Jānis Plaudis
28.10.1903 – 31.12.1952
Jānis Plaudis (1903–1952) – dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, dzejnieka Egila Plauža tēvs, tulkotājas Ainas Plaudes vīrs. 20. gadsimta 30. gados Plaudis darbojies jauno rakstnieku grupā "Trauksme", publicējis dzejoļu krājumus "Fatamorgāna" (1928) un "Panama galvā" (1930). Agrīnajai dzejai raksturīgi stihiski protesta un sociālas romantikas motīvi. Romānu "Ložmetēju rota" (1934), "Ģimnāzisti" (1935), biogrāfiskā romāna par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku "Ziemeļnieks" (1936) autors. 1939. gadā izdots dzejoļu krājums "Putnu ceļš". 40. gadu pirmajā pusē sarakstījis romānu "Sila runcis", kurš grāmatā izdots tikai 1989. gadā. Padomju laikā sarakstītie dzejoļi apkopoti krājumā "Laika lielums" (1948), kas sarakstīts, ievērojot sava laika ideoloģijas prasības, saglabājot maz no dzejnieka pirmskara gadu individualitātes. Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara Plaudis tulkoja no krievu valodas Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina u.c. autoru darbus. Rakstnieku Savienības biedrs (1940).
Dzimšanas laiks/vieta
28.10.1903
Veģi
Dzimis Lutriņu pagasta "Veģu" mājās (mūsdienās Jaunlutriņu pagasts).
Miršanas laiks/vieta
31.12.1952
Rīga
Personiska informācija
Dzimis Lutriņu pagastā pusgraudnieka ģimenē. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagastu.
1930. gadā nodibinājis ģimeni. Sieva – tulkotāja Aina Plaude, dēls – dzejnieks Egils Plaudis.
Pēc sievas nāves (1949. gada 1. jūlijā) 1951. gada septembrī apprecējies vēlreiz, arī otrās sievas vārds Aina.
Pirmā pasaules kara laikā strādājis lauku darbus. Plaudis līdzekļus studijām pelnījis, strādājot par rēķinvedi Dzelzceļu virsvaldē (1925-1929) un koku šķirotāju un pludinātāju.
No 1944. gada līdz 1945. gadam Plaudis dzīvoja dzimtajā pusē un strādāja Lutriņu pagasta pamatskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
1924: pirmā publikācija – dzejolis "Nākat pie manis visi..." laikrakstā "Sociāldemokrāts" 1924. gada 15. oktobrī.Agrīnajai dzejai raksturīgi stihiski protesta un sociālas romantikas motīvi.
Dzeja
1928: pirmais dzejoļu krājums "Fatamorgāna"
1930: "Panama galvā"
1939: "Putnu ceļš"
1948: "Laika lielums", krājums sarakstīts, ievērojot sava laika ideoloģijas prasības, saglabājot maz no dzejnieka pirmskara gadu individualitātes.
Proza
20. gadsimta 30. gados Jānis Plaudis vairāk pievēršas prozai, vairāku romānu autors.
1934: "Ločmetēju rota"
Izstājoties no universitātes, Jānis Plaudis tiek uzņemts obligātajā karadienestā. Šo pieredzi viņš ietver romānā "Ložmetēju rota", kas top nepilna gada laikā. Romānu iesāk publicēt žurnāls "Domas" (1.–4. nr.), taču žurnālu gada vidū slēdz un romānu konfiscē. Romāns autoritatīvā režīma laikā tā arī netiek pilnībā publicēts, jo ideologi un armijas augstākās aprindas uzskatīja, ka romānā tiek nomelnota Latvijas armija. Pilnībā romāns publicēts tikai 1964. gadā Arvīda Griguļa sakārtoto Jāņa Plauža Rakstu 2. sējumā.
1935: "Ģimnāzisti" (romāns)
1936: "Ziemeļnieks", biogrāfiskais romāns "Ziemeļnieks" veltīts dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka piemiņai
1939: "Ieslēgtie", romānā atainoti kara notikumi Kurzemē.
1940: "Amerikas brīnumi", aprakstu krājumā atainots Plauža ceļojums ar kuģi uz ASV un Kanādu 1939. gadā.
