Ēvalds Vilks

Dzimis Valkā daudzbērnu ģimenē. Tēvs – galdnieks.Pirmajā laulībā ar tulkotāju Vizmu Lāci dzimusi meita – literāte un žurnāliste Aija Lāce. Otrajā laulībā bijis precējies ar literatūrkritiķi Intu Čaklo.

Literārā darbībaPirmā literārā publikācija
1945: stāsts "Vecā Pasternaka dēls" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (09.04.)Stāstu krājumi
1949: "Cilvēki ar vienu patiesību" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1955: "Rudens dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: "Zaļais koks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Piecas minūtes par vēlu" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966: "Lāga zēni" (Liesma).
1968: "Mežonis" (Liesma).
Stāstu izlases
1963: "Stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1973: "Labs paziņa" (Liesma).
1979: "Izlase" (Zvaigzne).
Kopoti raksti
1982–1986: "Kopoti raksti" 5 sējumos (Liesma; sastādījis Harijs Hiršs), 3. sējumā (1983) apkopoti tikai periodikā publicētie un dzīves laikā nepublicētie stāsti.Kinoscenāriji
1963: pēc stāsta “Viss notika vasarā” motīviem Gunārs Priede veidojis scenāriju īsfilmai "Nekur vairs nav jāiet" (režisors Gunārs Piesis; Rīgas kinostudija).
70. gados strādājis pie četriem kinoscenārijiem, taču neviens no tiem nav īstenots, to vidū – "Pusnakts stundā" (arī "Pusnakts viesis", 1971–1972) pēc tāda paša nosaukuma stāsta motīviem.
Tulkojumi
Ēvalda Vilka stāsti tulkoti un publicēti lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, turkmēņu, vācu valodā.Ēvalda Vilka radošā darbība attīstījās pēc staļiniskās diktatūras nosodījuma 20. gadsimta 50. gados. Daudzu Ēvalda Vilka stāstu pirmpublicējumi kļuva par notikumu latviešu literatūrā, izraisot asas diskusijas un polemiku presē. Sevišķi plašu Latvijas Komunistiskās partijas vadības un oficiālās kritikas nosodījumu saņēma Ēvalda Vilka stāsts "Divpadsmit kilometri", kas 1963. gadā publicēts mēnešrakstā "Karogs" un trimdas laikrakstā "Laiks". Stāstā pirmoreiz latviešu padomju literatūrā negatīvi attēloti padomju nomenklatūras darbinieki, mēģināts izprast personības kulta atstāto ietekmi sabiedrībā.
Literārā procesa veidošanā nozīmīgi ir Ēvalda Vilka raksti par aktuālajām prozas problēmām, tie apkopoti grāmatā "No dzīves – par dzīvi" (1980, sastādījusi Inta Čaklā) un "Kopotu rakstu" 4. sējumā (1983).

"1941. gadā kaŗā aizgāja zaļš jauneklis, 1944. gadā Latvijā atgriezās cilvēks ar smagu dzīves pieredzes nastu, un tomēr, gribas domāt, cilvēks, kas ticēja jaunās varas spējai celt, atjaunot Latviju. Cilvēks, kas bija iekšā toreizējā oficiālajā žurnālistikā, tātad arī mazāk vai vairāk spēja pildīt tai izvirzītās prasības.
Lai kā baiļu eskalācija būtu aizvērusi cilvēkiem mutes, tautā ejot, Vilks nevarēja patiesību nedzirdēt un neredzēt. Agrāk vai vēlāk viņam vajadzēja ieraudzīt pretrunu starp viņa partijas sludinātajām skaistajām cilvēkmīlestības tēzēm un cilvēku beztiesīgo, nožēlojamo stāvokli īstenībā. Lai arī kā viņš ticēja (centās vai gribēja ticēt?) ikreizējiem partijas plēnumiem un saprātīgākas politikas solījumiem, agrāk vai vēlāk Vilkam ar viņa aso jūtīgumu pret cilvēka sāpi, pazemojumu, netaisnību bija jānokļūst zināmā opozīcijā valdošajai ideoloģijai [..]."

Kronta, Ildze. Portretskice politizētā laikā. Jaunā Gaita, Nr. 175, 1989.

Ēvalds Vilks, Ž. Skreja

Ēvalds Lācis

1930–29.05.1937
Valkas pamatskola
Valkas pilsētas Ādama Tērauda pamatskola

1937–1940
Valkas valsts arodskola
Galdniecības nodaļa

02.1944
1944. gada februārī sācis mācīties partijas un padomju darbinieku kursos Kirovā.

1951–01.10.1953
Rīgas Republikāniskā neklātienes vidusskola
1953. gadā beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu.

03.1940
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
No 1940. gada marta laikraksta "Jaunais Komunārs" līdzstrādnieks.

1942
Omskas apgabals, Sibīrija
Pēc demobilizācijas strādājis Kormilovkas rajona kolhozā "Nākotne".

03.1944–10.1944
Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā Komiteja
Maskava
Pēc partijas un padomju darbinieku kursu beigšanas bijis Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) instruktors Maskavā.

10.1944–1955
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga

1955–1966
Žurnāls "Zvaigzne" (1950–1994)
Rīga

1967–1976
Literature and Art
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas nodaļas redaktors.

1941–02.1942
Igaunija
Otrajam pasaules karam sākoties, brīvprātīgi iestājies iznīcinātāju bataljonā, kaujās Igaunijā ievainots rokā, ārstējies Ļeņingradas un Omskas hospitāļos. 1942. gada februārī demobilizēts kā trešās grupas invalīds.

1945–1976
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
28.11.1945. uzņemts par biedra kandidātu.

1949–1976
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga

1960–1976
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Rīga

19.09.1976
Rīgas Pirmie Meža kapi

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Rudens dienās".
Literatūra
1957

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Pusnakts stundā".
1970

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1970

Darba Sarkanā Karoga ordenis
Rakstnieka 50 gadu jubilejā
1973