Kārlis Baumaņu

Bijis sestais bērns Indriķa pusmuižas rentnieka Jākoba Baumaņa un lībietes Annes (dzimusi Feldmane) 12 bērnu ģimenē.
1870, 3. jūl.: salaulājās ar Sārumu muižas rentnieka Ferdinanda fon Vites meitu Mariju Karolīni Elizabeti.
1872, 14. nov.: piedzima meita Lilija Elizabete.

Darbība mūzikā
19. gadsimta 60. un 70. gadu mijā sacerējis pirmās latviešu tautasdziesmu apdares (kopskaitā ap 50) un oriģināldziesmas koriem – ar Friča Brīvzemnieka ("Daugavas zvejnieku dziesma"), Jāņa Ruģēna ("Latviešu draugu dziesma"), Ausekļa ("Trimpula", "Kā Daugava vaida", "Zilais kalns", "Tautai"), saviem tekstiem ("Latviski lai atskan dziesmas", "Latvju tautas dziesmu liktens", "Kur mana tēvija" u. c. ). Līdz 1875. gadam tapušas gandrīz visas kompozīcijas.
1873: Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos atskaņotas trīs Baumaņu Kārļa dziesmas no krājuma "Līgo", taču tikai divas – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš) un "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks) bijušas kopkora programmā, jo "Dievs, svētī Latviju" cenzūras dēļ izskanēja vienīgi atklāšanas aktā. Tomēr šī dziesma jau toreiz ieguva latviešu tautas himnas nosaukumu, lai gan vēl ilgi cieta dažādus cenzūras ierobežojumus. Valsts himnas statusu dziesmai piešķīra Latvijas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī (valdība apstiprināja 1920. gada 4. jūnijā).
Baumaņu Kāŗla kompozīcijas iznāca viņa paša finansētos izdevumos:
1874: kora un solo dziesmu krājums trīs burtnīcās "Austra".
1874: a capella vīru kora dziesmu krājums "Līgo" (1. daļa). Krājumu pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un Baltijas ģenerālgubernatora rīkojuma konfiscēja un publiski sadedzināja Daugavmalā.
1875: četru kora dziesmu burtnīca Ata Kronvalda piemiņai "Mortuos Plango".
1875: "Mūsu Tēvs debesīs" jauktajam korim ar pavadījumu.
1877: nepublicēts palicis kopā ar Ausekli veidotais vokālo ansambļu krājums "Dziesmu vītols" un "Līgo" otrā daļa.

SKAŅDARBI. Dziesmas balsij un klavierēm: "Tautai" (Auseklis); "Zilais kalns" (Auseklis) – pavisam 22 dziesmas, t. sk. divi dueti. Vokālajam ansamblim ar pavadījumu, t. sk. latviešu tautasdziesmas: ~ 170. Vīru korim a cappella: "Trimpula" (Auseklis); "Latviski lai atskan dziesmas" (Lapas Mārtiņš) – pavisam ~ 50 oriģināldziesmas un ~ 30 latviešu tautasdziesmu apdares. Jauktajam korim a capella: dažas oriģināldziesmas un latviešu tautasdziesmu apdares.

DISKOGRĀFIJA. LP, Dievs, svētī Latviju [LNO vīru koris], 3079, VOX, Rīgā, 30. gadi; CD, Dziesmu svētki [K. Baumanis, Dievs, svētī Latviju. 20. DZSV kopkoris], LRCD 021, Maestro REC, 1998, Rīgā


Literārā darbība
1875–1879: Satīriskā almanaha "Dunduri" līdzstrādnieks, finansētājs, satīrisku dzejoļu autors.
1876: "No tumsas caur dūmiem pie gaismas" (cenzūras aizliegta; lugā vērsies pret tumsonību).
1889–1898: "Īstais Baltijas kalendārs" redaktors, publicējis tajā arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas.


