Rūdolfs Kronbergs

2 bildes

03.03.1911 – 15.10.1977

Rūdolfs Kronbergs (1911–1977) – gleznotājs un aktieris. Aktrises Mildas Kronbergas vīrs, dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga tēvs. Savu radošo karjeru sācis ap 1925. gadu kā gleznotājs Liepājas Tautas teātrī.

Dzimšanas laiks/vieta

03.03.1911
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

15.10.1977
Stokholma

Personiska informācija

Dzimis kalēja ģimenē.

Profesionālā darbība

Vairākkārt devies uz Franciju, Parīzi, kur guvis jaunus mākslinieciskus impulsus; tur sarīkotas arī vairākas izstādes.

Izstādes sarīkotas gan dažādās Zviedrijas pilsētās, turklāt pirmā izstāde Zviedrijā, Stokholmā sarīkota jau 1945. gada 2. jūnijā, gan Amerikas Savienotajās valstīs vairākos latviešu centros, Parīzē, Londonā un citviet.

Piedalījies teātra izrādēs Liepājas teātrī vācu okupācijas laikā, kā arī Stokholmas Latviešu teātra izrādēs.

Citātu galerija

PAR RŪDOLFA KRONBERGA GLEZNOTĀJA BŪTĪBU

"Šis mākslinieks ir uzticams reālists, kas meklē notvert detaļās īstenības atveidu pareizās perspektīvās un krāsu niansēs. Un turklāt viņš ir ļoti labs mākslinieks ar zināšanām, stiprumu un spēku, kas imponē lielā mērā. Bez izvairīšanās,, bez kompromisiem, bez šabloniem viņš uztver būtisko ainavā un klusajā dabā, ar tādu bagātību krāsā un kompozīcijā, kas padara viņa glezniecību par mākslu, pilnu estētiska baudījuma. . . Rūdolfā Kronbergā ir daudz kas no cīnītāja, un viņš stūrgalvīgi noraida visāda veida ārišķīgas modernās glezniecības tendences. Viņš vienmēr grib aizsniegt gleznieciskās vērtības, iespiesties dziļumā. Panākt gleznā īstu dziļumu, to viņš uzskata par vienu no saviem pirmajiem uzdevumiem, ko viņš pa lielākajai daļai arī atrisina īsti meistarīgi. Viņam ir fenomenālas spējas notvert dažādas atmosfēras, un viņa toņu nianses ir bieži tik eksaktas, it kā būtu izlēstas decimāldaļās. Arī kompozīciju viņš izkārto tā, lai uztvertu dziļumu — ne mazāk tais gadījumos, kad, atmetis gleznas taisnstūri, viņš krāsai ļauj izbeigties ar ovālu līniju." Tālāk recenzents [Elmsgrēns] atzīmē Kronberga plašo māksliniecisko reģistru, kas ļauj atrast savdabīgu un atbilstošu iztulkojumu kā Parīzes mīkstajai atmosfērai un sidrabainajiem ūdeņiem, tā vēsajam Stokholmas gaisam. Atzīmējami arī Kronberga sēpijas zīmējumi, kuros daudz spēka un elegances."

[b. a.] Smolandieši cildina Rūdolfu Kronbergu. Latvju Ziņas, 1954, 25. okt.


"Rūdolfs Kronbergs, kas jau kopš Rīgas laikiem ir licis par sevi runāt kā mākslinieku gan uz teātra skatuves dēļiem, gan kā gleznotājs, ar savu pēdējo izstādi Parizē Raimonda Dunkana galerijā, laikā no 13.-28. janvārim, apliecināja, ka ar neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu un meklējumu un pētījumu rezultātā, sadarbojoties ar ķīmiķi Bigestanu, viņam izdevās atrast jaunu gleznošanai pakļāvīgu krāsu veidu, kas atšķirībā no eļļas krāsām ir ar lielāku gaismas un laika izturību. Šīs krāsas tika no sauktas par harca krīta krāsām un pati tehnika par pastolaku. Ar šinī tehnikā darinātiem darbiem Kronbergs piedalījies daudzās izstādēs Zviedrijā, Francijā un Vācijā, tak tieši pēdējā viņa izstāde Parīzē deva māksliniekam pārliecību,
ka viņa daudzo gadu meklējumi nebija veltīgi."