Vācu okupācijas laikā sarakstījis romānu "Sila Runcis", kas izdots tikai 1989. gadā.
Padomju perioda sākumā Jānis Plaudis darbojas žurnālistikā, publicē lekcijas par literatūras, īpaši dzejas teoriju (sarakstījis vairākus apcerējumus par dzejas teorijas jautājumiem), daudz tulko krievu autorus. Rakstnieku savienībā viņš ir jauno autoru konsultants, vada seminārus, raksta recenzijas, rīko literārus sarīkojumus. Literārajā darbībā Jānis Plaudis mēģina realizēt savā daiļradē jaunās ideoloģiskās normas un prasības, četrkārt pārstrādājot romānu "Jaunība" (1952), kas tā arī netiek publicēts.
Raksti 4 sējumos. Rīga: Liesma, 1964–1966.
Cittautu autoru darbu tulkojumi
20. gadsimta 30. gados tulkoja un popularizēja krievu dzejniekus Vladimiru Majakovski, Sergeju Tretjakovu, Sergeju Jeseņinu.Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara Plaudis tulkoja no krievu valodas Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina u.c. autoru darbus. Atdzejojis Aleksandra Puškina dzejoli "Vara jātnieks", ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko dzeju.
1937: Fjodors Dostojevsks, romāna "Pusaudzis" 1. grāmatas tulkojums (2. grāmatu tulkojis Aleksandrs Čaks; tulkojums ietverts Dostojevska "Kopoto rakstu" 8. un 9. sējumā)
1937: Nikolajs Gogolis, stāsts "Gada tirgus Soročincos"
1941: Vladimirs Majakovskis, poēma "V. I. Ļeņins"
1942: Ludvigs Tīgels (Ludwig Tügel), "Cīrulis"
1943: Gotfrīds Augusts Birgers, "Brīnumainie ceļojumi pa jūrām un sauszemi: Brīvkunga fon Minchhauzena kara gaitas un jautras dēkas, kā viņš pats par tām stāstījis pie alus kausa jautru draugu pulciņā" (Wunderbare Reisen zu Wasser und zu Lande) (2. iespiedums 1944. gadā)
1946: S. Maršaks, dramatiska pasaka "Divpadsmit mēneši" (kopā ar tulkotāju Ainu Plaudi)
Sakārtojis Vladimira Majakovska izlasi "Jaunatnei" (1946).
Citātu galerija
Par Jāņa Plauža dzeju
"J. Plauža sākuma gadu dzeja, kas apvienota krājumos "Fatamorgāna" (1928) un "Panama galvā" (1930), pamatvilcienos ir romantiskas dabas, ar lielu sociālā kriticisma un utopijas piedevu. [..] Tā ir raksturīga divdesmito gadu dzeja ar laikmeta sociālo pretrunu plosītu lirisko varoni centrā. Dzejnieks it visur saskata pretišķības, paredz vecās pasaules bojāeju, kad visi izsalkušie taps brīvi un – "Pasaule citāda taps!" ("Uzsaukums"). Sagraut, noārdīt un it kā ar elkoņiem atvērt pasaules durvis ("Neredzētais pavasaris") – ar tādu devīzi J. Plaudis piebiedrojas divdesmito gadu jauno dzejnieku – avangardistu grupai. [..]""Lai gan J. Plauža, tāpat kā pārējo trauksminieku jeb negatīvistu dzejā bija gan uzspēlēts manierisms, gan svešas ietekmes (futūrisms, imažinisms), pat atdarinājumi, viņi neapšaubāmi vispirmām kārtām modernizēja, pat reformēja daudzas tradicionālās dzejas formas. Lauztās rindas, konstruktīvisms, vēsais intelektuālisms, bezatskaņu vārsmas, spilgtas, disonējošas metaforas, tāpat kā jebkura cilvēka individuālās brīvības aizstāvība – tas viss piešķīra tālaika dzejai gluži citas intonācijas un ritmus.
