Jānis Sirmbārdis

Dzimis zemnieku Augusta un Valentīnas ģimenē, kur audzis kopā ar māsām Māru un Rutu. Kara laikā ģimene zaudējusi tēvu.
Laulībā ar sievu Lidiju dzimuši trīs bērni – meitas Elita un Ludmila, kā arī dēls Jānis.

Literārā darbība
Pirmā publikācija
1957: "Kazahijas dzejoļi" laikrakstā "Padomju Students" (27.11.)

Dzejoļu krājumi
1962: "Asnu zobeni"
1966: "Dienu bites"
1968: "Saulstaru atslēgas"
1972: "Kaleidoskops"
1975: "Nātru smarža"
1977: "Kartupeļu rakšana Ērgļos"
1980: "Brūkleņzieds"
1981: "Sešas pagales manā pavardā"
1984: "Dzejas mājas kapitālremonts"
1986: "Ak, mūžs!"
1987: "Velna ducis"
1987: "Valoda" (kopā ar R. Baraduļinu)
1991: "Atskaidrošanās"
2001: "Pārplīsušais laiks"
2002: "Neaizmirstuļu pļāvējs"


Cittautu rakstnieku darbu atdzejojumi un tulkojumi
No krievu valodas
1966: Kaisina Kuļijeva "Ievainotā klints" (viens no atdzejotājiem, sastādītājs un priekšvārda autors)
1966: Alima Kešokova "Jātnieka ceļš" (viens no atdzejotājiem)
1968: Mihaila Svetlova "Pēdējo gadu dzeja" (viens no atdzejotājiem)
1968: Andreja Vozņesenska "Gaismas gadi" (atdzejotājs, sastādītājs un pēcvārda autors)
1970–1977: Rasula Gamzatova "Mana Dagestāna" (atdzejotājs)
1971: Nikolaja Ņekrasova "Izlase" (atdzejotājs, sastādītājs un pēcvārda autors)
1975: Jevgeņija Baratinska "Lirika" (atdzejotājs)
1976: Lidijas Ždanovas "Amats" (viens no atdzejotājiem)
1978: Borisa Kuņajeva "Sarkanie zirgi" (viens no atdzejotājiem, priekšvārda autors)
1977: izlase "Dekabristu dzeja" (viens no atdzejotājiem, sastādītājs un priekšvārda autors)
1981: Vladimira Majakovska "Lugas" (viens no tulkotājiem)
1985: Larisas Romaņenko "Saknes" (viens no atdzejotājiem)
1995: Borisa Pasternaka "Doktors Živago" (vārsmu atdzejotājs)
1998: Aleksandra Olbika "Sātans uz skrituļslidām" (tulkotājs)
2001: Borisa Akuņina "Turku gambīts" (tulkotājs)
2002: Borisa Akuņina "Leviatāns" (tulkotājs)
2002: Borisa Akuņina "Ahilleja nāve" (tulkotājs)
2005: Aleksandras Mariņinas "Tas, kurš zina" (tulkotājs)
2012: Vladlena Dozorceva "Mellužu laiks" (atdzejotājs)

No baltkrievu valodas
1987: Rigora Baraduļina un Jāņa Sirmbārža "Valoda" (atdzejotājs, sastādītājs un priekšvārda autors)

No vācu valodas
1993: Vilhelma Buša "Mērkaķītis Fips" (atdzejotājs)

Par Jāņa Sirmbārža dzejas sākotni
"Dzimis Latvijā, bet kā dzejnieks – 4000 kilometru no tās, Kazahijā. Kad Jānis kopa ar citiem LVU studentiem devās uz stepēm talkā vākt ražu, neviens nedomāja, ka šis klusais, nopietnais puisis līdz ar stepes maizes smaržu uz Rīgu atvedīs savus pirmos dzejoļus. Acīm redzot, turienes varenie mērogi un varenie ritmi bija tie, kas atklāja līdz tam apslēpto puiša stīgu."
Jānis Sirmbārdis. Padomju Jaunatne, Nr. 89, 07.05.1963.