J. S. Mākslinieks, kam daudz nodomu. Latvija, 1962, 10. marts.


"27 patstāvīgas gleznu izstādes un piedalīšanās 18 kopizstādēs Zviedrijā un citos Eiropas centros, kā arī Amerikā, liecina par mākslinieka izlaušanos no trimdas internā loka plašākos apvāršņos. Arvien rosīgs un ar vitālu radīšanas dziņu Kronbergs ar neatlaidīgu darbu panācis to, kas tikai nedaudzajiem latviešu māksliniekiem trimdā izdevies: iespēju bez cita eksistences darba pilnīgi nodoties savai glezniecībai. Trimdas sākuma posmā mākslinieks turpina gleznot jau pieminētā veidā. Māksla arvien nes sevī iezīmes, kas radušās laika un apkārtnes ietekmē. Kronbergs nav tikai izrauts no savas lokālās vides, bet darbojas lielu pārvērtību laika ar jaunām estētiskām atziņām, jauniem mākslas izteiksmes veidiem un tehnikām. Mūsdienu mākslai ir daudzas sejas. Kronbergs konsekventi distancējas no ekstrēmām parādībām mākslā un modes abstrakcijām. Savas mākslinieka pieredzes padziļināšanai viņš jau agrāk bija nodarbojies ar formu un jaunu krāsu un materiālu eksperimentiem un vienā radīšanas posmā, īpaši klusajās dabās pielietojis visdažādākos materiālus. [..] Sākot ar 60. gadiem, jaunas ierosmes avots un jauna gleznošanas tehnika ienes it kā lūzumu Kronberga mākslā, kurā tagad atklājas kāda pilnīgi jauna, līdz tam apslēpta formu un krāsu pasaule. Viņa agrākās gleznās ar jūras motīviem bieži dominēja jūras akmeņainie krasti, un īpaša uzmanība veltīta akmeņiem viņa ostmalas klusajās dabās. Jau zēna gados Kronbergs Liepājas jūrmalā vēroja un vāca jūras gludinātos akmentiņus un tīksminājās ap to dažādību un glītumu. Tagad viņa interesi modina akmeņu kristāliskā struktūra un šo kristālu atveidošana gleznieciskiem līdzekļiem. Sākās liels un rūpīgs darbs kristālu formu un krāsu pētīšanā. [..] Pēc tik nopietnas iedziļināšanās kristallu pasaulē mākslinieku nodarbina problēma: ar gleznieciskiem līdzekļiem gleznās tvert kristālu dažādo intensitāti un kvēli krāsās. Viņš tagad eksperimentē ar jaunām krāsām un saistvielām, ar pastolaku un akrila krāsu, pa daļai lietojot tieša no minerāliem iegūtas krāsvielas. Tā pamazām iejūtas un neatlaidības rezultātā radies plašs darbu klāsts ar visdažādāko kristālu gleznieciskiem atveidiem un no kristālu pamatformām veidotām bieži liela formāla kompozīcijām."

Ģinters, V. Rūdolfs Kronbergs. Ceļa Zīmes, Nr. 50. 1972.

Saiknes

Juris Kronbergs - Dēls
Milda Kronberga - Sieva

Ceļojums

Parīze
Ceļojis vairākkārt - gan studiju nolūkos, gan arī notikušas izstādes.

1948
Ņujorka
Caur Angliju devās ceļojumā uz Ņujorku, kur uzturējās vairākus mēnešus.

09.1958
Lofotu salas
Devās uz Norvēģijas ziemeļiem un apmeklēja Lofotu salas, kur gleznos zvejniekus un rudens ainavas.

1962
Parīze
No 13. līdz 26. janvārim Raimonda Dunkāna mākslas salonā tika izstādītas 25 viņa gleznas.

03.1972–05.1972
Amerikas Savienotās Valstis
Tika sarīkotas divas gleznu izstādes: Grand Rapidos un Niagāra, kā īslaicīgi gleznas izstādītas vēl vairākos latviešu centros un Kanādā.

Izglītība

1924–1929
Liepāja
Beidzis Liepājas mākslas amatniecības skolu.

1929–1932
Parīze
Papildinājis un pilnveidojis gleznošanas prasmes Parīzes dekoratīvo mākslu akadēmijā un pie spilgtākā fovisma pārstāvja Morisa de Vlaminka (1876-1958).

Darbavieta

1925–1929
Liepāja
Dekorators Liepājas Tautas teātrī.

1934–1944
Latvija
Dekorators Dailes teātrī un Nacionālajā teātrī;  šajos teātros arī spēlējis mazākās lomās, bijis raksturlomu tēlotājs Liepājas un Ceļojoša teātrī.

Dzīvesvieta

1945–1977
Zviedrija

1945
Zviedrija
Ziemā no Liepājas bēgļu laivā devās uz Zviedriju.

Apglabāts

26.09.1977
Stokholmas Meža kapi
Izvadīts no Stokholmas Meža kapu Svētā krusta kapellas.