Meklēt

Auseklis

1 bilde
Auseklis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lomas: dzejnieks, skolotājs

18.09.1850 – 06.02.1879

Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis; 1850–1879) – dzejnieks. 19. gadsimta 70. gados kļuva par izcilāko tautiskā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā, tautas pašapziņas modinātāju un cīņā saucēju. Mācījies Vidzemes skolotāju seminārā. Interesējies par jaunlatviešu idejām, pēc skolotāja Jāņa Cimzes ierosmes sācis vākt latviešu folkloru.

  • Darba autors (52)
  • Izdevējs (2)
  • Sastādītājs (2)
  • Recepcijas persona (63)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    18.09.1850
    Ungurpils
    Dzimis Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos".

    Miršanas laiks/vieta

    06.02.1879
    Sanktpēterburga

    Personiska informācija

    Dzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Annas (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas –Eda un Liena.
    Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un jaunlatviešu idejām.
    1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
    1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
    1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
    1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
    1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
    1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.

    Profesionālā darbība

    1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie oriģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
    1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.

    Dzejoļu krājumi

    1873: "Dzeijas".
    1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
    1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).

    Apceres

    1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.
    "Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.

    Sastādītie krājumi, kalendāri

    1875: brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderis 1875. gadam".
    1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
    1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
    1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".

    Idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumiem

    1875: "Jauni dunduri".
    1876: "Dunduru pēcnākami".
    1877: "Dunduru padēli".
    1878: "Dundurs pats".
    Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.

    Recepcija

    Par dziesmām ar Ausekļa vārdiem savu viedokli izteicis Jāzeps Vītols rakstā "Mana koradziesma", dēvējot Kažoku Dāvja sastādītos Ausekļa Kopotos rakstus par "visdārgāko mantu" uz sava grāmatplaukta un "greizsirdības obektu".

    Saiknes

    Bangpūtis - Draugs

    Nodarbes

    dzejnieks
    skolotājs

    Dzimtais vārds

    Miķelis Krogzemis

    Papildu vārdi

    Krogzemju Mikus

    Izglītība

    Dikļu draudzes skola
    Dikļi

    1862
    Alojas draudzes skola
    Aloja

    1867–1868
    Ērgļu luterāņu draudzes skola
    Ērgļi
    Šajā laikā iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni.

    1868–1871
    Vidzemes skolotāju seminārs
    Valka
    Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Jāņa Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi.

    Darbavieta

    1871
    Jaunpiebalgas draudzes skola
    Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
    Rudenī divus mēnešus strādājis par skolotāju. Pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet.

    1872–1874
    Lielvārdes draudzes skola
    Lielvārde
    Palīgskolotājs pie J. Neilanda.

    01.1872–06.1872
    Cēsu draudzes skola
    Cēsis
    Apmēram pusgadu strādājis par palīgskolotāju.

    1874
    Sanktpēterburga
    Strādāja par skolotāju angļu skolā, Meija un Vīdemaņa privātģimnāzijā.

    Ceļojums

    06.1872–08.1872
    Vidzeme
    Kājām apceļojis Vidzemi.

    Dzīvesvieta

    1874
    Sanktpēterburga
    Dzīvojot Pēterburgā, tikās ar domubiedriem latviešu inteliģences pārstāvjiem – Baumaņu Kārli, Andreju Stērsti, Andreju Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi.

    Piemiņas vietas

    1898
    Aloja
    Piemineklis Auseklim.

    1928
    Alojas Ausekļa vidusskola
    Ausekļa iela 1, Aloja
    Ausekļa vārdā nosaukta Alojas vidusskola (dibināta 1736. gadā). 1973. gadā uzstādīts M. Langes veidots Ausekļa krūšutēls pie tās, 1960. gadā atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam.

    1978
    Ungurpils
    Atklāts muzejs Ungurpils "Sīpolos", muzeja ekspozīcija 20. gadsimta 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vidusskolas telpām.

    Apglabāts

    Alojas kapi