Indriķis Rītiņš

Dzimis skolotāja, kā arī laikrakstu "Mājas Viesis", "Latviešu Avīzes" un "Pēterburgas Avīzes" korespondenta Andreja Rītiņa ģimenē.

1898. gadā apprecējies ar dabaszinību skolotāju Ellu Rītiņu (dzimusi Jēkabsone; 1879–1960). Viņa bijusi viena no pirmajām latviešu sievietēm, kas ieguvusi augstskolas izglītību; studējusi Šveicē un Maskavā Augstākajos sieviešu kursos (ar universitātes programmu), beigusi dabas zinātņu fakultāti ar ģimnāzijas skolotājas tiesībām.
Ģimenē dzimuši četri bērni – Aina (1902–1949), Andrejs (1903–1944), Rūta (1908–2003), Juris (1913–1932).

Par Indriķa Rītiņa pedagoģisko un sabiedrisko darbību
"Visā šajā laikā Rītiņš vienmēr aktīvi darbojies skolotāju organizācijās un pēdējā laikā ieņem Rīgas arodn. skol. biedrības priekšnieka vietu. Ar savu enerģiju, atsaucību un ierosinājumiem skolu jautājumos R. kļuvis skolotāju aprindās par plaši pazīstamu un iecienītu darbinieku. Vai ikvienā mošākā pasākumā Rītiņš neiztrūkstoši sastopams: skolotāju sapulcēs, ekskursijās, dažādās komisijās – visur Rītiņš klāt ar ierosinājumiem, uzmudinājumiem un sajūsmu."
K.M. Apskats. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 11, 01.11.1923.

"Latvijas neatkarīgās valsts laikā Rītiņu aicina par Rīgas pilsētas IV ģimnāzijas direktoru un šo skolu viņš vada līdz pat tās slēgšanai 1934. gadā. Visu šo laiku man nācās strādāt kopā ar Rītiņu kā šīs ģimnāzijas latviešu valodas skolotājai un redzēt to mīlestību un sirds dedzi, ar kādu viņš nodevās jaunatnes audzināšanas darbam. Simtiem un tūkstošiem viņa skolnieku izklīdināti pa visām pasaules malām un piemin viņu kā mīļu un brīnišķīgu skolotāju, audzinātāju un vadītāju."
Bastjāne, Alma. Miris Indriķis Rītiņš. Laiks, Nr. 40, 20.05.1961.


Par Indriķa Rītiņa sastādītajām grāmatām
"Vislielākā atzinība I. Rītiņam jādod par viņa skolas mācību grāmatu sastādīšanu; tai laikā latviešu skolām nebija nevienas piemērotas latviešu lasāmās grāmatas, kas ievadītu latviešu skolu jaunatni arī uz zinātniskiem pamatiem liktā dabas zinību izpratnē. R. ķērās pie darba un sastādīja nopietno lasāmo grāmatu Avots, kuras pirmā dala iznāca sešos iespiedumos. Arī otro daļu iespieda divos izlaidumos.
Latviešu bērni ilgu laiku pirmos pamatus lasīšanā ieguva no parastās ābeces ar sarkano gaili uz vāka. Rītiņš, šo sarkanā gaiļa boksteri rūpīgi apskatījis, saprata, ka lasīšanā bērni jāievada citādām metodēm. Rītiņš nekavējoties ķērās pie metodiskākas ābeces sastādīšanas, un drīzi vien parādījās Indriķa Rītiņa ābece: Rotaļa un darbs. Šī ābece kļuva ļoti daudzu latviešu ģimeņu draugs, un tādēļ tā iespiesta vairākos izdevumos."
Dobulis, Jānis. Skolu un sabiedriska darbinieka Indriķa Rītiņa 80 gadi. Latvija Amerikā, Nr. 47, 14.06.1952.

Lutriņu pagasts
Beidzis Lutriņu draudzes skolu.

Kuldīgas ministrijas skola
Kuldīga

1889–1893
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā.

1908–1915
Maskava
Studijas Komercinstitūtā.

1893–1895
Siguldas draudzes skola
Sigulda
Skolotājs.

1895
Ranka
Skolotājs Rankas draudzes skolā.

1896–1906
Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga
Jonatāna biedrības skolas direktors Rīgā.

1915–1919
Latviešu kultūras birojs
Maskava
Pirmā pasaules kara gados darbojies Kultūras birojā.

1919–1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Rīga

1920–1934
Rīgas pilsētas 4. vidusskola
Rīga
Direktors.

1944–1949
Vācija
Emigrējis uz Vāciju.

1949
Amerikas Savienotās Valstis
Pēc emigrācijas uz Vāciju pārcēlies uz ASV.

25.11.1962
Raiņa kapi
No ASV uz dzimteni nosūtītā pelnu urna ar skolotāja Indriķa Rītiņa un Ellas Elīzas Rītiņas pelniem apglabāta Raiņa kapos.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1927