Cēsu 1. pamatskola

1626. gadāZviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs parakstaprivilēģiju, liekot Jurģu muižas ienākumus izmantot skolas uzturēšanai. Šis gads tiek uzskatīts par Cēsu 1. pamatskolas darbības sākuma gadu.

Vecākās ziņas par mācību iestādes darbību ir no 1638. gada, kad kādā tiesas protokolā pieminēts aritmētikas skolotājs Zamuels Klempkens.Zināms, ka 1765.gadā skolā mācījušies 33 skolēni - 28 zēni un 5 meitenes. Viņiem mācīja lasīt, rakstīt, rēķināt un ticības mācību. Skolā strādājuši vismaz divi skolotāji.

1786. gadā skola uzsāk darbību tās vajadzībām celtā namā Torņa ielā 3,kur kā zēnu elementārskola tā darbojas līdz pat 1913. gadam. 1860. gadā skolā mācās77 zēni, tā tiek uzturēta par pilsētas līdzekļiem un ienākumiem no mācību naudas.

1909. gadā pie petrolejas apgaismojuma 193 dienas gadā skolas trīs istabās zināšanas apguva 115 zēni, galvenokārt latviešu amatnieku un zemnieku (vairākums kalpu) bērni. Skola deva audzēkņiem tikai minimālas zināšanas visos mācību priekšmetos un centās viņus audzināt reliģiskā garā.

Skolu tās ilgstošā vadītāja Indriķa Zariņa laikā (1869.-1909.) sauca par Zariņskolu. Tajā vēl strādāja divi skolotāji un ticības mācības pasniedzējs - mācītājs.

1913. gadā skola pārceļas uz speciāli tās vajadzībām celto divstāvu mūra ēkā Gaujas ielā 17. Pirmā pasaules kara laikā šeit izvietoja armijas rezerves daļas kareivjus.1918./19. m.g. rudenī skola atgriežas savās telpās un kļūst par Cēsu pilsētas 1. pamatskolu. Tās pārzinis ir Voldemārs Bērsons, skolā strādā septiņi pedagogi, mācās 214 skolēni, arī meitenes.

1919. gada 20. maijā Cēsu izglītības nodaļas mūzikas sekcijai iesniegts to audzēkņu skaits, kuri izteikuši velēšanos apgūt kādu mūzikas instrumentu: klavieres- 100, vijoli- 31, ģitāru- 2, mandolīnu- 1 skolnieks.

1921. gadā skolas zālē iebūvē skatuvi, bet 1923. gadā par līdzekļiem, kas iegūti no ieejas maksām audzēkņu sarīkojumos, nopirktas pirmās klavieres.

1926. gada 21. novembrī tika svinēti skolas 300 gadu pastāvēšanas svētki. Gatavojoties jubilejai, skolas vēsturi izpētīja un apkopoja Āraišu draudzes mācītājs Pēteris Baerents.

1935.gadā skolā tika iekārtota bibliotēka un mācību līdzekļu noliktava, nodibināts mazpulks. Atsaucoties uz K.Ulmaņa draudzīgo aicinājumu, Emīlija Vītols dāvina 907m2 no savas zemes Gaujas ielā 15. Skolai bija arī savs dārzs.

1938. gada 17. novembrī - atzīmējot Latvijas republikas 20.gadadienu, tika iesvētīts skolas karogs, kura projektu zīmējis J. Rozenbergs, bet darinājusi rokdarbu skolotāja A. Ķieģelniece.

1939./40. m.g. skolā iekārtota kopēdināšana ar siltām pusdienām, kurā piedalījās 150 bērni.

Laika posmā no 1921. līdz 1940. gadam šo sešgadīgo pamatskolu beidza 460 skolēni. Te mācījās galvenokārt pilsētas bērni. Laucinieku bija maz, tikai tie, kas dzīvoja tuvāk pilsētai, jo katru dienu pēc stundām bija jāiet uz māju. Skolā ar vairāk nekā 200 skolēniem katru gadu strādāja vidēji 9 pedagogi. Skolā darbojās Jaunatnes Sarkanais krusts, mazpulks, koris, dramatiskais kolektīvs. Visu neatkarīgās Latvijas pirmās brīvvalsts laiku par skolas pārzini strādāja Pēteris Užāns, kuru 50 gadujubilejā apbalvoja ar Trīszvaigžņu ordeni.

