Kēnigsbergas Frīdriha ģimnāzija

Frīdriha ģimnāzija Kēnigsbergā (Collegium Fridericianum, Friedrichskolleg, Friedrichskollegium, Friedrichs-Kollegium) bija prestiža vidējās izglītības mācību iestāde.

Frīdriha ģimnāziju 1698. gadā dibina Teodors Gērs (Gehr), izmantojot Augusta Hermana Frankes (Francke) Halles skolas paraugu - piētistu skolu Zakheimā (Sackheim). 1701. gadā tā kļūst par Prūsijas karaļa Frīdriha I karalisko skolu. 1703. gadā nopērkot virsmaršalam fon Kreicenam (Creytzen) piederošo kolēģiju austrumu Lobenihtā, tā iegūst nosaukumu Collegium Fridericianum vai Friedrichskolleg. Piētistu skola bija pirmā no baznīcas atdalītā skola Kēnigsbergā.

Ģimnāzija izpelnījās Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma I apbrīnu, viņš 1735. gadā šo skolu nosauca par paraugu pārējām Prūsijas skolām. 18. gs. laikā skolu pabeidza vairāk kā 50 studenti no Baltijas, pēc tam mācības turpinot universitātē. Skola apvienoja latīņu skolas elementus ar modernu vācu skolu, tai bija internāts. Skolas koka tornis tika izmantots kā observatorija, tai bija pašai sava neliela baznīca, kurā notika dievkalpojumi līdz 1853. gadam. Skolā mācījies Imanuels Kants, tajā par skolotāju ir strādājis Johans Gotfrīds Herders (1763-1764). Skolu pārveidoja par ģimnāziju 1810. gada 4. septembrī, tobrīd tā bija pirmā Prūsijas ģimnāzija. Pirms Pirmā pasaules kara tā bija lielākā skola Kēnigsbergā, tās ēka gāja bojā uzlidojumu laikā 1944. gadā.

No: https://en.wikipedia.org/wiki/Collegium_Fridericia... [29.01.22.]