Pretstatā nolieguma un skaļa nemiera piepildītajiem dzejoļiem jau pirmajos J. Plauža krājumos ir tādi, kas raksturo dzejnieka patieso būtību. Būdams romantiķis un filozofētājs vienlaikus, viņš alkaini tiecas pēc cilvēka dvēseles un gara skaistuma. Visu viņa daiļradi caurvij F. Dostojevska atziņa, ka skaistums glābs pasauli, lai arī šis motīvs tiek dažādi un dažkārt pat pretrunīgi variēts. Var arī teikt, ka J. Plaudis ir filozofisko atziņu dzejnieks. Intelekts un liriska noskaņa, domātājs un jūsmotājs – tādi it kā pretpoli bieži sakausējas viņa dzejā (arī prozā). Arī viņa mīlas izjūta, gaiša, pieklusināta vai nedaudz rotaļīga, allaž ir pārdomu vērta."
Smilktiņa, Benita. Jānis Plaudis (1903–1952). Latviešu rakstnieku portreti: Laikmeta krustpunktos. Rīga: Zinātne, 2001, 120.–122. lpp.
Par dzejoļu krājumu "Putnu ceļš" (1939)
“Vispirms sakāms, ka Jānis Plaudis ir liriķis, kas nāk ar lielām formas pretenzijām. Metriskā ziņā viņš sāk ar antīkām strofām un beidz ar moderno akcentēto pantmēru. Dažādas atskaņu kombinācijas, aliterācija, arī vēl citi skaņu efekti šo dzejnieku interesē stiprā mērā. Stilā vērojam blakus konvencionālai lirikas valodai stipri drošus gleznu virknējumus, kas to tuvina imažinistiem. Idejiskā ziņā Plauža jaunākā lirika pilnīgi atbrīvojusies no vienpusīgi tverta sabiedriskā elementa. Tā vietā ieskanējušies nacionālie motīvi, bet individuālie pārdzīvojumi raduši pieeju, kas Plaudi ierindo starp mūsu romantiķiem ar plašu interešu loku. [..] Bet blakus romantiskai jūsmai, kas grib tiekties tālumā putniem līdzi pa debesīs zīmēto ceļu, Plaudis ļoti bieži mīl kavēties pārdomās, un tā viņa lirikā iekļūst intelektuālais moments, kas izpaužas dažādu gan vairāk, gan mazāk populāru problēmu risināšanā [..].”
Rudzītis, Jānis. Par Friča Dziesmas un Jāņa Plauža jaunāko liriku. Hallo, Latvija, 1939, 15. janvāris.
Par Jāņa Plauža prozu un romānu "Sila Runcis"
"Romāns "Sila Runcis" apliecina J. Plaudi kā prasmīgu psiholoģiskās prozas rakstnieku, kuram liriskais un dramatiskais elements pārsver episko. Primārā viņam bija cilvēka domu, jūtu, nojausmu pasaule, dzīves realitātes vietā pievilcīgākas likās iztēles ainas, mirkļu izjūtas, arī dzīves jēgpilnā izziņa. Tās šķietami netveramās saites, kas, kopā sietas, atklātu cilvēku kā radošu, vienmēr sevi pilnveidojošu personību. Pēc šīm humāno vērtību saitēm allaž tiecās arī J. Plaudis."Smilktiņa, Benita. Jānis Plaudis (1903–1952). Latviešu rakstnieku portreti: Laikmeta krustpunktos. Rīga: Zinātne, 2001, 145. lpp.
"Jānis Plaudis bija psiholoģiskās prozas meistars. Cilvēka jūtu un domu pasaule viņa mākslā atklājas sarežģīta, nenovienkāršota, atklājas kustībā, niansēs, reizēm pat šķietami netveramo mirkļa izjūtu, domu atplaiksnījumu tvērumā. Viņš pats ir teicis: ".. arī romānu analīzēs bieži pārspīlētā psiholoģiskā patiesība – ja to saprot kā "norakstīšanu no dzīves" – man nav bijusi noteicošā. Padomājiet tikai, cik daudz un dažādu jūtu, jausmu, iztēles, asociācijas utt. vēsmas vibrē cilvēka dvēselē kaut kurā laika vienībā..." Šīs jausmas, iztēles vēsmas tvert, ieveidot vārdos, veselā mākslinieciskā sistēmā – to Jānis Plaudis uzskatīja par savu rakstnieka uzdevumu un romānā "Sila Runcis" veica to godam. Viņa psiholoģiski smalkā, dzīves īstenībā sakņotā māksla vienmēr saistīs jaunas un atkal jaunas lasītāju paaudzes."