1940./1941. m.g. skolā mācījās 258 audzēkņi. Šis laiks ienesa pārmaiņas skolas dzīvē - radikāli mainās mācību saturs, skolā tiek izveidots pionieru pulciņš, darbojas pionieru orķestris.

Otrā pasaules kara laikā mācību iestādi izvieto Gaujas ielā 20, jo skolas telpās ierīkots vācu virsnieku klubs. Savās telpās skola atgriežas 1944. gada oktobrī. 11 pedagogi septiņu klašu komplektos (pirmās klases bija divas) mācīja 217 skolēnus. Tā kā skolēnu skaits skolā palielinājās, jo bija jārealizē vispārējā obligātā septiņgadīgā izglītība, tad kopš1944./45. m.g. skolas vajadzībām sāka izmantot telpas Gaujas ielā 26, kur iepriekš bija dzīvokļi. Skolā sāka darboties arī internāts, kas atradās pieticīgās telpās Līgatnes ielā 2. Tajā katru gadu dzīvoja apmēram 40 bērnu.

1951./52. m.g. skolēni pašu spēkiem ierīko sporta laukumu.

1970./1971. m.g. tiek uzsākta padziļināta mūzikas mācīšana. Tajā laikā skola bija vienīgā šāda veida pamatskola Latvijā.

1973. gadā tiek atklāta ilgi gaidītā sporta zāle, kuras platība ir 626 m2. Tā bija lielākā Cēsu rajonā. Līdz ar to radās iespēja vecās zāles vietā izbūvēt divas klašu telpas. Neskatoties uz to, skolā joprojām jūtams telpu trūkums, tāpēc bērni mācās divās maiņās. 1979. gadā skolēnu skaits skolā - 502.

Atjaunotās Latvijas Republikas periodā skolā veidojas jaunas tradīcijas. Viens no pirmajiem emocionālajiem notikumiem bija pasākums, kad 1990. gada pavasarī mācītājs Beģis iesvētīja valsts karogu. 2001. gada 12. maijā, atzīmējot skolas 375 gadu jubileju, notiek absolventu salidojums, kura laikā mācītājs K. Kalniņš iesvētīja atjaunoto skolas vēsturisko karogu.

Skola turpina augt un attīstīties:

1999./2000. m.g. – skolā tiek izveidota datorklase ar 16 darba vietām un interneta pieslēgumu.

2002. gads – tiek atklāta skolas piebūve ar četrām klašu telpām, kuru atklāj tā laika izglītības ministrs K.Greiškalns.

2003. gads – modernizēta un paplašināta skolas bibliotēka.

2004. gads – tiek veikta sporta zāles renovācija.

2005. gads - skolas bibliotēka tiek pārveidota par informācijas centru, malkas apkure tiek nomainīta ar gāzes apkuri, labiekārtotas klašu telpas, izveidota skolēnu pašpārvaldes telpa.

2007. gads - ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību tiek īstenota mācību ēku renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekta 1. kārta - siltināta ēku fasāde, Gaujas ielā 17 pārbūvēti ēkas otrais un trešais stāvi, nomainīts jumts un logi abās skolas ēkās.

2008. gads - ar pašvaldības finansējumu tiek īstenota mācību ēkas Gaujas ielā 17 renovācijas 2. kārta.

2008. gada 1.septembrī tiek atklāts cēsnieka, akmeņkaļa Aivara Kerliņa veidotais dekoratīvais vides elements - akmens flīģelis.

2013. gads - tiek pabeigta skolas sporta zāles renovācija

2016. gads - tiek veikta sporta ģērbtuvju, dušu un sanitāro mezglu renovācija.

2017. gads - tiek veikta skolas stadiona skrejceļa seguma rekonstrukcija

Avots: http://cesu1pamatskola.anazana.com/lv/skolas-veest...