Kristaps Bergs

Dzimis Kristaps Kalniņš, 1863. gadā pārvācošanās ietekmē pieņēmis uzvārdu Bergs. Vecāki – tēvs Jānis Kalniņš un māte Anlīze (dzimusi Štelmahere), zemnieki. 1838. gadā tēvs kļuva par Udzes muižas Lapaču māju saimnieku, mājas pēc tēva nāves mantoja Kristapa vecākais brālis Jānis. 

Kristaps Bergs 1871. gadā apprecējās ar latviešu namdara un tirgotāja Mārtiņa Baloža meitu Šarloti Matildi Balodi; abu ģimeņu savienība stiprināja kopīgus saimnieciskos darījumus. 

Kristapa Berga dēli bija laikraksta "Latvis" izdevējs un vadītājs Arveds Bergs (1875–1942) un mācītājs Edgars Bergs (1878–1961). Aktīvas sabiedriskās darbinieces bija arī Kristapa Berga meitas Līvija Meņģele (1877–1966) un Valija Alberta (1879–1943).

TIRDZNIECĪBA UN CELTNIECĪBA

No 1856. gada māceklis Jelgavas un Rīgas tirgotavās. Mācījies pie kāda tirgotāja Baha pārtikas preču veikalā Jelgavā, bijis māceklis Rīgas tirgotāja Deubnera tirdzniecības veikalā.

Rīgā ieradās 1858. gadā, kur kļuva par mācekli tirgotāja Vēgnera metāla preču tirgotavā.

1863. gadā ieguva Rīgas tirgotāja tiesības, 1864. gadā sāka patstāvīgu tirdzniecību Rīgā, atverot dzērienu tirgotavu Maskavas priekšpilsētā. Kopš 80. gadiem K. Bergs dibināja vairākus amatnieciskus un rūpnieciskus uzņēmumus: vadmalas un kokvilnas audumu aušanas fabrika, virvju vīšanas fabrika, bronzas un dzelzs lietuve, celtniecības firma, malkas tirdzniecības firma, mēbeļu tirgotava u. c., katrs no tiem pastāvēja vien neilgu laiku. 

No 1876. līdz 1900. gadam cēlis vairāk nekā 20 namus, radījis 131 tirgotavu, tipogrāfiju, restorānus, iebraucamās vietas. Pazīstamākais Kristapa Berga veikums pirmais modernākais tirdzniecības ansamblis Rīgā – Berga bazārs (celts 1887.–1900.), kurā tika izbūvētas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kuru pirmajos stāvos izvietojās veikali, dažādas darbnīcas, kafejnīcas.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Darbojies Rīgas domē u. c. sabiedriskos amatos. Viens no redzamākajiem Rīgas Latviešu biedrības biedriem, kas sniedzis ievērojamu ieguldījumu latviešu kultūras dzīves un saimnieciskās iekārtas attīstīšanā. 

Nozīmīgākā bija viņa darbība Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijā, kuras priekšnieks Kristaps Bergs bija no 1892. līdz 1903. gadam. Kristapa Berga laikā RLB pārziņā esošais Rīgas Latviešu teātris attīstījās par profesionālu skatuves mākslas iestādi ar augsta līmeņa repertuāru, algotiem aktieriem, skatuves un izrādes aprīkojumu un orķestri, kas viss kopā palielināja izrāžu māksliniecisko vērtību. Kristaps Bergs pievērsa lielu vērību oriģināldramaturģijas kvalitātei. Pateicoties K. Berga centieniem veicināt biļešu pieejamību un sekmēt afišu reklāmas, šajā laikā pieauga teātra izrāžu skaits un to apmeklējums. 

DARBĪBA TEĀTRĪ

1868–1871: ar pseidonīmu Steķis piedalījies Rīgas Latviešu biedrības teātra izrādēs

LITERĀRĀ DARBĪBA

1873: sarakstījis komēdiju – viencēlienu "Šis un tas" (grāmatā un teātrī 1873)

TULKOJUMI

Tulkojis D. Žirardēna viencēliena komēdiju "Pulksteņa taisītāja cepure". 

IZDEVĒJDARBĪBA UN MECENĀTISMS

Kristaps Bergs subsidējis latviešu presi, bija līdzizdevējs (akcionārs) laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" (1880–1906), "Balss" (1880–1907), "Latvija" (1906–1907). Šajos izdevumos, īpaši "Baltijas Vēstnesī", publicējis rakstus, kuros pievērsies sociālu un sabiedrisku problēmu atspoguļojumam.  

No 1893. gada (līdz 1898.?) latviešu preses izdevēju apvienības – akciju sabiedrības "B. Dīriķis un biedri" līdzīpašnieks. 

1893–1907: izdevis turpinājumizdevumu "Berga bazāra kalendārs", kas galvenokārt reklamēja tirdzniecības pasāžā esošos veikalus; kalendāram bija arī literārais pielikums. 

RECEPCIJA

Kristaps Bergs ir Krauklīšu Pētera prototips Augusta Deglava romānā "Rīga". 

1998: Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēts Harija Gulbja dramatizējums Augusta Deglava romānam "Rīga", Pētera Krauklīša lomas atveidotājs – aktieris Uldis Anže.

"No Kristapa Berga dzīves gājuma katrs latvietis var mācīties, kā no maza top par lielu, kā no ēnas izkļūst saulītē." 

No Kristapa Berga nekrologa. Balss, Nr. 43, 1907, 21. febr.

