Imants Lasmanis

11 bildes

14.03.1937 – 12.01.1977

Imants Lasmanis (1937 – 1977) – dzejnieks. Mācījies Rīgas 2. septiņgadīgajā skolā, beidzis Rīgas 6.vidusskolu (1955) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1960). Līdztekus studijām strādājis žurnālā "Karogs", pēc tam redaktors Latvijas Valsts izdevniecības (vēlāk izdevniecība "Liesma") Bērnu un jaunatnes literatūras redakcijā (1959-77). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1963. gada. Pirmā publikācija – dzejolis "Es pazinu tevi" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (1955). Izdevis vairākus dzejoļu krājumus, to skaitā dzeju bērniem. Pēc nāves autora dzeja apkopota divās izlasēs. Lasmaņa dzejai raksturīgs tradicionāli tēlojošais stils, sastopamas sabiedriski patētiskas vārsmas, kara, miera, dzimtenes, internacionālisma motīvi, tomēr dominē gaiši romantiska, reizēm rezignēti smeldzīga intīmā lirika, pārsvarā izteikta klasiskās formās. Bērnu dzejā ar labestīgu humoru un gaišumu tēlota daba, personificēti tēli, bērnu ikdienas piedzīvojumi. Lasmaņa dzejas māksliniecisko līmeni pazemina vienkāršotība, trafaretums, virspusība. Periodikā publicēti Lasmaņa literatūrkritiskie raksti. Sastādījis mīlas lirikas izlasi "Zelta tvaiks" (1969), Viļa Plūdoņa un Raiņa bērnu dzejas izlases. Publicējis koncentrētu Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" pārstāstu (1975). Lasmanis atdzejojis krievu, baltkrievu, ukraiņu, lietuviešu, tadžiku un citu tautu autoru darbus, tulkojis vairākas bērnu lugas.

Dzimšanas laiks/vieta

14.03.1937
Rīga

Miršanas laiks/vieta

12.01.1977
Rīga

Personiska informācija

1937. gada 14. marts: Imants Lasmanis piedzimst Rīgā, strādnieka Jāņa Lasmaņa ģimenē. Viņa tēvs ir bezdarbnieks, iztiku pelna ar dažādiem gadījuma darbiem.
1955: vidusskolas gados aktīvi darbojas komjaunatnē.
1957: būdams students, Lasmanis tiek uzņemts jauno autoru apvienībā un apmeklē universitātes literāro pulciņu. Ir viens no aktīvākajiem studentu laikraksta ''Steidzies lēnām'' autoriem. Vēlāk, studiju 4. kursā, sāk strādāt žurnāla ''Karogs'' redakcijā.
1965. gada 14. marts: Pēc dzejnieka Gunāra Selgas ierosinājuma kādā no Latvijas rakstnieku un komponistu sanāksmēm, Imants Lasmanis kandidē Rīgas pilsētas Kirova rajona (mūsdienās Centra rajons) padomes vēlēšanās, gūstot nepieciešamo balsu skaitu. Turpmāk postenī tiek ievēlēts vairākkārt. Ticis izvirzīts arī par komjaunatnes 15. kongresa delegātu.
1967: rakstnieka laulībā ar Birutu Lasmani pasaulē nāk dēls Kristaps.

Profesionālā darbība

1955: pirmā publikācija – dzejolis ''Es pazinu tevi'' laikrakstā ''Padomju Jaunatne''.
1960, 1962: Lasmaņa dzeja iekļauta literārajā almanahā ''Jauno vārds'' (LVI).

Savas radošās darbības laikā rakstnieks līdzdarbojies dažādos izdevumos – ''Literatūra un Māksla'', ''Zīlīte'', ''Sports'', ''Rīgas Balss'' u.c. –, kuros publicēts vairums Lasmaņa dzejoļu.

Dzeja
1962: ''Ceļi šķērso horizontu'' (LVI)
1963: ''Agrie strazdi'' (LVI)
1965: ''Dziesmas zaļajai zālei'' (LVI)
1966: ''Saknes'' (Liesma)
1968: ''Marts ar lazdas zaru'' (Liesma)
1971: ''Mana maize'' (Liesma)
1972: ''Jautrais Gads'' (Liesma)
1975: ''Koncentrēšanās'' (Liesma)
1976: ''Izbiedēti burti'' (Liesma)
1980: ''Ievas zars'' (Liesma)
1986: ''Sēņu lietus: dzejas izlase bērniem'' (Liesma)

Proza
1965: pasaka ''Ežu dzīres'' (Liesma)
1975: Andreja Pumpura eposa ''Lāčplēsis'' pārstāsts

