Auseklis

Dzimis rentes saimnieka Jēkaba Krogzemja un Annas (dzimusi Dreimane) Krogzemes ģimenē. Brāļi – Mārtiņš, Andrejs, Jānis, māsas –Eda un Liena.
Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un jaunlatviešu idejām.
1868–1871: mācījies Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.
1871: sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā.
1872–1874: sācis strādāt Lielvārdē, iesaistījies tās sabiedriskajā dzīvē (organizējis teātri). Aizsākās draudzība ar dzejnieku Andreju Pumpuru. Konfliktu dēļ ar vietējo mācītāju, darbu pametis.
1873: kā korists piedalījās I Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā.
1874: Rīgā piedalījās Riharda Tomsona fabrikas skolas dibināšanā. Nevarēdams atrast darbu Latvijā, devies uz Pēterburgu.
1878–1879: saslimst ar vēdera kaiti. 1879. gadā slimība saasinās – izsitumu tīfs. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos.

1868–1871: Vidzemes skolotāju seminārā sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Skolotāja Jāņa Cimzes ierosināts, vāca folkloru. Šajā laikā radās pirmie oriģināldzejoļi. Seminārā, neraugoties uz tur valdošo vācu garu, Auseklis izveidojās par dedzīgu jaunlatvieti, vācbaltiešu muižniecības un baznīcas noliedzēju.
1872, 5. apr.: pirmā publikācija – dzejolis "Kupleja no bizmaņiem" laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.
Dzejoļu krājumi1873: "Dzeijas".
1875: "Ozolu vaiņaki" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
1876: "Dzeiju otrā grāmata" (publicēts Ausekļa Rakstu 1. sējumā (1888)).
Apceres
1873: "Vēstule iz Lielvārdes" ("Baltijas Vēstnesis") apcere par novada folkloru.
"Vēstule iz Cēsīm" – vērsta pret pārvācošanas politiku un rosināja mācīt latviešu valodu Latvijas skolās.
Sastādītie krājumi, kalendāri1875: brāļu K. un M. Bušu "Latviešu tautas kalenderis 1875. gadam".
1876: "Paidagoģiska gada grāmata" – tajā izskan aicinājums audzināt jauniešus nacionālā garā.
1877: kora dziesmu krāj. "Dziesmu vītols" (kopā ar Baumaņu Kārli).
1879: "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam" – tiek uzskatīts par moderno kalendāru izdošanas sākumu. Šajā kalendārā ir ap 300 latvisku personvārdu darinājumi un Ausekļa stāsts "Līdumnieks".
Idejiskais vadītājs un līdzstrādnieks satīras krājumiem 1875: "Jauni dunduri".
1876: "Dunduru pēcnākami".
1877: "Dunduru padēli".
1878: "Dundurs pats".
Šajos krājumos iespiestas daudzas Ausekļa satīras dzejā un prozā.

RecepcijaPar dziesmām ar Ausekļa vārdiem savu viedokli izteicis Jāzeps Vītols rakstā "Mana koradziesma", dēvējot Kažoku Dāvja sastādītos Ausekļa Kopotos rakstus par "visdārgāko mantu" uz sava grāmatplaukta un "greizsirdības obektu".

Miķelis Krogzemis

Krogzemju Mikus

Dikļu draudzes skola
Dikļi

1862
Alojas draudzes skola
Aloja

1867–1868
Ērgļu luterāņu draudzes skola
Ērgļi
Šajā laikā iedraudzējies ar Jurjānu ģimeni.

1868–1871
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Semināra laikā iepazinis un sācis atdzejot Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Heinriha Heines darbus. Jāņa Cimzes rosināts, vācis folkloru, radušies pirmie oriģināldzejoļi.

1871
Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Rudenī divus mēnešus strādājis par skolotāju. Pēc konflikta ar mācītāju K. Kēlbrantu bija spiests aiziet.

1872–1874
Lielvārdes draudzes skola
Lielvārde
Palīgskolotājs pie J. Neilanda.

01.1872–06.1872
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Apmēram pusgadu strādājis par palīgskolotāju.

1874
Sanktpēterburga
Strādāja par skolotāju angļu skolā, Meija un Vīdemaņa privātģimnāzijā.

06.1872–08.1872
Vidzeme
Kājām apceļojis Vidzemi.

1874
Sanktpēterburga
Dzīvojot Pēterburgā, tikās ar domubiedriem latviešu inteliģences pārstāvjiem – Baumaņu Kārli, Andreju Stērsti, Andreju Jurjānu, P. Gūtmani, Kažoku Dāvi.

1898
Aloja
Piemineklis Auseklim.

1928
Alojas Ausekļa vidusskola
Ausekļa iela 1, Aloja
Ausekļa vārdā nosaukta Alojas vidusskola (dibināta 1736. gadā). 1973. gadā uzstādīts M. Langes veidots Ausekļa krūšutēls pie tās, 1960. gadā atklāts paviljons ar nelielu telpu muzejam.

1978
Ungurpils
Atklāts muzejs Ungurpils "Sīpolos", muzeja ekspozīcija 20. gadsimta 90. gados pārvesta uz Alojas Ausekļa vidusskolas telpām.

Alojas kapi