Ingrīda Kiršentāle
Saiknes
Aina Plaude - Sieva
Baiba Plaude - Meita
Egils Plaudis - Dēls
Ella Elīza Rītiņa - Sievasmāte
Indriķis Rītiņš - Vīratēvs
Nodarbes
Pseidonīms
Homo, Ints Kursenieks
Dzīvesvieta
Lejas iela 35, Ikšķile
Jānis Plaudis ar ģimeni vasaras pavadīja mājā "Rītiņos" Ikšķilē.
Gaiķu pagasts
Dzimis Lutriņu pagastā, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagastu.
1944–1945
Lutriņi
Sākoties cilvēku patvarīgai sūtīšanai uz Vāciju, Jānis Plaudis ar ģimeni pārceļas uz dzimto Lutriņu pagastu, kur mīt no 1944. gada rudens līdz 1945. gadam.
Izglītība
1912–1914
Gaiķu pamatskola
Gaiķi
1920–1924
Tukuma pilsētas vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
Beidzis Tukuma pilsētas vidusskolu (mūsdienās – Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).
1924–1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē; studiju virziens: tieslietas un ekonomika.
Darbavieta
1925–1929
Rēķinvedis Dzelzceļu virsvaldē.
1928–1929
Žurnāls "Trauksme" (1928–1929)
Redaktors žurnālā "Trauksme".
1930–1931
Žurnāls "Jauno Trauksme" (1930–1931)
Rīga
Redaktors žurnālā "Jauno Trauksme".
1930–1934
Žurnāls "Domas"
Kreisi orientētā žurnāla "Domas" redakcijas darbinieks – sekretārs. Neilgu laiku vadījis arī žurnāla literatūras nodaļu (1930).
1937–05.1941
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Žurnālists žurnāla "Atpūta" redakcijā.
1940–1941
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Žurnāla "Atpūta" tehniskais un atbildīgais sekretārs.
05.07.1940–29.08.1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Redaktors
1944–1945
Kaspari
Otrā pasaules kara laika beigu posmā Lutriņu pagasta "Kasparu" mājās Jānis Plaudis ar pāris vietējiem skolotājiem nodibina skolu bēgļu bērniem, ir šīs skolas direktors un māca latviešu valodu un vēsturi. Šeit 7. un 4. klasi beidz arī Jāņa Plauža bērni Egils un Baiba.
1946–1952
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.
1946–1952
Žurnāls "Bērnība"
Strādājis žurnālā "Bērnība".
1946–1952
Rīgas Skolotāju institūts
Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.
1946–1952
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Pedagogs Latvijas Valsts Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā, Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.
1952
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Strādājis žurnālā "Karogs".
Dalība organizācijās
1930
Trauksmes grupa
20. gadsimta 30. gados Plaudis darbojies jauno rakstnieku grupā "Trauksme".
Dienests
1932
Izstājoties no universitātes, Jāni Plaudi 1932. gadā iesauc obligātajā karadienestā. Šī perioda iespaidi ietverti nepilna gada laikā tapušajā romānā (garstāstā) "Ložmetēju rota" (1934).
Ceļojums
1939
Ņūfaundlenda
Žurnāla "Atpūta" uzdevumā Jānim Plaudim rodas izdevība doties ceļojumā ar kuģi uz ASV lielākajām pilsētām un Kanādu. Nepilnu divu mēnešu ilgā ceļojuma iespaidi atainoti aprakstu un atziņu krājumā "Amerikas brīnumi".
Muzeji
1973–1984
Jāņa Plauža muzejs (1973–1984)
Lejas iela 35, Ikšķile
Muzejs atradies dzejnieka Jāņa Plauža ģimenes mājās "Rītiņos", pastāvējis no 1973. līdz 1984. gadam. Vadītāja Jāņa Plauža meita Baiba Plaude.
Apglabāts
Raiņa kapi