Dziesmu teksti
1961: ''Dziesma dzimtenei'' (Valda Breģa mūzika)
1963: ''Draugu valsis'' (Paula Dambja mūzika)
1965: ''Septiņkrāsu dziesma'' (Arvīda Žilinska mūzika)
1965: ''Puiša bēdas'' (Alfrēda Tuča mūzika)
1966: ''Maza dziesma'' (Jāņa Ozoliņa mūzika)
1966: ''Zēnu ceļa dziesma'' (Jāņa Ozoliņa mūzika; 1967. gada Skolu jaunatnes Dziesmu svētku repertuārs)
1973: ''Komunistiskā darba brigāžu dziesma'' (Edmunda Goldšteina mūzika)
1974: ''Mežabrāļu balāde'' (Paula Dambja mūzika)
1974: ''Dzimtene'' (Imanta Kalniņa mūzika)
1975: ''Cīņu un uzvaru dziesma'' (Paula Dambja mūzika)
1975: ''Zēnu maija dziesma'' (Paula Dambja mūzika)
1976: ''Medus dzēriens'' (Oļģerta Grāvīša mūzika)
1976: ''Es pakāpu kalniņāi'' (Paula Dambja mūzika)
1978: ''Dzimtenes bērzs'' (Jura Karlsona mūzika)


Tulkojumi un atdzeja
1961: Sjuaņ Fena stāsts ''Kā Lai-Huna zosis ganīja'' (LVI)
1962: Alfa Preisena stāsts ''Par kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit'' (LVI)
1962: Oktāva Panku-Jaša stāstu izlase ''Lielais notikums mazā zēna dzīvē'' (LVI)
1963: Jefima Čepovecka pasaka ''Šaha kareivja Bandinieka dēkainie piedzīvojumi'' (LVI)
1965: Kostas Kubilinska dzejas un pasaku izlase ''Dzintariņi'' (Liesma)
1968: Jevgeņija Švarca luga ''Sniega karaliene'' (Liesma)
1969: Jurija Sotņika komēdija ''Taisni briesmas!'' (Liesma)
1970: Jurija Sotņika komēdija ''Viena traka diena'' (Liesma)
1971: Jevgeņija Švarca pasaka ''Sarkangalvīte'' (Liesma)
1972: Samuila Maršaka pasaku komēdija ''Kas bēdas bīstas, neredz laimes īstas'' (Liesma)
1974: krievu tautas pasaku izlase ''Vilks un četri kazlēni'' (Liesma)
1974: Oktāva Panku-Jaša pasaka ''Steidzami meklēju ūdenslīdēja tērpu'' (Liesma)
1976: Iljasa Tapdiga dzejas izlase ''Kamielēns'' (Liesma)
1977: Vasiļa Vitkas dzejas izlase ''Raibā grāmata'' (Liesma)
1977: Sergeja Mihalkova komēdija ''Dārgais puisēns'' (Liesma)

Sastādītās antoloģijas un izlases
1965: ''Kļavu ziedu Latvija'' (Liesma), sastāda kopā ar Martu Bārbali.
1967: ''Ko runā sirds: mīlas lirika'' (Liesma), sastāda kopā ar Andri Vējānu.
1969: mīlas lirikas izlase ''Zelta tvaiks'' (Liesma)
1971: Vila Plūdona dzejas izlase ''Ābeļziedā'' (Liesma)
1977: Raiņa dzejas izlase bērniem ''Ko pauda cīrulītis?'' (Liesma)

Citātu galerija



Par dzejnieka daiļradi
''Var tikai priecāties par Imanta Lasmaņa tematikas diezgan plašo loku. Vispirms mūsu uzmanību saista autora aktīvā intonācija, cenšanās skaidros dzejas tēlos atklāt padomju cilvēka garīgo pasauli. Bez šaubām, šai atklāsmei pati svarīgākā ir centrālā, dominējošā maģistrāle — padomju patriotisms, partejiska degsme; taisni tāpēc dzejnieks ar kaismīgu neatlaidību var dziedāt par «ceļiem, kas šķērso horizontu». Un tie ir ceļi. kas ved uz komunismu. Jaunais liriķis savā labākajā veikumā šo ideju, šīsdienas dzīves saturu ietērpis dzejas tēlos un gleznās, kur samanām ne tikai krietnu literāro skolu, labas tradīcijas, bet arī jau savu, autora personību. Dzejolī «Horizonti» emocionāli un ar īpatnēju iztēli «ceļā plīvo ausmas lakats košs», un komunisma celtnieka darbdienas riti sauc mūs uz putnu balsīm, staru šķēpiem apvītajiem, kūpošajiem horizontiem.''

