Rīgas sv. Ģertrūdes draudze

Sv. Ģertrūdes draudze eksistē jau kopš 15.gadsimta. Kopš 1628. gada Ģertrūdes un sv.Georga jeb Jura draudzi apkalpo viens mācītājs. Pēc 1710. gada un līdz 1744. gadam draudze apvienota ar Jēzus baznīcas draudzi. Šajā laikā mācītāja pienākums apkalpot sv.Georga, sv.Ģertrūdes un sv. Jēzus baznīcas draudzes. Pēc 1744. paliek viens mācītājs Ģertrūdes un Georga draudzei. Kopš 1883. gada tajā arī atseviška latviešu draudze, kas 1907. gadā pāriet uz Jauno Ģertrūdes baznīcu. Baznīca apkalpojusi galvenokārt latviešus un vāciešus priekšpilsētās, kopš 18 gadsimta vidus draudze pieder Rīgas pilsētai.

Svētā Jura jeb Georga draudzes mācītāji zināmi kopš 1529 (?) gada - senākais zināmais Benedikts Sorau, kalpojis arī vēl 1542.gadā. Ievērojamākie mācītāji sv.Jura jeb Georga draudzē - Hermanis Treijs (kalpo paralēli arī sv.Jāņa baznīcā, 1822-1846) un Indriķis Gotlībs Pēšs (kalpo arī sv.Jāņa baznīcā, 1849).

Ievērojamākie sv.Ģertrūdes draudzes mācītāji: Heinrihs Lademahers (Lademacher, 1697-1700), Johans Dīpenbroks (Diepenbrock, 1702-1709), Oskars Šāberts, vācu draudzes mācītājs (Schabert, 1894-1936).