Heinrihs Alunāns

Dzimis Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna (1797–1858) un Edes (Hedvigas) septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Heinriha brāļi un māsas: Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris.
Heinriha Alunāna vecākā brāļa Pētera bērni pazīstami latviešu kultūrā – Ādolfs Alunāns, Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns. Viņa meita Luīze – Vensku Edvarda (Skujenieka) sieva, abu bērni – Biruta Skujeniece un Marģers Skujenieks.

1889. gada 29. oktobrī apprecējis Elizabeti Alunāni (Jačuns), 1855–1944), kura pēc vīra nāves 40 gadus vadījusi viņa spiestuvi un abus grāmatu veikalus.

Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība1873. gadā Jelgavā, Lielajā ielā 21 atvēra grāmatveikalu ar plašu maksas lasāmbibliotēku un apgādu. Vēlāk filiāles iekārtotas Jelgavā un Bauskā.
No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā. Iespiedis vairākus laikrakstus, no 1892. gada laikrakstu "Tēvija".

Nozīmīgākie izdevumi
Dzīves laikā apgādājis apmēram 280 grāmatu – latviešu prozu un dzeju, lubu literatūru, lugas (aptuveni 50), zinātniskos izdevumus un tulkojumus.
Pirmais izdotais darbs – brāļa Jura Alunāna rakstu apkopojums "Tautas saimniecība" (laists klajā 1867. gada martā). Grāmatas pielikumā Heinriha Alunāna uzrakstīta brāļa Jura biogrāfija.
1867, 1869: Jura Alunāna "Dziesmiņas"
1879: brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (pirmizdevums)
1880: Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas" (pirmizdevums)
Galvenokārt Ādolfa Alunāna lugas – "Paša audzināts" (1869), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" u.c. atkārtotos publicējumos.

Apgādājis valodu mācību grāmatas un vārdnīcas, 19. gadsimta 90. gados aktīvi darbojies zinātniskajā grāmatniecībā.
1891: A. Lerha-Puškaiša "Latviešu tautas pasakas" (1-3)
1891: K. Mīlenbahs "Par valodas dabu un sākumu"
1889, 1891: enciklopēdiskais rakstu krājums "Sēta, daba, pasaule" (5., 6. laidiens)
1893: K. Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" (2. daļa)
1893–1901: "Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājums" (3.–6. laidiens)
1897–1898: "Konversācijas vārdnīcas" 27., 28. burtnīca

Izdevis arī Valtera Skota, Čarlza Dikensa, Bjērnstjernes Bjernsona darbus, bērnu un jaunatnes literatūru (kopš 1886. gada sērijā "Bibliotēka").
Darbība literatūrā un publicistikāNo 1857. gada publikācijas laikrakstā "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", krājumā "Sēta, daba, pasaule" u.c. par izglītības, tautsaimniecības, zemkopības, dabaszinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, valodniecības u.c. jautājumiem, latviešu un krievu presē publicējis rakstus pret latviešu pārvācošanu.

Sarakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (pēc A. Heikinga, 1867).
Ārzemju autoru darbu tulkojumiTulkojis Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents" (1871), Aleksandra Ostrovska lugu "Pašu ļaudis – gan izlīgsim" (1873).

"Heinrihs Alunāns ir latviešu kultūras vēsturē izcilās Alunānu dzimtas pārstāvis, Jura Alunāna brālis. H. Alunāns līdzās K. Stālbergam Rīgā bija pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā, ievērojams jaunlatviešu kustības darbinieks; viņa vārds saistās ar sava laika nozīmīgākajiem sabiedriskās un kultūras dzīves notikumiem. H. Alunāna darbība attiecināma uz 19. gadsimta latviešu nacionālās grāmatniecības veidošanās sākumposmu, kad latvieši sāka apzināties nepieciešamību veicināt tautas kultūras attīstību. [..] Saskaņā ar tālaika tradīciju, H. Alunāns savā grāmatveikalā iekārtoja plašu maksas bibliotēku. Tā izveidojās par lielu bagātību krātuvi, kur varēja atrast vai visas latviešu valodā izdotās grāmatas. H. Alunāna palīdzību meklēja, ja bija vajadzīgs kāds senāks izdevums. Grāmatās H. Alunāns ieguldīja visus savus līdzekļus, veselu kapitālu, bet pats dzīvoja ļoti pieticīgi, ģērbās atturīgi. Grāmatu pasaulē H. Alunāns bija atradis savu īsto vietu."