Par Jāņa Sirmbārža dzeju
"Jānim ir apskaužama dzejas "ādere". Viņš to nemeklē iedomu pasaulē. Tā verd un pulsē viņā pašā, visapkārt – saskarsmē ar cilvēkiem, dabu, dzimtajiem Ērgļiem, Rīgu, vēsturi. Viņš ir ne tikai ieaudzis dzejā, bet izaudzis dzejā, tāpēc tajā nepazaudē, bet nemitīgi atrod sevi."
Valda Rūjas teiktais, ko publicējis Atis Skalbergs. Ar savas sūtības apziņu. Karogs, Nr. 4, 01.04.1985.

"Jānim Sirmbārdim piemīt simpātiska neatkarīga pozīcija. Ne sterilitāte, ne vecmeitīga ālavas šķīstība, bet tīrība, garīga tīrība raksturīga Jānim Sirmbārdim kā tipiskam atkušņa laikmeta dzejniekam."
Māris Čaklais. Siltums Sirmbārža krāsnī. Kritikas gadagrāmata, 15, 1988.

"Jāņa Sirmbārža dzeja jau kopš 50. gadu beigām augusi kopā ar visas latviešu dzejas procesiem, ieaugusi tajos – un tomēr palikusi atšķirīga, īpatnēja. Ar savu sirsnīgumu, dzīvo ieinteresētību visparastākajās ikdienas sadzīves norisēs, ar labsirdīgo, šķelmīgi smaidošo ielūkošanos cilvēkos viņš veido savu stāstu par mums, par laikmetu, par sevi."
Ābola, et al. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 220. lpp.


Par Jāni Sirmbārdi
"Jānis daudz nerunā. Vairāk pīpē, kaut gan pats atzīst, ka pīpēšana nekas labs nav. Pīpēdams Jānis apcer – sevi, dzīvi, literatūru, darbu. Savos spriedumos Jānis Sirmbārdis parasti ir apdomīgs, problemātisks, nosvērts. Katram garāmskrejošam viedoklim nepiekrīt. Un tas redaktora darbā ir svarīgi. Sadzīvē Jāņa Sirmbārža emocijas ir apvaldītas, dzejā – vairāk atraisītas. Darbs redakcijā aizņem galveno viņa dzīves daļu. Viņš nāk uz darbu arī ar slimības lapu kabatā. Manuskripts ir ar viņu vienmēr, tāpat kā domas par dienišķo maizi. Pa kuru laiku Jānis Sirmbārdis raksta dzejoļus, grūti iedomāties. Lasa saviem darba biedriem reti. Bet pēkšņi izrādās, ka viņam ir vesela kaudze jaunu dzejoļu. Noskaņa viņa pēdējo gadu dzejoļiem ir diezgan parūgta, bet spilgta kā apelsīna miza."
Pētera Jurciņa teiktais, ko publicējis Atis Skalbergs. Ar savas sūtības apziņu. Karogs, Nr. 4, 01.04.1985.

–1952
Jumurdas septiņgadīgā skola
Jumurda

–1956
Jelgavas pedagoģiskā skola
Jelgava

1956–1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.

1937–1952
Jērcēnu kalns

1956–1961
Žurnāls "Steidzies lēnām!"
Rīga
Darbojies Latvijas Valsts universitātes jauno autoru literārajā žurnālā.

1962–1967
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Līdzstrādnieks.

1967–1994
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors.

1957–1958
Kazahstāna
Divas vasaras studiju laikā kopā ar citiem LVU studentiem devies talkā vākt ražu uz Kazahijas PSR.

1958
Bulgārija

05.1963
Maskava
IV Vissavienības jauno rakstnieku apspriedes dienas Maskavā.

09.12.1969–13.12.1969
Maskava
Latviešu jaunākās paaudzes autoru dzejas dienas Maskavā.

15.10.1978
Ruse
Rīgas dienas Rusē.

1963–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1990–2015
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs.

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par kopkrājumu "Valoda" (kopā ar Rigoru Baraduļinu).
Dzeja un atdzeja
1987

"Literatūras un Mākslas" prēmija
Prēmija piešķirta "par aktīvu un būtisku sadarbību".
1987