Sabiedriskā darbība
Baumaņu Kārļa dzīvoklis Pēterburgā 19. gadsimta 60. un 70. gados kļuva par tikšanās vietu daudziem latviešu studentiem un kultūras darbiniekiem. Viņa tuvākie domubiedri Sanktpēterburgā bija Auseklis, Kažoku Dāvis, Jurjānu Andrejs, Pēteris Gūtmanis. "Pēterburgas Avīžu" ietekmē attīstījis savas nacionālās idejas. Savā publicistikā krasi paudis jaunlatviešu nostādnes, bijis tautas atmodas ideologs.
1874: Baumaņu Kārļa asā kritika avīzē "Baltijas Vēstnesis" (1874. 30. X) par Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" III daļas nelatvisko melodiju izvēli izraisīja gadu ilgu asu polemiku latviešu un vācu presē, pirmoreiz skarot svarīgus latviešu folkloristikas jautājumus. 1882: latviešu nacionālās atmodas pretinieku denuncēts un priekšlaicīgi pensionēts, atgriezies Latvijā, pārcēlies uz dzīvi Limbažos. 1884: Limbažu Saviesīgās biedrības dibinātājs, Limbažu bibliotēkas izveidotājs.
1886, 3. martā: Limbažu bibliotēkai dāvināja 300 vērtīgas grāmatas latviešu, krievu un vācu valodā no savas personīgās bibliotēkas. Oktobrī bibliotēka sāka darbu.
1886–1899: rīkoja izglītojošus un muzikālus vakarus.
1889–1898: izdevis Īsto Baltijas kalendāru ar savām apcerēm un kuplejām.


Pagodinājumi
1935: Limbažos bijušais Tirgus laukums pārdēvēts Baumaņu Kārļa vārdā.

"Uzskatīdams, ka Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku goda mielastā notikusi latviešu tautasdziesmu noniecināšana, Baumaņu Kārlis 1873. gadā Pēterburgā komponēja un izdeva publicistisku duetu "Latvju tautas dziesmu liktens", kurā asiem vārdiem apsūdzēja vācbaltiešu ideologus latviešu garamantu vajāšanā. Šis skaņdarbs, kā arī Baumaņu Kārļa kritika par svešu melodiju iekļaušanu Jāņa Cimzes "Dziesmu rotas" latviešu tautasdziesmu daļā izraisīja idejisko pretinieku asus uzbrukumus dziesmu krājumam "Līgo" (tā izdevums pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēles un gubernatora rīkojuma tika konfiscēts un Daugavmalā publiski sadedzināts), kā arī gadu ilgu ļoti asu polemiku laikrakstos jautājumā, vai latviešiem ir savas tautasdziesmas un vai latvieši ir tauta, – polemiku, kas izvērtās par baltvāciešu konservatīvo aprindu un jaunlatviešu principiālu ideoloģisku cīņu. Šaurākā nozīmē šī polemika stimulēja latviešu folkloristikas veidošanos.
Baumaņu Kārļa pāri par 200 dziesmas ar tautas atmodas dzejnieku un paša vārdiem pieder pie tautiskā romantisma, taču arī sniedzās pāri tā ietvariem. Tās idealizē latvju senatni, bet asi izceļ arī sociāli kritisko tematiku, vēršas pret Baltijas baronu ideoloģiju un tās latviešu līdzskrējējiem, aicina cienīt dzimto valodu, tiekties pēc izglītības."

