B. Dīriķis un biedri

Pirmā latviešu preses izdevēju akciju sabiedrība, izveidotājs Bernhards Dīriķis sadarbībā ar Aleksandru Vēberu jeb Varaidošu Zanderu. Akciju sabiedrība izaug no nepieciešamības koordinēt tobrīd trīs preses izdevumu ("Rīgas Lapa", "Balss" un "Baltijas Vēstnesis") darbību un izdošanu; visiem izdevumiem kopīga administrācija - 1880. gadā dienas laikrakstu "Rīgas Lapa" pārsauc par "Baltijas Vēstnesi", savukārt "Baltijas Vēstnesi" apvieno ar "Balsi", kas turpina iznākt ar pēdējo nosaukumu.

Bernhards Dīriķis jau 1877. gadā iegādājies no Miķeļa Buša spiestuves iekārtu, kas agrāk piederējusi Kārlim Bušam un Kārlim Stālbergam. Sākotnēji spiestuve atradusies Audēju ielā 5, vēlāk Todlēbena bulvārī 2, 1908 pārcelta uz Suvorova ielu 6.

Ap 1888. gadu spiestuvē bijušas divas iespiedmašīnas, strādājuši 16 burtliči, 2 iespiedēji, 3 papīra locītāji, 2 korektores.

Pēc Dīriķa nāves mantinieku pārstāvji: A. Vēbers, Kr. Bergs, Kr. Kalniņš. 1903. gadā A. Vēbera domājamā īpašuma daļanodota A. Bergam. 1899 mantinieku uzdevumā spiestuvi pārvaldījis Frīdrihs Veinbergs. 1907 spiestuves „B. Dīriķis un biedri” vadību uzņēmies Vilhelms Olavs.

Spiestuve„B. Dīriķis un biedri”laidusi klajā periodiskos izdevumus („Baltijas Vēstnesi”, „Balsi” u.c.), attēlizdevumus (piemēram, Kr. Kalniņa portretu (1886), nošu izdevumus, ap 40 grāmatu. Ievērojama daļa grāmatu bijušas citu apgādu (RLB, J.A. Freija, P. Bērziņa, J. Brigadera) izdevumi. Vairākas grāmatas - „Senie prūši” (1903), „Strādnieku dziesmas” (1917), M. Tvena „Humoristiski stāsti” (1918) un „Princis un ubaga zēns” (1919) u.c. izdotas uzņēmuma apgādā pēc Dīriķa nāves. LNB kopkatalogā "B.Dīriķis un biedri" kā izdevējs reģistrēts vēl 1931. gadā.

Pēc I. Klekere no : http://lgdb.lnb.lv/index/person/1264/ [sk. 13.12.2020.]