"1879. gads bija nozīmīgs gan latviešu literatūrā, gan grāmatniecībā un nesa paliekošu slavu H. Alunānam – viņa apgādā iznāca pirmais latviešu reālistiskais romāns, brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki". Tas iznāca burtnīcās līdzīgi populārajiem piedzīvojumu romāniem. Grūti nācies autoriem pierunāt H. Alunānu uzņemties tā izdošanu, jo viņš nav bijis augstās domās par to. Vēstulē M. Kaudzītem 1879. gada 24. septembrī H. Alunāns rakstīja: "Viss Jūsu romāns no kāda liela svara nav, to ticiet droši [..] no tiem nekas varens neiznāks." Tomēr "Mērnieku laikiem" bija lemts cits liktenis. [..]
Nākamajā, 1880. gadā H. Alunāns izdeva M. Kaudzītes sastādīto dzejas antoloģiju "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas", kas jau kopš 1874. gada bija ceļojusi no viena izdevēja pie otra, līdz nonāca H. Alunāna rokās. Grāmata ar 684 lappusēm bija lielākais latviešu dzejas izdevums. Bija pārstāvēti visi tālaika ievērojamākie latviešu dzejnieki – Auseklis, K. Barons, F. Brīvzemnieks, E. Dinsbergs, M. Kaudzīte, F. Mālbergs, A. Pumpurs, A. Stērste, Vensku Edvarts. Tā bija pirmā latviešu dzejas antoloģija, kas ieguva lielu popularitāti. [..] Vidzemnieku brāļu Kaudzīšu darbus gan prozā, gan dzejā tātad pirmoreiz izdevis H. Alunāns Jelgavā. No šī piemēra redzams, ka pie Jelgavas grāmatizdevējiem un tipogrāfiem bieži griezās autori no Vidzemes. Arī K. Skalbes pirmais dzejoļu krājums "Pie jūras" (1898) iespiests Jelgavā H. Alunāna tipogrāfijā, kura viņam piederēja kopš 1892. gada."

Līvija Labrence. H. Alunāns – pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 42.–52. lpp.
Avoti
Aleksejs Apīnis (b. g.). Šķirklis Heinrihs Alunāns. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/91/

Kauļu Indriķis

Indriķis Remperts Anšs

Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā.

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā.

1846–1848
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Mācījies Jelgavas reālskolā.

1848–1856
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.

1858–1859
Maskava
Studējis filoloģiju Maskavā.

1859–1863
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis zemkopību Tērbatā.

1864
Sanktpēterburga
Studējis dabaszinātnes Pēterburgā.

1864–1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
No 1864. gada laikraksta "Pēterburgas Avīzes" līdzstrādnieks.

1865–1867
Novgoroda
Krišjāņa Valdemāra pilnvarnieks zemes pārdošanā Novgorodas guberņā

1867–1873
Glūdas pagasts
Bramberģes pagasta (mūsdienās – Glūdas pagasts) rakstvedis

1873–1904
Heinriha Alunāna apgāds
Jelgava
1873. gadā atvēris grāmatveikalu Jelgavā ar maksas bibliotēku un apgādu.

1892–1904
Jelgava
No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā.

1873
Jelgava
No 1873. gada dzīvojis Jelgavā.

Jelgava
Apglabāts Jelgavas literātu kapos.