Ernests Birznieks-Upītis
06.04.1871 – 30.12.1960
Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Upītis, 1871 – 1960) – rakstnieks un grāmatizdevējs. Ieguvis skolotāja tiesības un strādājis ģimenēs par mājskolotāju. 1893. gadā ar sava darba devēja mežziņa Jēgermaņa ģimeni pārcēlies uz Azerbaidžānu, kur dzīvojis līdz 1921. gadam. Strādājis Dagestānā, Ahtu aulā par skolotāju (1895–1898), līdz 1914. gadam dzīvojis Balahanos, kur strādājis par bibliotekāru un izveidojis bagātīgu bibliotēku, bijis arī naftas uzņēmuma ierēdnis). No 1914. gada dzīvojis Zijhā, netālu no Baku. 1908. gadā nodibinājis apgādu “Dzirciemnieki” (tā tehniskais vadītājs bija Jēkabs Iniņbergs), līdz 1915. gadam apgāds izdeva 63 grāmatas – latviešu oriģinālliteratūru (Raiņa, Aspazijas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akuratera, Sudraba Edžus, Linarda Laicena u. c. rakstnieku darbus), kā arī tulkojumus. Ernests Birznieks-Upītis uzlūkojams par daudzu latviešu rakstnieku mecenātu, jo izdevniecība darbojās ar zaudējumiem.
Kā rakstnieks Birznieks-Upītis kļuva pazīstams 1895. gadā, kad žurnālā "Austrums" publicēts stāsts "Vecais Gatviņš" – reālistisks latviešu zemnieka traģikas tēlojums. 1897. gadā ar stāstu "Pelēkais akmenis" aizsākās stilistiski vienots cikls, kurā rakstnieka atturīgais tēlojums trāpīgi atsedz būtisko lauku cilvēku likteņos un izraisa emocionālu
līdzpārdzīvojumu. Reālistiskā tēlojuma konkrētība, izteiksmes lakonisms ietver spēcīgu māksliniecisku vispārinājumu. Periodikā publicētie stāsti apkopoti grāmatās "Upīša stāsti" (1900), "No rīta" (1912), "Pret vakaru" (1913), "Pelēkā akmeņa stāsti" (1914).
1921. gadā Ernests Birznieks-Upītis atgriežas Latvijā, aktīvi sadarbojās ar Andreja Jesena vadītajiem žurnāliem jaunatnei "Jaunības Tekas" un "Mazās Jaunības Tekas" – abos žurnālos publicēti Birznieka-Upīša oriģināldarbi un tulkojumi. Andrejs Jesens izdeva Birznieka-Upīša Pastariņa triloģiju – "Pastariņa dienasgrāmata" (1922), "Pastariņš skolā" un "Pastariņš dzīvē" (abi 1924), kas pieder pie autobiogrāfijas žanra. Grāmatās izdots arī rakstnieka Kaukāza stāstu cikls – "Kaukāza kalnos" (1924), "Kaukāza stāsti" (1–2, 1927) un stāsti bērniem "Nīnas pasaciņas" (1–2, 1922-24), "Bucis un Ulla" (1924).
Nodibinoties padomju okupācijas režīmam, galvenokārt nodarbojās ar tulkošanu. Pēc Otrā pasaules kara tulkoja bērnu literatūru, publicēja atmiņas par Raini, Andreju Upīti, Leonu Paegli, Sudrabu Edžu u. c., sarakstīja grāmatas bērniem "Pasakas un stāsti", "Mūsu sēta" (abi 1946), "Mazmeita Dace" (1949), "Kustīgais Jānītis" (1957, abu pēdējo faktiskais autors Antons Birkerts).
Dzimšanas laiks/vieta
06.04.1871
Bisnieki
Miršanas laiks/vieta
30.12.1960
Rīga
Personiska informācija
Dz. rentes saimnieka ģim. 1874 B.-U. zaudējis tēvu.
Profesionālā darbība
1941. 15. aprīlī: piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums.
1947: piešķirts Latvijas PSRS Tautas rakstnieka goda nosaukums.
Stāstu krājumi
1900: Upīša stāsti
1912: No rīta
1913: Pret vakaru
1914: Pelēkā akmens stāsti
1924: Kaukāza kalnos
1927: Kaukāza stāsti (1–2)
Autobiogrāfiskā proza
1922: Pastariņa dienasgrāmata
1924: Pastariņš skolā
1924: Pastariņš dzīvē
Stāsti bērniem
1922–1924: Nīnas pasaciņas (1–2)
1924: Bucis un Ulla
1946: Pasakas un stāsti
1946: Mūsu sēta
1949: Mazmeita Dace (faktiskais autors Antons Birkerts)
1957: Kustīgais Jānītis (faktiskais autors Antons Birkerts)
Kopoti raksti
1922–1923: Kopoti raksti 2 sējumos (nepabeigts izdevums)
1932–1937: Kopoti raksti 6 sējumos (nepabeigts izdevums)
1946–1950: Kopoti raksti 6 sējumos
1960–1963: Kopoti raksti 7 sējumos
Saiknes
Andrejs Jesens - Draugs
Birznieku Latiņa - Radiniece
Birznieku Sofija - Radiniece
Nodarbes
Dzimtais vārds
Birznieks
Pseidonīms
K. Sirmais
Izglītība
1880–1886
Dzirciema pagastskola
Dzirciems
1882–1883
Ķesteri
No 1882. līdz 1883. gadam mācījies t. s. "Ķesteru" skolā Dzirciema pagastā.
1887–1889
Tukuma apriņķa skola
Tukums
1890
Nolicis skolotāja eksāmenus.
Darbavieta
1891–1893
Dzirciems
Strādā Dzirciema muižas arendatora Šmita ģimenē par mājskolotāju.
1893
Dzirciems
Mājskolotājs mežziņa Jēgermaņa ģimenē.
1893–1895
Goytapa, Azerbaijan
Mājskolotājs mežziņa Jēgermaņa ģimenē Prišibā (tagadējā Goytapa), Azerbaidžanā.
1895–1898
Akhti, Dagestan
Tautskolotājs Ahtu aulā, Dagestānā.
1898–1914
Balakhani, Azerbaijan
Strādā Benkendorfa skolā par pārzini un bibliotekāru, tad lir ielas bibliotēkas vadītājs, un atbildīgs naftas firmas ierēdnis.
1908–1915
Dzirciemnieki
Rīga
Apgāda dibinātājs un vadītājs, praktisko darbus Rīgā veica Jēkabs Iniņbergs (Bangaitis). “Dzirciemnieku” apgādā laistas klajā 63 grāmatas, to skaitā 42 oriģinālliteratūras izdevumi. Literātu un lasītāju aprindās iecienīts bija Andreja Upīša sastādītais rakstu krājums “Vārds” (1.–2.sēj. 1912–1913). Sestdaļa no apgāda grāmatu kopapjoma bija Raiņa un Aspazijas darbu izdevumi, to skaitā Raiņa Kopoti raksti (1–2, 1913–1914). Tulkošanai tika izraudzīti mākslinieciski vērtīgi darbi un pasaules klasika (Ļevs Tolstojs, Vladimirs Koroļenko, Nikolajs Gogolis, Antons Čehovs, Gijs Mopasāns, Frīdrihs Šillers).
1922–1934
Mēnešraksts "Jaunības Tekas" (1910–1931)
Rīga
Publicējas Andreja Jesena vadītajā žurnālā.
1922–1934
Laikraksts "Mazās Jaunības Tekas" (1924–1925)
Rīga
Publicējas Andreja Jesena vadītajā žurnālā.
1927–1934
Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāle
Rīga
Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītājs
Dzīvesvieta
1893–1895
Goytapa, Azerbaijan
Bijusī Prišiba
1895–1898
Akhti, Dagestan
1898–1912
Balakhani, Azerbaijan
Dzīvo naftas rūpniecības centrā Balahanos, Azerbaidžānā.
1914–1921
Azerbaidžāna
Zijhas pilsēta pie Baku
1922–1924
Avotu iela 16a, Rīga
1924–1926
Kalnciema iela 19, Rīga
1926–1931
Eduarda Smiļģa iela 10, Rīga
Bijusī Dārtas iela
1932–1934
Krišjāņa Barona iela 49, Rīga
Dzīvojis 31. dzīvoklī
1934–1941
Lāčplēša iela 26, Rīga
Dzīvojis 3. dzīvoklī.
1941–1942
Ernesta Birznieka-Upīša iela 15, Jūrmala
Otrā pasaules kara gados uzturējies Kāpu prospektā 15 (tagad Ernesta Birznieka-Upīša iela) pie Antona Birkerta.
1945–1957
Ernesta Birznieka-Upīša iela 15, Jūrmala
1957–1960
Bulduru prospekts 105, Jūrmala
Muzeji
1967
Pastariņa muzejs
Bisnieki
Dzimtajās mājās "Bisniekos" atklāts Ernesta Birznieka-Upīša memoriālais muzejs. Mūsdienās tur darbojas Pastariņa muzejs.
Apglabāts
Lielupes kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1927