"Un tad, kad būsim sasnieguši labāku turības stāvokli, tad arī mēs nebūsim strādājuši priekš sevis vien, bet arī priekš mūsu mazās tautiņas. Jo, kad mēs laicīgām mantām būsim svētīti, tad mūsu starpā jo lielākā mērā uzplauks arī mūsu tautas gara mantas, kā literatūra, daile un citas mākslas, un latviešu tautiņa cienīgi citām lielām tautām varēs stāties blakus. Šo mērķi sasnieguši, tad mierīgi savu sviedru augļus baudīdami, varēsim teikt: "Šo visu esam sasnieguši paši caur savu spēku, cauri neapnikušu nerimstošu darbību.""

Kristaps Bergs. Kāds vārds par tirdzniecību. Berga bazāra kalendārs, 1895.

"[..] pazīstamais būvju uzņēmējs un atklātības darbinieks Kristaps Bergs [..] savā mūžā īsti pierādījis, cik daudz var sasniegt ar nerimstošu darbu. Bergs dzimis Udzes pagasta Lapačos un pāra gadus Līvbērzes skolā mācījies, 13 gadus vecs iestājās kādā tirgotāja veikalā Jelgavā un pēc pāris gadiem tādā pat vietā Rīgā. Pa vaļas brīžiem neatlaidīgi tālāk mācīdamies, Bergs tika arvienu vairāk uz priekšu, palika par patstāvīgu veikalnieku un [..] sāka rīkoties ar namu būvēm. Caur lielu izveicību un taupību viņš ticis tik tālu, ka mūža galā viņam piederēja ap 20 lielu namu, to starpā vispār pazīstamais plašais "Berga bazārs". Uzcītīgs darbinieks Bergs bij arī dažādajās Latviešu biedrībās, un kur bija vajadzīgi naudas līdzekļi labdarīgiem vai patriotiskiem nolūkiem, tur viņam arvien bij devīga roka. [..] Satiksmē viņš bij laipns un pazemīgs cilvēks, pie kura nebij ne ēnas no bagātnieka lepnības. Arī sveštautiešu starpā viņa vārdam bij laba skaņa." 

No Kristapa Berga nekrologa. Latviešu Avīzes, Nr. 16, 1907, 24. febr.

Kristaps Kalniņš

Steķis

Bērzmuižas pagastskola
Jaunbērzes pagasts
Trīs ziemas mācījies Bērzmuižas pagasta skolā.

1857
Jelgava
Mācījies pie kāda tirgotāja Baha pārtikas preču veikalā Jelgavā.

1858
Rīga
Māceklis Rīgas tirgotāja Deubnera tirdzniecības veikalā.

Bijis Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības, Otrās Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības un Pirmās Rīgas Savstarpējās kredītbiedrības biedrs.

Pirmās latviešu kuģniecības sabiedrības "Austra" valdes loceklis

Rīgas Latviešu labdarības biedrība
Rīga
Biedrs

01.12.1868–1907
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Viens no Rīgas Latviešu biedrības pirmajiem biedriem, iestājies 1968. gada 1. decembrī. 1874. gadā ievēlēts par biedrības runasvīru, no 1874. līdz 1877. gadam biedrības priekšnieka vietnieks.No 1869. līdz 1903. gadam darbojās Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijā. No 1890. līdz 1891. gadam teātra komisijas priekšnieka vietnieks, no 1892. līdz 1903. gadam šīs komisijas priekšnieks. No 1871. līdz 1873. gadam viens no pieciem Izmeklēšanas komisijas locekļiem.No 1875. līdz 1897. gadam bija atjaunotās Zinātņu komisijas loceklis.No 1878. līdz 1880. gadam vadīja Rīgas Latviešu biedrības ekonomijas un nama komisiju.No 1901. līdz 1906. gadam jaundibinātās Rūpniecības nodaļas komisijas priekšnieka vietnieks.Bijis arī Dziedāšanas komisijas loceklis. Kā delegāts piedalījies un iesaistīties RLB pasākumu organizēšanā: Otrā Baltijas zemkopības izstāde, Otrie Dziesmu svētki, RLB 25 gadu jubilejas svinībās. 1896. gadā iecelts par RLB mūža biedru.

1880–1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Līdzizdevējs (akcionārs) laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".

1880–1907
Laikraksts "Balss" (1878–1907)
Rīga
Līdzizdevējs (akcionārs) laikrakstā "Balss".

1880
No 19. gs. 80. gadu sākuma Rīgas tirgotāju kameras biedrs.

1886–1893
Rīgas dome
Rīga
Pilsētas domnieks no 1886. līdz 1893. gadam un 1905. gadā.

1905
Rīgas dome
Rīga
Pilsētas domnieks no 1886. līdz 1893. gadam un 1905. gadā.

1906–1907
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Līdzizdevējs (akcionārs) laikrakstā "Latvija".

1858
Rīga
1858. gadā kļuva par mācekli tirgotāja Vēgnera metāla preču tirgotavā.

1864
Rīga
1864. gadā sāka patstāvīgu tirdzniecību Rīgā, atverot dzērienu tirgotavu Maskavas priekšpilsētā.

1883–1890
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Rīgas Latviešu amatniekupalīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases direktors

1893–1898
B. Dīriķis un biedri
Rīga
No 1893. gada (līdz 1898.?) latviešu preses izdevēju apvienības – akciju sabiedrības "B. Dīriķis un biedri" līdzīpašnieks. 

1905
Rīga
Iesaistījies Rīgas-Baltijas savstarpējās kredītbiedrības dibināšanā 1905. gadā, kļūstot par vienu no tās valdes locekļiem. 

Rīgas Lielie kapi
Kapa pieminekli veidoja Gustavs Šķilters.