Pēteris Krumberģis

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1856: pirmie stāstiņi laikrakstā "Mājas Viesis" (08.10.)

Citas publikācijas

Vēlāk publicējis korespondences par lauksaimniecību, zooloģiju, ētiku u.c. jautājumiem, kā arī dzejoļus, stāstus, aprakstu par dzimtās puses dabu un sadzīvi "Paugas sils un Bundulkrogs" (1861).

Dzejojums "Atkal viena lūgšana" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" pielikumā, 1862) vērsts pret mācītāju producētajām kroplajām garīgajām rīmēm un ir pirmā latviešu parodija – satīra.

Krājumā "Magazin" (1873) publicējis rakstus par valodas jautājumiem: "Nodaļa priekš latviešu gramatikas" un apskatu par latviešu valodas intonācijām.

No iecerētā dzejojuma par latviešu smago likteni baronu jūgā "Latvieši priekš un iekš septiņsimts gadiem" pēc nāves publicēti 4 panti (M. Kaudzītes grāmatā "Atmiņas no "tautiskā laikmeta"..", 1924).

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

No vācu valodas
1877: J. Jingera joku luga "Viņš visur iemaisās" (izrādīta Rīgas Latviešu teātrī).

PAR PĒTERI KRUMBERĢI

"Kas tad latviešu kultūras vēsturē ir Pēteris Krumberģis? 
Pirmām kārtām – pēc Jāņa Ruģēna (1817.–1876.) nākamais vērā ņemamais Valmieras darbonis. Valmieras periods P. Krumberģa dzīvē tiešām ir rosmes pilns. Turienes sabiedriskā dzīve lielā mērā ir viņa rokās. Ar viņu sākas, piemēram, Valmieras bibliotēku, tāpat Valmieras teātra vēsture.
Bet otrām kārtām – un tas ir svarīgi ne vairs tikai vienam novadam, bet visai tautai – Pēteris Krumberģis ir jo aktīvs sava laika literāts. Sākot ar 1856. gadu, gan ar šifrām P. K. un P. Kr., gan ar pseidonīmiem Kāds Vidzemnieks, Viens Vidzemnieks, Vidzemnieks viņam ir virkne publikāciju kā "Mājas Viesī", tā arī "Pēterburgas Avīzēs" un – vēlāk "Baltijas Vēstnesī", bet 1873. gadā divi raksti pat Latviešu literāriskās biedrības "Magazīnā".
P. Krumberģa rakstu tematika – kā jau gandrīz visiem tālaika latviešu autoriem – ļoti daudzpusīga. Te viņš iztirzā melu un patiesības problēmu ("Kāds vārds no patiesības par patiesību"), te saka savu vārdu par skolotāju algām ("Skolmeisteru lons Vidzemē"), te pastāsta par "Siamas elefantiem", te atkal dod "Padomu arājiem" četru lauku iedalījuma lietā. Nomanām, ka P. Krumberģim – var būt tāpat kā tagad Jānim Liepiņam – bijusi īpaša interese par zirgiem. Par šo tematu viņam vairāki raksti, arī "Kā nesavaldāmus zirgus var lēti rāmus padarīt".
Paliekamāka vērtība ir tiem P. Krumberģa rakstiem, kuros viņš pieskaras humanitāriem jautājumiem. Tā viņš rakstījis par latviešu valodu (abi "Magazīnas" raksti) un ortogrāfiju, par folkloru ("Latviešu dziesmas senatnē un tagadnē"), par etnogrāfiju ("Kā dažā vietā Vidzemē kāzas tur"), "Par avīžniecību" utt. Kā viens no pirmajiem P. Krumberģis ierosinājis pētīt latviešu valodas izloksnes, rakstīt mūsu pagastu hronikas. Varētu domāt, ka visi šie raksti pieder kāda mācīta filologa spalvai, bet to autors ir skolā negājušais Pēteris Krumberģis!"

Ancītis, Valdemārs. Kāds mazdaudzināts jaunlatvietis. Komunisma Uzvara, nr. 121, 11.10.1983. 

PAR PĒTERA KRUMBERĢA LITERĀRO DARBĪBU

"Krumberģa literāro un publicistisko darbību raksturo cenšanās izkopt cilvēka prātu, popularizēt zināšanas, ieaudzināt mīlestību pret savu tautu, pie kam šīs tendences Krumberģa darbos atšķirībā no daudziem tā laika rakstītājiem ietvertas zināmā mākslinieciskā tēlojumā."

Gudriķe, B. Pēteris Krumberģis. Sokols, Ē. (atb. red.). Latviešu literatūras vēsture II. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1963. 412. lpp.

dzejnieks
publicists
valodnieks

Kāds Vidzemnieks, Viens Vidzemnieks

citi izglītības veidiizglītojies pašmācības ceļā

Izglītojies pašmācības ceļā.

1850–1876
Valmiermuiža
Rakstvedis un sabiedriskās dzīves organizētājs (nodibinājis bibliotēkas biedrību, rīkojis teātra izrādes).

1856
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Pirmo gadagājumu līdzstrādnieks.

1876–1879
B. Dīriķis un biedri
Rīga
Strādājis par veikalvedi B. Dīriķa drukātavā.