Ignats Muižnieks. Augšanas prieks. Rīga, Literatūra un Māksla, nr. 3, 19.01.1963.''Jā, laikam jau šis pirmreizīgā pārsteiguma brīnums arī licis Imantam Lasmanim saplūkt krājumā tik daudz puķu un smaržu, ko viens otrs asuma un skaudruma atzinējs dzejnieks vai kritiķis nevar ne lāgā paciest. Lasmanim raksturīgs maigs lirisms, un tam ir pilnas tiesības pastāvēt līdzās tehnisko parādību ievedumiem dzejā, līdzās skarbo un traģisko momentu attēlojumiem lirikā. Vai tad tenoram katrā ziņā, lejot sviedrus un piepūšot vaigus, jācenšas kļūt par basu vai vismaz baritonu?

Tieši tur, kur Lasmanis par vari centies būt skarbs un skaļš, visvairāk manāms neīstums, sadomātība, trafarets (piemēram, dzejoļos «Sirds apziņas tribunāls»; «Vladimiram Majakovskim» u. c). Šeit biežāk saklausām arī svešus iespaidus: dzejnieks neturas, kā saka, savā balsī. Tiesa, svešas intonācijas šad un tad ielaužas arī Lasmaņa liriskajos pantos, atsaucot prātā Vitmenu, Čaku, Grotu, Arvīdu Skalbi. To mums nevajag slēpt un noklusēt, autoram klāt esot.''

Andris Vējāns. Savus dzejas avotus meklējot. Rīga, Literatūra un Māksla, nr. 17, 24.04.1965.
''Dzejniekam ir «Neuzrakstītās poēmas ieskaņa», kur viņš sapņo par to. ka Rīgā atkal ir zirgi, atkal ir umurkumurs – raibie gadatirgi. kur ubags žņaudz cepuri saujā un sētas muzikants taujā pēc sīknaudas. Lasmanis vēl redz pēdējos nažu trinējus. Matīsielā satiekas ar elegantu viru un smalku dzejnieku Pāvilu Vīlipu... Šī poēma netika uzrakstīta, jo Imanta Lasmaņa jaunību jau apšalc citi Rīgas trokšņi, pa rūpnīcu vārtiem soļo cita strādnieku paaudze, bērni un jaunieši mācās vidusskolā un augstākajās mācību lestādēs. [..]
Imanta Lasmaņa dzejas pasaule ir dzidra un pavasarīga. Dzejnieka sapņi mostas ar putnu gavilēm. Viņš priecājas par ausmas košo lakatu. Visos ceļos Lasmanis iet, acis apbrīnā plati atvēris. Viņš raksta par tālām un svešām zemēm, bet atkal un atkal atgriežas Daugavas krastos, pie Baltijas jūras. Te viņš atzīstas mīlestībā, te solās palikt uz laiku laikiem. Viņš apzinās, ka bez Daugavas un jūras viņš būtu un paliktu kā putns bez mājām. Tāpēc dzejniekam dārga visaugstākā priede smilšainās kāpas galā. viņam mīļa viszemākā smilga, kas skaras pie kājām.''

Andris Vējāns. Rīdzinieks ar lauku zēna sirdi. Rīga, Pionieris, nr. 21-22, 13.03.1987.

Par dzejnieka izcelsmi un personību
''Imants Lasmanis dzimis Rīgā pavasara pusē. Es viņu arī allaž atceros tādu pavasarīgi gaišu, pār kuru klājas dūmakaini smeldzošas Zledoņdārza mākoņu grēdas. Viņš bija pilsētnieks, bērnības un jaunības dienas pavadīja Artilērijas ielā. Viņa vecāki bija strādnieku ļaudis. Vectēvs tika sēdējis ormaņa ratos, tēvs pie mašīnas stūres. Imantam Lasmanim patika Aleksandra Čaka dzejoļi par Rīgas nomalēm, važoņiem, bet viņš savā raksturā, dvēselē un poētiskā noskaņojumā bija tuvāks Jānim Grotam. Ar pēdējo Imants Lasmanis šad un tad bija kopā, prata romantiskākos Grota dzejoļus no galvas, vienmēr ar lielu uzmanību uzklausīja cienījamā meistara aizrādījumus un labvēlīgos padomus.''

Andris Vējāns. Rīdzinieks ar lauku zēna sirdi. Rīga, Pionieris, nr. 21-22, 13.03.1987.

Saiknes

Jānis Sirmbārdis - Domubiedrs
Jāzeps Osmanis - Domubiedrs
Mirdza Ķempe - Domubiedre
Tālivaldis Brička - Darbabiedrs
Uldis Norietis - Darbabiedrs

Izglītība

Rīgas 2. septiņgadīgā skola
Gaiziņa iela 1, Rīga

1955
Rīgas 6. vidusskola
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga

1955–1960
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu

Darbavieta

Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

1959–1977
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Strādā Bērnu un jaunatnes literatūras redakcijā un veic komjaunatnes sekretāra pienākumus.

Ceļojums

1959
Maskava
Dodas uz Vissavienības komjaunatnes kongresu.

Dalība organizācijās

1963
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi