Pastariņa muzejs

1967. gada 1. oktobrī "Bisnieku" viensētā tika atklāts Ernesta Birznieka-Upīša memoriālais muzejs.

1971. gadā muzeju pievienoja Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejam, kas šobrīd pazīstams kā Tukuma muzejs.

1972. gadā notika pirmie "Pastariņa svētki", kas pēcāk kļuva par ikgadēju muzeja sezonas atklāšanas tradīciju.

1997. gadā muzeju pārdēvēja par Pastariņa muzeju.

2006. gadā tika uzsākta "Bisnieku" sētas restaurācija, ko pabeidza 2015. gadā.

Pastariņa muzejs veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam-Upītim, kas bērnībā saukts par Pastariņu. Muzejs iekārtots E. Birznieka-Upīša dzimtajā "Bisnieku" viensētā, kas ir vairāk nekā 400 gadus sena. Vēsturiskās ēkas atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks.

Atjaunotajā dzīvojamā ēkā iespējams iepazīt Birznieku dzimtu, kā arī Ernesta Birznieka-Upīša dzīvi un daiļradi. Ekspozīciju veido tādi rakstniekam savulaik piederējuši priekšmeti kā rakstāmgalds ar krēslu, tintnīca u.c. Pārējās "Bisnieku" ēkās esošās ekspozīcijas caurvij rakstnieka stāstu motīvi.

Muzejā iespējams izzināt arī Ziemeļkurzemes lauku sētas sadzīvi un tradīcijas, apgūt lauku darbus, tradicionālās spēles un rotaļas. Muzejā pieejamas arī dažādas izglītojošas programmas kā skolēniem, tā pieaugušajiem.

"Bisnieku" sētā rodams arī samazināts sētas makets, kas atspoguļo māju izvietojumu laikā, kad tur bērnību pavadīja E. Birznieks-Upītis.

Pastariņa muzejs ir Tukuma muzeja struktūrvienība.

"Šodien Bisniekos ieejam jau kā Tautas rakstnieka pasaulē. Te jūtama rakstnieka dzīves elpa.
Muzejs pagaidām izvietojies divās telpās. Ieejot no verandas, nonākam rakstnieka darba kabinetā. Te viņa darba galds, krēsli, dīvāns, klubkrēsls, kas novietots netālu no krāsns. Te viņš mīlējis atpūsties. Te piesliets arī viņa spieķis, kas, šķiet, it kā gaidītu savu saimnieku, lai dotos pie Pelēkā akmens. Uz rakstāmgalda – elektriskā galda lampa no klūdziņām pītā ietvarā. Maiga gaisma krīt uz galda, tieši tur, kur uz papīra atdzimst vērojumi un domas par cilvēku likteņiem... Pie galda no Kaukāza atvesta grīdsega, kas kalpojusi rakstniekam desmitiem gadu. Pie sienām – gleznas, kas dāvinātas rakstniekam. Sevišķi atmiņā pa liek "Baltās grāmatas" autora Jāņa Jaunsudrabiņa "Dzirciema baznīca". Arī šī glezna stāsta par dzimtās dabas skaistumu. Grāmatplauktā – rakstnieka mīļākās grāmatas.
Muzeja iekārtotājam Reinholdam Šīronam izdevies panākt tiešuma iespaidu – apmeklētājam tā vien liekas, ka tūlīt tūlīt ienāks Tautas rakstnieks un viss būs kā senās dienās, viss būs kā tad, kad tauta atzīmēja Tautas rakstnieka 80. dzimšanas dienu. Liekas, viņš nav miris, bet tikai aizbraucis uz Tukumu, lai skolā, kuru kādreiz apmeklējis, parunātos ar jauno audzi.
Par šo astoņdesmit gadu dzīves jubileju muzejā stāsta īpašs stends. Te neskaitāmi apsveikumi, veltījumi un lielākā laba vēlējumu daļa – no jaunatnes. Tautas rakstnieks bija īsts jaunatnes rakstnieks, domu un ceļa biedrs.
Otrā telpā iekārtota ekspozīcija. Te daudzi priekšmeti atgādina Tautas rakstnieka dzīvi un darbu, liels skaits grāmatu, ko izdevusi viņa dibināta izdevniecība."
A. Cīrulis. Ceļi ved uz Pastariņa mājām. Padomju Jaunatne, Nr. 192, 30.09.1967.

"Pēc remonta muzeja ekspozīcija paplašināta, pilnveidota. Šeit varam iepazīties ar Bisnieku māju iepirkšanas aktu – vecu apdzeltējušu dokumentu no 1895. gada. Ekspozīcijā iepazīstamies ar tiem cilvēkiem, kas pirmie pamudina nākamo rakstnieku pievērsties literatūrai, ar viņa Kaukāza draugiem, ar raženo literāro un sabiedrisko darbību. Šeit varam skatīt arī rakstnieka pirmās darba vietas – Dzirciema muižas attēlu, kas pati vairs nav saglabājusies. Tāpat unikālas ir laikabiedru atmiņas par E. Birznieku-Upīti.
Rakstnieka bērnības noskaņas pārņem, ieejot viņa mātes vienkāršajā istabiņā, kur Dore Birzniece dzīvojusi mūža pēdējos gadus un kur ciemojies rakstnieks, atgriezdamies dzimtajā sētā. Cauri gadu desmitiem te laiku skaita vecais sienas pulkstenis."
A. Vircavniece. Braucot izprast rakstnieku. Komunisma Rīts, Nr. 95, 09.08.1977.

tukumamuzejs.lv