
1989: "Pauls Putniņš un latviešu drāmas divi gadu desmiti".
1996: "Oļģerta Krodera laiks".
2022: "Tija. Māksla. Revolūcija. Mīlestība. Stāsts par gleznotāju Otīliju Leščinsku".
DOKUMENTĀLA STUDIJA
2008; 2013–2014: "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" (studijas Kārļa Freinberga rakstniecības un teātra arhīvā).
SCENĀRIJA AUTORE TV RAIDĪJUMIEM
Raidījumiem par Ādolfu Alunānu, Linardu Laicenu, Jāni Linduli, Jukumu Paleviču, Andreju Upīti, Edvardu Vulfu.
Citātu galerija
"Silvijas Freinbergas izvēli lielā mērā noteica ģimene, vide, apstākļi. Jau no bērnības viņa bija cieši saistīta ar teātri. Filoloģijas fakultāte, darbs laikraksta redakcijā, pēc tam ilgus gadus televīzijā – viss tika saistīts un pakļauts Silvijas galvenajai interesei – teātra mākslai.
Simtiem Silvijas rakstu par skatuves mākslu un dramaturģijas jautājumiem vairāk nekā četru gadu desmitu laikā "izkaisīti" pa dažādu laikrakstu, žurnālu, almanahu un citu izdevumu slejām, apkopoti vienuviet, sniegtu ne tikai plašu pārskatu par teātra un latviešu dramaturģijas ceļiem un stāvokli, bet arī būtu liels ieguldījums mūsu tautas kultūrvēsturē. [..]
Silvijas darbi ir kā sava veida laika dokumentācija, tajos mākslinieks vienmēr parādīts sarežģītajās attiecībās ar laiku, gan atklājot to savos darbos, konfliktējot ar to, izjūtot tā spaidu un atkarību no tā. Rakstot par teātri okupācijas laikā, šāds skata punkts, anuprāt, bija īpaši svarīgs. Smalki un neuzbāzīgi ir Silvijas vērtējumi, analizējot darbu māksliniecisko struktūru. Vienlaikus viņas spriedumi nav kategoriski, taču domā patstāvīgi un neatkarīgi."
Burtniece, Anda. Mūsu autorei – Silvijai Freinbergai 18. novembrī apritēja 70. Teātra Vēstnesis, 1998, Nr. 3, 141. lpp.
"Viņas īstā stihija dzimst pie rakstāmgalda, kur vienatnē ar sevi tiek papīram uzticēts tas viedoklis, ko nereti neizsaka sarunas partnerim, viņa pretējās domas iejūtīgi vai arī iecietīgi uzklausot. Literatūra un teātris. Šie divi faktori ap zīmējuši Silvijas Freinbergas radošā darba vadlīnijas, kuru avots un augsne labi saskatāmi Kārļa Freinberga pārbagātajā vēstures materiālu, zināšanu un literārā mantojuma sakrātuvēs. Arī viņa ir viena no tiem, kam profesijas izvēli noteikusi ģimene.[..] Silvijas Freinbergas apcerējumos parasti centrā izvirzīts kāds tematisks loks vai atzarojums, kāds skatuves mākslas problēmas pavērsiens. Viņa rakstījusi par konfliktu mūsdienu teātrī, par vispārinājumiem, par modernās dramaturģijas jeb "skatuves scenāriju" veidojumu un izpausmēm. Dažos atsevišķos rakstos plašāk un, gribas teikt, arī izsmeļošāk nekā citi kritiķi viņa pievērsusies tam tēlojošās mākslas atzaram, kas saistās ar Silvijas ilggadējām otrajām mājām – ar televīziju. [..] viņas domas ir interesanti lasīt gan domubiedriem, gan oponentiem. Tajās atrodama erudīcija, inteliģenta cilvēka mākslas parādību izpratne, savs skatījums uz teātri un ar to saistītajiem radošajiem procesiem."
Grēviņš, Māris. Gadu guvums. Karogs, Nr. 11, 1978, 1. nov., 183. lpp.
Saiknes
Jānis Pujāts - Vīrs
Kārlis Freinbergs - Tēvs
Izglītība
1935–1943
Rīgas pilsētas 19. pamatskola
Rīga
1943–1948
Rīgas 5. vidusskola
Āgenskalna iela 21a, Rīga
1948–1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa
Darbavieta
1953–1955
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Kultūras un mākslas daļas literārā līdzstrādniece.
1955–1986
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Bērnu raidījumu, vēlāk literāri dramatisko raidījumu redakcijas un mūzikas raidījumu redakcijas vecākā redaktore.
Dalība organizācijās
15.01.1959
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Biedre
1962–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre
1964–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1980–1900
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedre
1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre
Apbalvojumi
Atzinības krusts
Ordeņa kavaliere ar Ordeņa kapitula 2014. gada 14. aprīļa lēmumu. (Ordenis pasniegts 2014. gada 4. maijā Rīgā, Melngalvju namā.)
V šķira
2014