Klotiņš, Arnolds. Baumaņu Kārlis. Nacionālā enciklopēdija, 2020, 6. maijs.
"Baumaņu Kārļa kordziesmu stils veidojies vācu Liedertafel tradīciju ietekmē, tās bieži formā improvizatoriskas. Savlaik publicistiski aktuāla, bet muzikāli tikai vēsturiska nozīme bijusi Baumaņa vokālajiem duetiem (pirmais no tiem – "Latvju tautas dziesmu liktens", autora teksts, 1873) un solodziesmām (pirmā – "Savām meitiņām par pūru", Auseklis, 1874). No Baumaņa > 270 dziesmām nedaudzas izturējušas laika pārbaudi – "Tēvijas dziesma" (Lapas Mārtiņš), "Daugavas zvejnieku dziesma" (Fricis Brīvzemnieks), "Trimpula" (Auseklis), "Latviski lai atskan dziesmas" (Lapas Mārtiņš), "Dievs, svētī Latviju" (autora vārdi) un vēl dažas. Lai arī Baumaņa dziesmas biežāk ir profesionāli nevarīgas, "to mūzika, pavadīdama dedzīgu tautisku tekstu, ir iepotējusi daža latvieša sirdī neizdzēšamu mīlestību uz savu tautu un tēviju" (Alunāns, Ādolfs, Ievērojami latvieši, I, Rīga, 1887, 35. lpp.)."

Klotiņš, Arnolds, Žune, Inese. Baumaņu Kārlis.

Kārlis Baumanis

Pēterburgas Latviešu Lasāmā biedrība
Sanktpēterburga
Biedrs

Jaunlatvieši
Sanktpēterburga

1870–1871
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas loceklis.

1871–1873
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Dziedāšanas komisijas runasvīrs.

1884
Limbažu Saviesīgā biedrība
Limbaži
Viens no biedrības dibinātājiem.

1846–1848
Limbažu draudzes skola
Limbaži

1848–1850
Limbažu pilsētas vācu elementārskola
Limbaži

1850–1852
Limbažu apriņķa skola
Limbaži

1853–1856
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Semināra atestāts nedeva skolotāja tiesības.

1858
Sanktpēterburga
Ieguvis mājskolotāja diplomu.

1860
Sanktpēterburga
Ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības.

1865
Sanktpēterburga
Uzsāka privātas klavierspēles studijas pie konservatorijas profesora Franča Černija, apguva mūzikas teoriju pie V. Tomasa.

1871
Sanktpēterburga
Apguva kompozīciju pie čehu diriģenta un komponista Voiteha Hlavāča.

1856–1858
Valmieras draudzes skola
Ķirbižu muiža
Mājskolotājs Valmieras apriņķa Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkrasa ģimenē.

1858–1859
Sanktpēterburga
Audzinātājs Svētās Annas bāriņu namā un Svētās Annas skolā.

1859–1860
Sanktpēterburga
Mājskolotājs Tautas apgaismošanas ministrijas ierēdņa Nikolaja Rēbindera ģimenē.

1860–1882
Sanktpēterburga
Vācu valodas skolotājs Reformātu skolā.

1862–1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Līdzstrādnieks

1870–1882
Sanktpēterburga
Vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.

1875–1879
Sanktpēterburga
Satīriskā almanaha "Dunduri" līdzstrādnieks, finansētājs, satīrisku dzejoļu autors.

1889–1898
Īstais Baltijas kalendārs
Limbaži
Redaktors, publicējis arī savus rakstus, dzejoļus, kuplejas.

1858–1882
Sanktpēterburga

1882–1905
Limbaži

1920
Limbažu pilsētas kapi
Limbažu kapos uzstādīts Gustava Šķiltera veidots piemineklis.

1988
Viļķene
Baumaņu Kārlim Viļņa Titāna veidots piemineklis.

1998
Limbaži
Piemineklis Baumaņu Kārlim. Tēlnieki – Juris Rapa, Zigrīda Rapa.

2003
Viestura dārzs, Rīga
Ar piemiņas zīmi papildināta Dziesmu svētku memoriālā siena. Tēlnieks Jānis Strupulis.

Limbažu pilsētas kapi

Sv. Annas ordenis
Piešķirts par panākumiem pedagoģiskajā darbā.
III šķira
1873

Sv. Staņislava ordenis
Piešķirts par panākumiem pedagoģiskajā darbā.
II šķira
1878